Klasesbiedra noduršanā vainotajam jaunietim prasa desmit gadus cietumā 1
1995.gadā dzimušo jaunieti, kurš apsūdzēts par sava drauga noduršanu guļamistabā, prokurors šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā lūdz sodīt ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz trim gadiem.
Prokurors lūdza apsūdzēto atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 117.panta 12.punktā. Ņemot vērā, ka apsūdzētais nozieguma brīdī bijis nepilngadīgs, sods nosakāms KL 65.panta 2.daļas robežās.
Tāpat prokurors lūdza apmierināt cietušo prasību par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 250 000 latu apmērā, kā arī tiesas izdevumu piedziņu 600 latu apmērā. Prasīto summu paredzēts piedzīt no apsūdzētā.
Upura māte morālā kaitējuma kompensācijā prasījusi 100 000 latu jeb 142 287 eiro. Tādu pašu summu prasījis arī upura tēvs, savukārt upura māsa morālā kaitējuma kompensācijā prasījusi 50 000 latu.
Cietušo puses pārstāvis pievienojās prokuroram prasītā soda apmērā un tiesai norādīja, ka morālā kaitējuma kompensācija no apsūdzētā piedzenama pilnā apmērā.
Prokurors savā debašu runā norādīja, ka ir pierādīta slepkavība atbildību pastiprinošos apstākļos. Slepkavība izdarīta nenoskaidrotas agresijas rezultātā. Pēc agresijas uzplaiksnījuma apsūdzētais aizgājis uz dzīvojamās telpas virtuvi, paņēmis nazi un realizējis savu noziedzīgo nodomu, sacīja prokurors.
Tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultāti liecina, ka upurim veiktas durti grieztas brūces muguras pusē. Ekspertu atzinums liecina, ka pēdējais dūriens bijis tik spēcīgs, ka nazis ķermenī iedzīts līdz spalam.
Vienlaikus prokurors minēja, ka ekspertīžu rezultāti neapliecina apsūdzētā liecības par nezināmas izcelsmes tabakas smēķēšanu. Upura asinīs nav konstatēts nedz alkohols, nedz psihotropās vielas.
Apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis, ka kopā ar upuri istabā smēķējis ūdenspīpi, bet upuris – arī nezināmas izcelsmes tabaku.
Vienlaikus apsūdzētā analīzēs konstatēta viela, kas liecina par lorazepāma lietošanu. Lorazepāms uzskatāms par psihotropo vielu. Tomēr nav noteikts lietošanas laiks vai reakcija uz vielu, tāpēc nav iespējams uzskatīt, ka noziegums izdarīts ķīmisku vielu ietekmē.
Savukārt apsūdzētā aizstāvis norādīja, ka atzīt apsūdzēto par vainīgu tieši pēc KL 117.panta 12.punkta nav pamatojuma un tas nav pierādīts. Kā iemeslu aizstāvis tiesai minēja paviršu notikuma vietas apskati.
Tāpat aizstāvis norādīja, ka viņa aizstāvamais sniedzis patiesas liecības, un norādīja, ka apsūdzētais centies aizstāvēties pret drauga uzbrukumu. Vairākkārt advokāts norādīja, ka pēc noduršanas apsūdzētais izlēcis no 3.stāva, ģērbies tikai džemperī, zeķēs un apakšbiksēs, mantas atstājot upura istabā. To aizstāvis uzskata par neloģisku rīcību gadījumā, ja apsūdzētais patiešām apzināti būtu gribējis savu draugu nogalināt.
Advokāts norādīja, ka uz ieroča jeb naža nav konstatēti apsūdzētā pirkstu nospiedumi.
Tiesas debates krimināllietā, kurā 1995.gadā dzimis jaunietis apsūdzēts par sava skolasbiedra noduršanu upura guļamistabā, šodien tika slēgtas, un apsūdzētā pēdējo vārdu paredzēts uzklausīt 11.aprīli plkst.9.
Jau ziņots, ka 2013.gada 27.jūnijā tiesa un procesa dalībnieki noklausījās uzaicinātā eksperta liecības, bet pēc tam aizstāvība pieteica lūgumu par atkārtotas ekspertīzes veikšanu, savukārt prokurore prasīja noteikt papildu ekspertīzi. Minētos lūgumus tiesa lēma pērn 28.jūnijā, kad tā uzdeva veikt apsūdzētajam papildu tiesu psihiatrisko-tiesu psiholoģisko ekspertīzi, pieaicinot ekspertu narkologu.
Prokurore Kristīna Sīle iepriekš apstiprināja, ka gan nogalinātais, gan iespējamais slepkava bijuši draugi jau kopš mazotnes. Kāpēc šis noziegums pastrādāts, izmeklētāji nav spējuši izskaidrot. Arī apsūdzībā rakstīts, ka slepkavība notikusi bez pamatota iemesla, atzina prokurore.
Viņa informēja, ka ne upuris, ne apsūdzētais liktenīgajā naktī nav bijis alkohola vai aizliegto narkotisko vielu reibumā. Tas gan teorētiski neizslēdz iespēju, ka kāds no puišiem varētu būt lietojis aizliegto vielu sarakstā neiekļautas vielas, kurām ir apreibinoša vai halucinācijas izraisoša iedarbība, norādīja valsts apsūdzības uzturētāja.
Lai gan KL 117.panta 12.punktā par nepilngadīgā noslepkavošanu kā sankcija paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu, šajā konkrētajā gadījumā bargākais sods, ko apsūdzētajam var piemērot, ir brīvības atņemšana uz desmit gadiem, jo viņš ir nepilngadīgs. KL 65.panta 2.daļa paredz, ka brīvības atņemšanas soda laiks personai, kas izdarījusi sevišķi smagu noziegumu līdz 18 gadu vecumam, nedrīkst pārsniegt desmit gadus.
Saskaņā ar apsūdzību slepkavība notikusi naktī uz 2011.gada 18.decembri ap plkst.4 upura ģimenes dzīvesvietā Juglā. Gan upurim, gan iespējamam slepkavam tobrīd bija 16 gadi.
Liktenīgajā dienā nu jau apsūdzētā statusā nonākušais jaunietis pie sava drauga bija nolēmis pārnakšņot. Pēkšņi viņš aizgāja uz virtuvi, paņēma tur esošo nazi ar 22 centimetrus garu asmeni, atgriezās istabā un bez pamatota iemesla vismaz piecas reizes mērķtiecīgi iedūra savam draugam dzīvībai svarīgos orgānos, liecina apsūdzība. Cietušais no gūtajiem ievainojumiem turpat dzīvoklī nomira. Pēc tam dūrējs izlēca pa logu un aizbēga.
