Pircēji pērk garšu 8
Baiba Gulbe, Somijas “Fazer” grupai piederošās “Fazer Bakery Baltic” komunikācijas direktore Baltijas valstīs, vērš uzmanību uz tirgus analītiķu uzņēmuma “Nielsen” pētījumu, ka iepakotās maizes tirgus turpina samazināties un gada laikā kritums varētu būt aptuveni 2 – 3%. Lielākais kritums par 8 – 10% vērojams tradicionālajiem maizes veidiem – saldskābmaizei un baltmaizei. Savukārt maizes ar pievienoto vērtību segmenti – rudzu maize ar piedevām, kviešu maize ar sēklām, graudiem, klijām un citām veselīgām piedevām –, kas pašreiz tomēr vēl ir samērā nelieli, ar katru gadu pieaug. “Vērtējot gada laikā, redzam, ka rudzu maizes ar piedevām patēriņš varētu būt kāpis par aptuveni pieciem procentiem, kviešu maizei ar piedevām – par astoņiem procentiem,” tā B. Gulbe.
Gan viņa, gan a/s “Dobeles dzirnavnieks” vadītājs Kristaps Amsils ir pārliecināti – veselīgums ir globāla tendence, kas izskaidro šīs pārmaiņas pircēju izvēlē. “Vēlamies ēst labāk un veselīgāk, arī izmēģināt jaunas garšas,” saka B. Gulbe. Kas tad ir veselīgāks – tradicionālā rudzu maize vai kviešu maize ar sēklām? Diētas ārste Lolita Neimane uzsver – galvenais ir pilngraudu maize, kurai daudz vairāk balastvielu, šķiedrvielu, kas organismā uzsūcas lēnāk nekā parastā baltmaize. L. Neimane liek vienlīdzības zīmi starp pilngraudu maizi un rudzu maizi, kā arī aicina pievērst uzmanību sāls daudzumam produktā. Mazāks sāls daudzums, protams, ir veselībai labvēlīgāks. Šā gada augustā pēc “Fazer” pasūtījuma SKDS veiktā aptauja rādīja, ka garšu par vissvarīgāko maizes izvēles nosacījumu nosauc 76% aptaujāto. Cenu par izvēles kritēriju norāda aptuveni 30% aptaujāto, savukārt tirgus dati rāda, ka cenas akcijās nopērk aptuveni pusi pārdotās maizes. “Fazer” ceptuvē novērots, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas maizi ar veselīgām piedevām, mazāku svaru, bet kvalitatīvāku saturu, kas vienlaikus nozīmē arī augstāku cenu.
Vairāk no saldētās mīklas
Svaigai, iepakotajai maizei Baltijas valstīs ir vairāk nekā 72% īpatsvars (aprēķini, izmantojot “Euromonitor” datus). Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pircēju bauda lielveikalu ceptuvēs cepto maizi un maizītes. B. Gulbe teic, ka patlaban šī kategorija Baltijas valstīs veido aptuveni 25% no kopējā tirgus un prognozes rāda, ka šis segments tāpat kā dažādu veidu sausmaizītes un saldēta maize turpinās kāpt. “Mūsu tirgū vērojam tās pašas tendences, ko Skandināvijas valstu tirgos. Tur gandrīz puse maizes un dažādu veidu maizīšu, ko patērētāji pērk, ir vai nu tikko cepta lielveikalu ceptuvēs, vai saldēta, lai paši izceptu mājās. Tuvāko gadu laikā Baltijas valstu tirgus, visticamāk, nekādas radikālas pārmaiņas nepiedzīvos, un prognozes rāda, ka svaigi iepakotās maizes segments turpinās samazināties, savukārt saldētas maizes un sausmaizīšu segments turpinās pieaugt,” paredz B. Gulbe. Globālās tendences savā labā izmanto arī “Fazer Latvija”, kas ražo un Somijā un Baltijas valstīs pārdod saldētu maizi, maizītes, kūkas un pīrāgus. Viņa piebilst – uz saldēto produktu kategorijas izaugsmi rāda ne tikai tirgus informācija, bet arī pašu ceptuvē ražoto saldēto produktu eksporta kāpums.
Baltijas valstu abi lielie miltu ražotāji – a/s “Dobeles dzirnavnieks” un a/s “Rīgas dzirnavnieks” – uzsver: patlaban nav pazīmju, ka pircēji maizi aizstātu ar makaroniem, pastu vai putrām.
UZZIŅA
Maizes ēšanas paradumi Latvijā
* 81% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd vismaz reizi dienā – no tiem vairāk nekā puse ēd maizi vairākas reizes dienā;
* 4% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd reizi nedēļā;
* maizi neēd 2% Latvijas iedzīvotāju;
* gandrīz katrs trešais aptaujātais apgalvo, ka mēdz nogaršot kādu jaunu maizes veidu, šķirni vai zīmolu vismaz reizi mēnesī;
* Zemgalē maizi ikdienā ēd visvairāk – 89% cilvēku, Latgalē maizi ik dienu bauda 80%, Vidzemē 79% aptaujāto vidzemnieku, Kurzemē ik dienu vismaz reizi dienā maizi ēd 77% aptaujāto. Lauku reģionu iedzīvotāji maizi katru dienu ēd vairāk nekā Rīgā vai citās pilsētās;
* vīrieši ēd maizi biežāk nekā sievietes. Maizi vairākas reizes dienā ēd 56% vīriešu un tikai 38% sieviešu;
* rudzu maize jeb rupjmaize joprojām ir vispopulārākā maize, to izvēlas vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 56% aptaujāto.
Avots: “Fazer Latvija” un SKDS pētījums “Maizes ēšanas paradumi”
UZZIŅA
Maizes patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā (kg)*
2005. g. 2015. g.
Kviešu maize 23,7 15,7
Rudzu maize 25,2 15,2
Saldskābā un cita maize 6,3 5,7
* neņemot vērā patēriņu ēdināšanas uzņēmumos
Izdevumi maizes pirkšanai gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju (eiro)
2005. g. 2015. g.
Kviešu maize 19,4 22,4
Rudzu maize 16,43 21,2
Saldskābmaize un citas maizes 6,0 10,4
Avots: CSP
