Klasisko rupjmaizi maina pret vieglāku 8
Kas ietekmē tirgu
Ik dienu maizi ēd 81% Latvijas cilvēku. Aizvien lielāku īpatsvaru maizes patēriņā ieņem vieglā kviešu maize, kas, kā norāda uztura speciālisti, pēc savām īpašībām būtiski atpaliek no rudzu maizes. Maiznieki vērš uzmanību uz rudzu maizes patēriņa kritumu jauniešu vidū, kas skaidrojams ar ātrās apkalpošanas restorānu, degvielas uzpildes staciju piedāvājumu. “Jaunieši ir radināti pie industriālām metodēm ceptas maizes, viņiem patīk ātrās ēdināšanas ēstuves, restorāni, kur augstas kvalitātes maizi tikpat kā nepiedāvā. Cik daudz tad hamburgerā ir maizes? Vērojams arīdzan, ka cilvēki ēdienu aizvien mazāk gatavo mājās. Līdz ar to, piemēram, pie zupas neēd maizi. Arī sviestmaizes mājās gatavo mazāk. Esam novērojuši, ka nedaudz krītas kviešu maizes patēriņš, veselīgās, ar šķiedrvielām bagātās rudzu maizes patēriņš kāpj. Ražotāji jūt maizes patēriņa kritumu, tas bremzē viņu izaugsmi, un piedāvā patērētājiem jaunus produktus. Piemēram, ar speltes graudiem, ar čia sēklām un citus produktus,” teic ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis. Savukārt a/s “Roga Agro” saimnieks Valdis Circenis uzsver lielveikalu un valsts kvalitātes shēmu svarīgo vietu maizes tirgū: “Lielveikalos uz vietas no saldētās mīklas cep čabatu, sīkmaizītes, polārmaizi un citus Rietumu kultūras ienestus produktus. Šo produktu popularizēšana ļoti spēcīgi ietekmē patērētāju. Arī lielie maizes ražotāji cenšas sekot līdzi šai tendencei un piedāvāt līdzīgus produktus. Vienlaikus redzam, ka mazinās rudzu maizes patēriņš, nedarbojas Zaļā karotīte, kuru degradē Bordo karotītes ieviešana.” Uzņēmējs piebilst – Latvijā ļoti mazs ir tā saucamais “Artisan” jeb mājražotāju tirgus, turklāt tas koncentrējies vien Rīgā.
Tomēr – gan “Roga Agro”, gan arīdzan “Lāči” un vēl vairākas ceptuves turas pie klasiskajām maizes receptēm, izmanto ražošanā dabiskus produktus, tā cenšoties celt maizes prestižu.
Rudzu rupjmaizei veikalu plauktos patlaban jākonkurē pat ar “fitnesa” maizi, kurā ir mazāk ogļhidrātu, bet vairāk olbaltumvielu un šķiedrvielu. Nopērkama arīdzan auzu miltu maize, kuras sastāvā ir beta glikāns, kas saskaņā ar ES veselīguma norādēm normalizē holesterīna līmeni organismā un ir draudzīgāka sirds veselībai. Miltu ražotāja a/s “Rīgas dzirnavnieks” maizniekmeistars Edgars Grāvītis teic, ka līdz ar izpratnes par veselīgumu pieaugumu ļoti populārs produkts kļūst klijas, ko liek ne tikai maizē, bet arī putrās un smūtijos, lai palielinātu šķiedrvielu daudzumu uzturā.
E. Grāvītis vērš uzmanību, ka jau vairākus gadus maiznieki saskaras ar maizes tirgus nelielu samazināšanos, ko var skaidrot ne tik ļoti ar paradumu maiņu mazāk ēst maizi, bet gan vairāk ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā. “Kopā ņemot, Latvijas cilvēki ir kļuvuši prasīgāki pret maizes ražotājiem, un viņiem aizvien vairāk rūp, lai maize būtu veselīga un bez E vielām. Vēl aizvien augsta popularitāte ir tostera maizei. Jau vairākus gadus ļoti populāras ir sēklu maizes šķirnes. Savukārt pieprasījums pēc rudzu maizes mazinās,” secina E. Grāvītis.
Vēl viens nišas produkts un jaunums maizes tirgū ir speltas milti. Spelta ir sena un reta kviešu graudu šķirne, kas saglabājusi savas unikālās īpašības kopš sendienām un nav modificēta lauksaimniecības attīstības gaitā. Speltas graudus audzē tikai pāris saimniecības Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, jo tie ir grūtāk audzējami un tiem nepieciešama atšķirīga pēcapstrāde. Kaut arī tos audzēja Eiropā jau 5000 gadus p. m. ē., Latvijā tā ir samērā jauna šķirne. Mūsu lauksaimnieki to sāka audzēt vienlaikus ar bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanos pirms aptuveni 25 gadiem. Arī patlaban šo šķirni nelielā platībā audzē galvenokārt bioloģiskās saimniecībās.
