Franks Gordons: Fašisms jāmeklē citur – Putins soli pa solim atkārto Hitlera taktiku 20
Klāt atkal 16. marts – un atkal tāpat kā pērn pie Brīvības pieminekļa dosies Maskavā dibinātās organizācijas “Pasaule bez nacisma” vietējais pārstāvis Josifs Korens ar skaņu pastiprināšanas aparatūru, lai atkal ar pērkondārdošiem padomju maršiem kaitinātu nedaudzos leģiona veterānus, “kas vēl dzīvi esat palikušies”, un iepriecinātu Krievijas valsts TV kanālu operatorus, kas no paša rīta būs “kaujas gatavībā”.
Pār šā gada 16. martu gulstas Putina agresijas ēna, un, ja nu darba kārtībā ir fašisms pēdiņās un bez tām, vērts iepazīties ar rakstu, kas 1. martā parādījās respektablajā Maskavas laikrakstā “Vedomosti” un kura autors ir vēstures zinātņu doktors, prof. Andrejs Zubovs. Raksta nosaukums “Viss jau bijis”. Profesors visos sīkumos apraksta un mums atgādina, kā Lielvācijas vadonis Ādolfs Hitlers 1938. gada martā “pievāca” Austriju, tā paša gada rudenī atņēma Čehoslovākijai Sudetu novadu un nākamā gada martā atņēma Lietuvai Klaipēdas novadu (Memelland), pamatojot šo trīskārtējo agresiju ar nepieciešamību aizsargāt tur mītošo tautiešu – vāciešu – intereses. Prof. Zubovs uzskatāmi rāda, ka Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins soli pa solim atkārto Hitlera taktiku, pamatojot agresiju ar tiem pašiem argumentiem – nākt palīgā krievu cilvēkiem.
Tiklīdz avīzē “Vedomosti” parādījās šis raksts, Zubovs tika, var teikt, ar joni izlingots no Krievijas “diplomātu kalves” – slavenā Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta, kura mācībspēks viņš gadiem ilgi bija.
Attiecībā uz Ukrainu un Krimu atdarinot Hitlera metodes, Putins nekautrējas Maidana revolūcijai piekarināt “fašisma” birku. Savā 4. marta preses konferencē Putins apgalvoja, ka Maidanā ārdījās “nacionālistu un antisemītu” ordas, un pauda bažas, ka maijā paredzēto vēlēšanu ceļā Kijevā pie varas varētu nākt “nacionaļuga” (nicīgs nacionālista apzīmējums) un antisemīts. Un Maskavas melnsimtnieciskā nedēļas laikrakstā “Zavtra” Ukraina tiek dēvēta par “Eiropas pirmo fašistisko valsti”.
Šo murgaino demagoģiju pārliecinoši apgāž Timotijs Snaiders, lieliskās grāmatas “Bloodlands” (“Asinszemes”) autors. Savā rakstā “The Haze of Propaganda” (“Propagandas migla”), kas publicēts “The New York Review of Books” jaunākajā numurā, viņš liek saprast, ka Putins neļāva Janukovičam vienoties ar Eiropas Savienību par sadarbību, jo baidījās “zaudēt Ukrainu” kā neatsveramu iecerētās Eirāzijas Savienības sastāvdaļu. Timotijs Snaiders uzsver, ka Maidana protesta kustības organizētāju vidū bija žīdi, un “Jewish Telegraphic Agency” 2. martā ziņoja, ka Maidanā viens no ukraiņu nacionālistu partijas “Svoboda” kaujas grupu komandieriem bija 35 gadus vecais Izraēlas žīds, kurš savā laikā dienēja Izraēlas armijas “Givati” brigādes triecienvienībā.
Un ja nu mēs runājam par maniem tautiešiem, paklausīsimies, ko 3. martā savā uzrunā teica ievērojamais franču filozofs, dedzīgs Izraēlas aizstāvis Bernārs Anrī Levijs, kurš bija ieradies Maidanā: “Jūs sagādājāt tirānijai vēsturisku sakāvi. Jūs esat ne tikai eiropieši, jūs esat vislabākie eiropieši, jo esat Voltēra, Viktora Igo un Tarasa Ševčenko dēli, un arī tāpēc ka pirmo reizi te, Maidanā, jauns cilvēks mira ar Eiropas karogu rokās.”
Tādiem sīkiem nožēlojamiem gariņiem kā Josifs Korens to nemūžam nesaprast. Taču tādiem kā viņš nevajadzētu dot lieku ieganstu ārdīties. Tas, ka tieši tagad Latvijā top mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs”, neliecina par labu gaumi.
Nobeigumā – “antifašista” Korena zināšanai: tajā pašā avīzē/portālā “Zavtra” kāds Jurijs Mihailovs 5. martā rakstīja, ka gan PSRS sabrukums, gan Maidans ir Pasaules Ebreju Nacisma neģēlīgās aktivitātes rezultāts. Ja nu tas nav fašisms…
