Klasiskā dārzu īpašnieku problēma – sūnas zālienā. Varianti, kā no tām tikt vaļā 5
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Kādus līdzekļus izmantot, lai apkarotu sūnas zālienā? Jautā Marta Valmieras novadā. Konsultē SIA “Krastmaļi sēklas” pārstāve Ieva Stone.
Sūnas zālienā ir daudzu dārza īpašnieku klasiska problēma, kas liecina par zāles augšanai nepiemērotiem apstākļiem. Vienmēr svarīgi mēģināt novērst sūnu veidošanās cēloni, nevis cīnīties ar sekām.
Iespējamie cēloņi un risinājumi
Barības vielu trūkums
Īpaši svarīgi zālienu mēslot pavasarī ar paaugstinātu slāpekļa satura mēslojumu, piemēram, amonija nitrātu (30 g/m²), un rudenī ar kāliju bagātu rudens mēslojumu, piemēram, NPK 6-20-30 vai NPK 5-10-25 (25 g/m²). Labāk izmantot ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļus, lai barības vielas atbrīvotos pakāpeniski.
Pieejams arī speciāls zāliena mēslojums pret sūnu, kura sastāvā ir paaugstināts dzelzs saturs, kas nodrošina intensīvāku veselīgāku zāles ataugšanu, atbrīvojot to no sūnām.
Sablīvēta, necaurlaidīga, mitra augsne
Lai to novērstu, zālienu smilšo. Pavasarī pēc pirmās zāliena pļaušanas vienmērīgi uzklāj 1–2 cm biezu celtniecības smilšu slāni. Stiebrzāļu lapu galiem jāatrodas vismaz 1 cm virs smiltīm. To atkārto katru pavasari, parasti pēc 3–5 gadiem redzams efekts: zāliens kļūst dzīvīgāks, un sūnu augšana ievērojami palēninās.
Lai uzlabotu gaisa, ūdens un barības vielu piekļūšanu zāliena saknēm, agri pavasarī vai rudenī reizi gadā zālienu var aerēt. Izmanto aeratoru – ierīci, kas vizuāli līdzīga zālespļāvējam, taču horizontālo asmeņu vietā tam ir vertikāli durklīši. Mazās platībās zālienu sadursta ar dārza dakšām.
Noēnojums
Zālienā, kas atrodas lielu koku vai ēku ēnā, sūnas veidojas ātrāk. Šādiem apstākļiem jāizvēlas zāliena maisījums noēnotām vietām. Augsne zem kokiem bieži vien ir pārāk sausa, nevis pārāk mitra, kā dažkārt šķiet, tāpēc pēc vajadzības jānodrošina laistīšana. Pļaušanas augstumam noēnotās vietās jābūt ne zemākam par 5–6 cm, lai lapas labāk spētu uztvert vājo gaismu.
Skāba augsne
Pārāk zems augsnes pH līmenis var veicināt sūnu augšanu. Pati sūna ir ļoti izturīga un vienlīdz labi aug gan skābā, gan sārmainā augsnē. Savukārt zāliena stiebrzālēm vairs nav ideālu augšanas apstākļu smilšainās augsnēs ar pH < 5 un māla augsnēs ar pH < 6 – tur sūnas ir konkurētspējīgākas. Visi zālieni gadu gaitā mēdz paskābināties. Tomēr pirms augsnes kaļķošanas vērts pārbaudīt tās pH līmeni. Ja tas ir < 5, var kaļķot. Pēc kaļķošanas pH vērtībai labākajā gadījumā jābūt 6–6,5, bet ne vairāk kā 7. Kā kaļķojamo materiālu izmanto dolomītmiltus vai kaļķakmens miltus. Pulvera veidā parasti izsēj 0,2–0,7 kg/m² atkarībā no augsnes skābuma. Ērtāk izmantot granulētos kaļķus, jo tie neput un ir vieglāk izkliedējami.
Mitruma trūkums un nepareiza pļaušana
Sausā, karstā laikā jāsāk laikus laistīt zālienu, jo mitruma trūkums augus novājina. Nepieciešams 15–20 litru ūdens uz kvadrātmetru.
Regulāra pļaušana 1–3 reizes nedēļā ierobežo sūnu un nezāļu augšanu. Minimālais zāliena augstums atkarībā no lietošanas intensitātes nedrīkst būt zemāks par 4–5 cm. Ja zāliens izaudzis pārāk augsts, to pļauj pa posmiem, jo zāle nevar tikt galā ar vairāk nekā trešdaļas lapu masas zudumu.
Sūnas noņem mehāniski
Sūnas no zāliena var izņemt mehāniski, pavasarī pirms zāles aktīvās augšanas perioda vertikulējot ar speciālu ierīci vertikulieri. Sūnas un augu atliekas pēc tam rūpīgi jānogrābj, bet tukšie laukumi jāpiesēj. Vertikulēt drīkst ne biežāk kā reizi trijos gados. Pēc vertikulācijas zāliens jāmēslo, izmantojot īpaši šim mērķim paredzētus augsta dzelzs satura mēslošanas līdzekļus, piemēram, dzelzs sulfātu, kas iznīcina augsnē vēl atlikušo sūnu.
Der zināt!
Ja zālienā ir lietoti nezāļu vai sūnu iznīcināšanas līdzekļi, zāliens jākopj intensīvāk, lai visas izveidojušās tukšās vietas ātri tiktu aizpildītas ar zāliena zāli, nevis jaunām nezālēm un sūnu.
Pieejami speciāli bioloģiskie mēslošanas līdzekļi ar baktērijām, piemēram, VIANO MO-Bacter 5-5-20+bacteria, kas palīdz noārdīt atmirušo sūnu un zāles paliekas, pārvēršot tās augiem uzņemamās barības vielās. Optimālais efekts tiek sasniegts, ja augsnes temperatūra ir vismaz 15 grādu.
