Klasiska vērtība, kas laika gaitā nemaina sākotnējo izskatu. Parketa slāņi, slīpēšana, kopšana un senatnīga efekta iegūšana 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no ilgtspējīgākajiem un cēlākajiem grīdas segumiem ir dabiskais masīvkoka parkets, klasiska vērtība, kas laika gaitā nemaina sākotnējo izskatu.
Tradicionālais parkets ir izgatavots no falcētiem oša vai ozola dēlīšiem, kurus piestiprina (pielīmē) pie grīdas pamatnes. Sānu falces nodrošina grīdas stabilitāti.
Biezais cēlkoka slānis ļauj parketu atjaunināt, ēvelējot un slīpējot līdz pat sešām reizēm. Atkarībā no nolietojuma, atjaunināšanu var veikt reizi piecos līdz desmit gados. Ja masīvkoka parketu lako vai pārklāj ar cieto vasku, tad to var neslīpēt, bet atjaunināt reizi trijos vai četros gados.
Latvijas tirgū nopērkams arī eksotisko kokšņu parkets, kuru izgatavo no sarkankoka, merbava, jatobas sukupiras, tīkkoka, mahagonija, iroko, Amerikas valrieksta, ipes (dzelzskoka) un citām maz zināmām koka šķirnēm. Dažas eksotisko koku sugas, piemēram, ipe (dzelzskoks) ir trīs reizes blīvāks par ozolkoku, tātad arī cietāks un izturīgāks. Tomēr pārdevēji novērojuši, ka Latvijas klienti vairāk iecienījuši tradicionālās koka šķirnes.
Vairākslāņu parkets
Lai ietaupītu cēlkoku un paātrinātu grīdas uzlikšanu, ražo vairākslāņu – divslāņu un trīsslāņu – parketu, kura augšējā cēlkoka daļa ir plānāka un parketa dēlīšus stiprina uz vairogiem, kas ievērojami paātrina uzlikšanu. Parketa dēlīši uz vairogiem var būt gan gareniski, gan sāniski saaudzēti, gan figurāli salikti.
Divslāņu parkets ir plānāks nekā standarta, šobrīd ir ļoti iecienīts silto grīdu segums. Plaši izmanto trīsslāņu parketu. Tomēr visu parketu karalis ir figurālais parkets, kas, salikts no dažādu šķirņu koksnes, veido zīmējumu. Parasti dekoratīva josla iet pa perimetru un krāšņs medaljons novietots grīdas vidū. Arī tradicionālie grīdas dēļi mainās, un reizēm grūti noteikt atšķirību, kas tas ir – parkets vai grīdas dēlis.
“Amber Wood” pēc pašu patentētas tehnoloģijas ražo divslāņu gropētus dēļus – “Stalgen”, no kuriem plānākos var likt uz siltajām grīdām. Skujiņai domātie būs izmēros līdz 300 mm x 3000 mm, zigzaga salikumam līdz 180 mm x 1500 mm, stāsta “Amber Wood” valdes priekšsēdētājs Ivars Akerfelds.
Parketa ilgstošai funkcionēšanai ir nozīmīgas divas lietas. Pirmā – tā ir regulāra kopšana atbilstoši instrukcijai. Otrā – tā kā smiltis ir galvenais parketa virsmas ienaidnieks, jāparūpējas par pareizi izvietotiem kājslauķiem, kas tās savāc.
Kā padarīt… vecāku
Kā nestandarta variantu var minēt parketa birstējumu vai vecinājumu. Tā ir koksnes mīkstās šķiedras izņemšana, pakļaujot ekspluatācijai koksnes cietāko daļu. To var salīdzināt ar vecām priedes dēļu grīdām, koka sijām un citiem elementiem, kuru virsmas laika gaitā ir ieguvušas izteiktu reljefu un redzams, ka ir nonēsājusies mīkstākā koksnes daļa. Pakļaujot koksni metāla vai stingrām polimēra birstēm, šis laika zoba efekts tiek panākts mākslīgi. Piemēram, ozolam birstējot izņem dzīslojuma šķiedru.
Savukārt birstējot priedi, ārā paliek cietākā gadskārtu daļa. Tam ir savas priekšrocības. Neskaitot reljefāku parketa grīdas izskatu, šādām grīdām būs mazāk redzams nolietojums un mehānisko bojājumu pēdas, jo ekspluatācijai ir pakļauta tieši koksnes cietākā daļa.
Kuru parketu vieglāk kopt
Parketa grīdu ražotāji piedāvā rūpnieciski apstrādātus birstētus parketa grīdu segumus, kas nodrošina arī vieglāku virsmas kopšanu un palielina koka grīdu ilgmūžību. Uzmanība jāpievērš birstētu parketu grīdas kopšanai. Piemēram, grīdas segumu nedrīkst uzreiz mazgāt ar mitru lupatu, to iesaka vispirms uzslaucīt ar slotu vai izmantot putekļu sūcēju. Mazgājot neslaucītas grīdas uzreiz, ūdeni un putekļus var ieberzt grīdas seguma struktūrā.
“Kā stabilu šī brīža parketa tirgus tendenci var minēt “Chevron” parketu, kas pazīstams Latvijā arī kā “franču skujiņas” parkets. Dēlīšu iecienītākais garums – ap 60 cm, platums – 12 cm. Aktuāli ir interesanti dabiskie koka toņi, izvairoties no visbiežāk lietotajiem standarta toņiem. Tropiskā koksne šobrīd ir mazāk populāra, jo nākusi no cita klimata joslas, tā mēdz uzvesties neprognozējami.
Piedevām vietējam klientam tās krāsa liekas sveša. Var atzīmēt, ka šobrīd vairums klientu parketu līmē pie pamatnes, nevis veido “peldošās” grīdas. Ilglaicīgajam parketam bieža demontāža nav paredzēta, pielīmēts tas nečīkst un ir stabils. Uz siltajām grīdām populārs ir speciāli tam domātais divslāņu koka parkets, un lepojamies, ka mums ir lielākā šī parketa izvēle Baltijā,” stāsta Didzis Leovskis, SIA “Grīdu serviss”, kam interneta vietne ir “gridumagija.lv”, izpilddirektors.
Eļļošana un tonēšana
Šobrīd Eiropā vispopulārākais parketa virsmu apstrādes veids ir eļļošana, jo rada mājīguma un dabiskuma sajūtu. Apstrādājot virsmu ar eļļu, tiek saglabāts koka dabiskais reljefs, tā struktūra tiek izcelta. Kokam pieskaroties, ir silta sajūta, pa to ir patīkami staigāt. Virsmas spīduma pakāpi nosaka eļļa, kura tiek lietota. Piemēram, dabiskās “Avalon” un profesionālās “Berger Seidle” eļļas var būt spīdīgas vai matētas. Vannas istabām vai pirts telpām piemērotas speciālas, īpaši ūdens izturīgas eļļas.
Ja grib saglabāt koka dabisko izskatu, izmanto bezkrāsainās eļļas. Ja vēlas īpašu toni, izmanto tonētās eļļas. Profesionālos salonos var iegādāties ap simts dažādu toņu, kurus piedevām var jaukt savā starpā. Īpašu grīdas dizainu var iegūt, izmantojot spilgtos eļļas toņus.
Tā kā dabā nav sastopami divi vienādi koki, speciālisti iesaka parketa tonēšanu sākt ar praktisku eļļas izmēģināšanu, uzklājot to uz parketa atgriezuma koka virsmas nelielā laukumā. Ja iegūtais tonis ir apmierinošs, var ķerties pie grīdas eļļošanas. Tonēšanai paredzētās, vasku nesaturošās eļļas, pievienojot tām cietinātāju, var arī lakot, piemēram, ar profesionālajām ekoloģiskajām lakām.
Jaunums koka grīdu apstrādē ir eļļa ar cietā vaska daļiņām, kuras sacietē uz virsmas. Tā vienlaikus aizpilda atvērtās koka poras un pārklāj virsmu ar cietā vaska slāni, kas sacietējot sniedz noturību pret netīrumiem gluži kā laka un jo īpaši pret ūdens bāzes ikdienas traipiem.
Tās priekšrocība ir iespēja parketu lokāli atjaunot. Piemēram, ja uz grīdas ir novietots telpaugs, kuru kāds regulāri bagātīgi aplaista, vai mājdzīvnieks iecienījis kādu telpas stūrīti, vai arī pārbīdot mēbeles, ievelk grīdā švīku…
“Vienalga, kādu grīdas materiālu klients izvēlēsies, tas noteikti būs jānoslīpē. Lai to varētu ekonomiski izdarīt, piedāvājam slīpmašīnu nomu. Tāpat parketa remontam noderēs cietās špakteles mazām spraugām līdz 2 mm un elastīgās špakteles spraugām līdz 25 mm. Kad grīda ir ieklāta, ļoti svarīgi ir pareizi to kopt, piemēram, izmantojot videi draudzīgos kopšanas, tīrīšanas un atjaunošanas līdzekļus,” stāsta Biruta Vekšina, “Abschliff Latvija” pārstāve.
