– Jābūt dejojušai baletu, lai strādātu par horeogrāfi? 0
E. Leimane-Martinova: – Noteikti! Bez balerīnas pieredzes kā profesionāla horeogrāfe vari veidot kustības dramatiskajām izrādēm, operai, bet, lai strādātu par horeogrāfi baletā, katrai kustībai jābūt pašas izjustai, izsāpētai. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, pazīstamais britu horeogrāfs Veins Makgregors. Viņa dejotājiem gan ir grūtības, jo, nezinot kustību nosaukumus baleta profesionālajā valodā, Makgregors tās apzīmē un arī parāda visneiedomājamākajos veidos, pat ar skaņām un šņācieniem… Vēlos, lai manā horeogrāfijā dejotāji justos labi, lai manis atrastās kustības kļūst par viņējām. Ir lietas, kur jābūt uzstājīgai, bet ļaujos arī dejotāju ierosmēm. Kad skatos, kā strādā, piemēram, mana kolēģe Milana, kā viņas dejotāji kustas, nevaru saprast, kā baletdejotāji to vispār spējuši iemācīties. Ārkārtīgi liels izaicinājums koordinācijai.
– Kā īsti veidojas horeogrāfija?
– … Trijos naktī traucos augšā, jo acu priekšā pēkšņi nozib īstā kombinācija, kas no rīta jau būs pagaisusi, un tūlīt lieku to uz nošu raksta. Idejas rodas, klausoties mūziku, mākslas izstādē, teātra izrādē – piemēram, Nacionālajā teātrī uzvesto “Raiņa sapņu” laikā. Jaunais Rīgas teātris vispār ir īsta svētnīca – kā Andris Keišs kustējās Otello lomā!
J. Trautmane: – Iedvesmo pati dzīve, tajā redzētās situācijas gribas attēlot kustību valodā uz skatuves.
– Ko jums nozīmētu, ja mūsu Baltā nama nosaukumā līdzās jēdzienam “opera” būtu arī Latvijas Nacionālā baleta vārds?
J. Trautmane: – Draugi agrāk vaicāja, kādēļ nosaukumā tikai opera, vai baletam nav tikpat liela nozīme?
E. Leimane-Martinova: – Arī ārzemēs ir gadījušies pārpratumi, jo vārds “opera”, kad viesizrādēs ieradies balets, cilvēkiem jauc prātu. Allaž un jau sen esmu centusies skaidrot, ka esam no Latvijas Nacionālā baleta. Ja šis vārds tiks iekļauts (patlaban šāds priekšlikums Saeimā 2. lasījumā) mūsu Baltā nama nosaukumā, tas noteikti cels pašapziņu. Jutīsimies varenākas un stiprākas!
