Klasiskie eklēri – fantastisks gardums 0
Sastāvdaļas 10-12 gabaliem mīklai – 100 g miltu, 75 g sviesta, 3 olas, 200 ml ūdens, ¼ sāls, ¼ cukurs.
Krēmam – 5 olas dzeltenumi, 200 ml piena, 100 g cukurs, 30 g kartupeļu ciete, ½ paciņa vaniļas cukura vai vaniļas pāksts (ieteicamāk).
Glazūra – 100 g tumšās šokolādes, 50 g sviesta, pāris ēd. k. piena.
Pagatavošana.
1. Gatavo mīklu. Kastrolī savieno ūdeni ar sviestu un sāli. Uzvāra un maisa. Pamazām pievieno arī miltus, puto ar mikseri. Masa sabiezēs. Mīkla būs ķēpīga un ik pa laikam pilnībā apņems miksera kociņus, bet tas nav nekas traks. Šādi pamazām cīnoties, pievieno arī sakultās olas. Visu gatavo mīklu liek konditorejas maisiņā ar uzgali un lēnām spiež uz cepampannas ar cepampapīru 7 – 8 cm garas un 1 – 2 cm platas desiņas. Ja nav konditorejas maisa, var izlīdzēties arī ar karoti un pacietību, līdzinot ķēpīgās mīklas desiņas (kas rezultātā nebūs visas vienādas). Cep 180 °C temperatūrā 25 minūtes, kamēr smuki zeltaini. Eklēriem būtu jāuzpūšas, lai tajos var likt pildījumu.
2. Gatavo krēmu. Sakuļ olu dzeltenumus ar cieti un pāris ēd. karotēm piena. Pannā uzkarsē un uzvāra pārējo pienu, pievienojot tam vaniļas cukuru vai ar nazi izgrebto vaniļas pāksts saturu (mazās, melnās sēkliņas, kas dzeltenajā krēmā izskatīsies kārdinoši un aristokrātiski, bet vaniļas garšas ziņā neatšķiras no vaniļas cukura, manuprāt). Atdzesē vaniļas pienu, kādu nelielu daļu no tā pievieno traukā ar sakultajām olām, aktīvi puto, lai olas nepārvēršas omletē un “pierod” pie piena siltuma. Tad visu šo piena-olu masu pievieno kastrolī atlikušajam, ne pārāk karstajam pienam. Vāra uz mazas uguns un maisa, līdz krēms sabiezē. Ņem nost un liek aukstā vietā atdzesēties.
3. Kad viss ir gatavs un atdzisis, var pildīt eklērus ar krēmu. Ir divas metodes:
a) iegriezt eklēra sānos garenisku atvērumu, kurā uzmanīgi, cenšoties nesaplēst maigo mīklas karkasu, ar ēdamkarotes otru galu vai smalku lāpstiņu ievieto krēmu;
b) ieliek krēmu konditorejas špricē, izdur eklēra karkasiem “dibenu” un pilda. Abi varianti ir ķēpīgi, tomēr pirmais ir pieejamāks tiem, kam nav smalko virtuves rīku, turklāt pēc pāris stundām ledusskapī eklēra sānu atvērums netraucē tos ēst, jo atdzesētais krēms daļēji saķepina “operācijas vietu”.
4. Tikai tad, kad eklēri piepildīti un gatavi, taisa šokolādes glazūru. Daži ēdāji apgalvo, ka tumšās šokolādes glazūra nedaudz nomāc maigo vaniļas krēma garšu, tomēr tumšā šokolāde ir vērtīgākā un visbiežāk arī kvalitatīvākā no šokolādēm. Ar balto šokolādi, kas nav īsti šokolāde, sanāk diezgan nepievilcīgi. Citas šokolādes mēdz uzvesties dīvaini un sabojāt eklēru ārējo izskatu. Tāpēc ņem labas tumšās šokolādes plāksnīti, sadrupina to, liek ugunsdrošā traukā kopā ar sviesta gabaliņiem. Svarīgi, lai trauka diametrs būtu drusku garāks par gatavā eklēra garumu! Liek trauku citā, nedaudz lielākā traukā, kurā ir ūdens un kas novietots uz lēnas uguns. Šajā “ūdens peldē” šokolāde un sviests jākausē un jāmaisa vienmērīgā masā. Svarīgi arī ar labu šokolādi – nesildīt vairāk par vienu reizi, citādi veidojas kunkuļi. Tikko pirmo reizi izkausēta, šajā glazūrā uzmanīgi jāmērc katra eklēra muguriņa. Kad viss padarīts, liek eklērus atdzesēties ledusskapī.
Uzmanību! Pārmērīga eklēru lietošana draud ar liekajām kalorijām, jo visas sastāvdaļas ir dabiskas un sātīgas!