Klajā nācis unikāls izdevums par arhitektūru bērniem – “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā”. Intervija ar grāmatas autorēm Agnesi Čivli un Dainu Ēķi 8
Izdevniecība “Droši un koši” laidusi klajā Agneses Čivles un Dainas Ēķes grāmatu bērniem un jauniešiem “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā”. Veidots kā ilustratīvs ceļvedis Eiropas arhitektūras stilu vēsturē, izdevums kalpo kā izziņas un iedvesmas avots nākotnes būvmākslas veidotājiem.
Grāmata vērš jauno lasītāju uzmanību uz visurklātesošo arhitektūru, kuras ietvarā noris katra cilvēka ikdiena. Apzinoties pilsētvides un dzīves telpas nozīmi personību veidojošos procesos, autores kopā ar diviem tēliem – zinātkāro Putnu un aizrautīgo Arhitekti – aicina uz arhitektūru paraudzīties atvērti, domājoši un rotaļīgi, reizē nododot būtiskākās zināšanas par raksturīgākajām arhitektūras stilu iezīmēm un būvmākslas attīstību kopumā.
Grāmatas atvēršanas svētki notika 20. janvārī Laubes namā – uzņēmuma “Mádara Cosmetics” nesen atjaunotajā, izcilā latviešu arhitekta Eižena Laubes projektētajā savrupnamā Āgenskalnā. Kā pasākuma oficiālajā uzrunā izteicās žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Dr. arch Jānis Lejnieks “Arhitektūra ir māksla, tāpat kā glezniecība vai balets. Muzejus un operu visi neapmeklē. Ēkas gan mēs visi lietojam. 95 % to ir vienkāršas būves, bet 5 % – būvmākslas darbi. Unikālā grāmata mūs ar tiem iepazīstina.”
Kā radās doma par grāmatu “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā”?
Agnese Čivle: Sākotnējā doma radās no tīri personiskas intereses par arhitektūru, kas sakņojas jau bērnības atmiņās. Visinteresantākā dauzīšanās ar draugiem notika tieši vecu, pamestu, līdz ar to romantisku namu drupās, kā arī muižu un piļu teritorijās, kuru tuvumā man laimējās uzaugt.
Arī vecāki bieži vērsa uzmanību uz apkārtesošo arhitektūru. Šī interese turpinājās arī tālāk manā profesionālajā virzībā, darbojoties mākslas un arhitektūras žurnālistikā. Intervijās ar arhitektiem saklausīju nepieciešamību veicināt arhitektūrā izglītotu un videsgudru sabiedrību (proti, arhitektūras pasūtītāju), lai arī nākotnē tiktu īstenota augstvērtīga arhitektūra.
Turklāt Daina nesen bija radījusi grāmatu bērniem “Gribu būt dizainers” – par dizainera profesiju, un šķita, ka mūs vieno interese par tēmām, kas saistītas ar slaveno apgalvojumu “vide veido cilvēku”, runāt ar cilvēkiem, kas atrodas savas veidošanās visaktīvākajā posmā, proti, bērnībā.
Kāpēc grāmatai tika izraudzīts dialogu formāts?
Agnese: Pasaules bērnu izglītojošajā literatūrā šobrīd notiek dažādi eksperimenti un informācijas nodošanas veida meklējumi. Principā šī ideja izriet no man ierastā dzīvā sarunas formāta jeb intervijas, ar kuras palīdzību tiek apzināta informācija darbojoties kultūras žurnālistikā. Jautājums – atbilde.
Daina Ēķe: Nenoliedzami, ka dialogu veidā tekstu ir daudz vieglāk uztvert un arī izlasīt. No cilvēka uztveres īpatnībām izriet, ka trīs rindiņas mēs varam izlasīt ar vienu acu uzmetienu, tāpēc nemaz nerodas sajūta, ka tu lasi. Šķiet, ka tu tikai skaties. Manuprāt, tas ir maģisks komunikācijas veids. Rezultātā lasītājs nejūtas noguris – drīzāk izklaidēts, taču vienlaicīgi ir uztvēris vērtīgu informāciju.
Kāds princips tika ievērots veidojot ilustrācijas?
Daina: Ilustrācijas ir veidotas, izmantojot kompleksu un detalizētu pieeju, kurā ir apvienotas konkrētajam arhitektūras stilam atbilstošās detaļas un iezīmes. Ilustrācijas ir strukturētas vairākos slāņos, kas ataino ne tikai arhitektūras vizuālo tēlu, bet ietver arī stāsta konceptu un simbolisko nozīmi. Ilustrācijas ir vizuāls izaicinājums, kurās bērns tiek aicināts atklāt un interpretēt stāstu par ēku, stilu un laikmetu.
Kā tika izraudzītas grāmatā apskatītās ēkas jeb arhitektūras stilu paraugi?
Agnese: Izraudzītie ēku piemēri ir ne tikai spilgti noteikta arhitektūras stila paraugi, bet arī satur piesātinātu vēstījumu – gan stāstu par ēku autoru iedvesmas avotiem un fantāzijas lidojumu, gan virkni atsauču un asociatīvu momentu, kas jaunajam būvmākslas vērotājam apliecina, ka arhitektūra nav atrauta no apkārtējās pasaules. Tā spoguļo to vai gluži pretēji – veido pretrunas. Tā stāsta par cilvēkiem, kas to veidojuši un laiku, kādā tie dzīvojuši.
Raksturojiet jūsu abu radošo sadarbību?
Agnese: Manuprāt, šajā radošajā sadarbībā īstenojās tas, ko es personīgi uzskatu par jebkuras veiksmīgas sadarbības pamatiem – cieņa, savstarpēja ieklausīšanās un uzticēšanās, proti, paļaušanās uz kolēģa kompetenci un radošās pieejas pareizību. Un ja to visu vainago arī iespēja mācīties no sava radošā partnera – tad ir izvilkta laimīgā loze.
Šeit arī gribu atzīmēt arī savu ļoti labo sajūtu par pārējo grāmatas radošo komandu, proti, grāmatas literāro redaktori Guntu Miheloviču un mākslinieciskā salikuma autoru Adriānu Tomu Kulpi. Viņi bija šī projekta “dieviņi”, kuri visu salika savās pareizajās vietās un prata gan tekstam, gan zīmējumiem atrast savu pareizo “skanējumu”. Tāpat arī veidojās lieliska sadarbība ar mūsu izdevēju Kristīni Morozovu no “Droši un koši”.
Daina: Lieliska radošā sadarbība ir vairāk nekā tikai teksta un attēla summa.
Tas sevī ietver elastību un atvērtību, kas ne vienmēr ir viegli īstenojamas, taču sasniegtais mērķis to attaisno. Esmu ļoti gandarīta par mūsu sadarbību un rezultātu.
Ko abi grāmatas varoņi – Arhitekte un Putns – bez arhitektūras zināšanām vēl iemāca lasītājam? Un ko viens otram?
Agnese: Arhitekte Putnam viennozīmīgi māca pacietību, vērīgumu un veicina spēju saskatīt kopsakarības. Savukārt Putns Arhitektei atgādina, ka nekad nav par vēlu īstenot savus nepiepildītos sapņus un patiesībā norāda, ka ar tiem agri vai vēlu mums nāksies slēgt izlīgumu.
Turklāt Putna tēls, kas principā dzīvo Arhitektes galvā, apliecina, ka tieši tie “putni mūsu galvās” ir tie, kas dzen uz priekšu, motivē vēlreiz pārskatīt jau zināmo, lai no jauna paceltos jaunrades augstumos. Tas arī ir vēstījums, ko tie abi kopā nodod lasītajam.
Daina: Arhitekte un Putns ar savu dzīves attieksmi pret lietām, manuprāt, tiešām nerunā tikai par arhitektūru vien. Dialogi atklāj varoņu zinātkāri, uzņēmību, personīgās ambīcijas, asprātību un empātiju. Šīs īpašības ir īpaši nozīmīgas mūsdienu sabiedrībā, kurā nekontrolētas informācijas pieplūdums ir ikdienas norma arī bērnu dzīvē, tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir vērtīgs, kas – nē.
Kas jūs pašas arhitektūrā iedvesmo visvairāk?
Agnese: Arhitektūras spēja mirkļa ātrumā izmainīt teju visu iekšējo sajūtu ķīmiju un ķermeniskās reakcijas – palēnināt soli, ierosināt vēlmi pieskarties tās matērijai, harmonizēt domu plūsmu… Vai gluži pretēji.
Daina: Arhitektūra mani aizrauj ar to, ka arhitekts nostājas vienā līmenī ar dabas radītāju, radot struktūras, kas fascinē ar formu, detaļām un izmēru. Arhitektūra manī modina zinātkāri un vēlmi izzināt pasauli, tās konstrukcijas un to, kā cilvēki ar tām mijiedarbojas.
Kāda bērnu reakcija, lasot šo grāmatu, jūs priecētu visvairāk?
Agnese: Tā noteikti būtu vēlme doties ārā un arhitektūru aplūkot – atkāpties soli nostāk un apskatīt savu māju, savas skolas ēku, namu fasādes ceļā un atceļā no skolas. Otra lieliska lieta būtu, ja bērns spētu par redzēto arhitektūru stāstīt. Un šeit es nedomāju ēkas formālo stāstu, bet sevis paša radīto.
Daina: Kad bērns, grāmatas aicināts, ir uzzīmējis tās varonim Putnam māju, kura pārsteidz tik ļoti kā visa grāmata kopumā!
***
Grāmatas koncepta un manuskripta autore ir Agnese Čivle – arhitektūras, mākslas un kultūras žurnāliste. Ilustrāciju autore ir Daina Ēķe – dizainere, dizaina pasniedzēja, bērnu raidījumu veidotāja un iedvesmas grāmatas bērniem “Gribu būt dizainers” autore.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja “Corvin Real Estate”, “MARK arhitekti” projektēšanas biroja, Lejnieku projektēšanas biroja, kā arī Pāvilostas mākslinieku rezidences (PAiR) atbalstu.
To iespējams iegādāties grāmatnīcās un izdevniecības “Droši un koši” interneta vietnē www.drosikosi.com. Bērnu izglītojošās literatūras izdevniecībā “Droši un koši” līdz šim tapušo grāmatu loks aptver tādas tēmas kā māksla, dizains, Rīgas arhitektūra, filozofija, galda kultūra, programmēšana u. c.