Klaiņojošu suņu bars Kuldīgas novadā saplēš dambriežu ganāmpulku 0
Klaiņojoši suņi, it īpaši baros, var nodarīt lielu postu – to apliecina arī nesen notikusī nelaime dambriežu audzētavā Kuldīgas novadā, kur saplosīti aptuveni 40 dambriežu, vēl vairāk pazuduši bez vēsts, ziņo Latvijas Televīzija.
Ieejot vienā no uzņēmuma “Jaundzirnavnieki” aplokiem, kur bija ap 80 dambriežiem, nu bailīgi uz nācējiem noraugās astoņi. Par pārciesto nelaimi vienam no viņiem atgādina izmežģīta kāja, kādam citam izsists plecs. Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka tikai pamazām sāk apjaust nelaimes apjomu, kas notika laikā, kad viņi paši janvārī atradās Berlīnes starptautiskajā izstādē gadatirgū “Zaļā nedēļa”.
Dienu pirms aizbraukšanas aploki, kas iestiepjas trīs Kuldīgas novada pagastos, tika pārbaudīti, žogos bojājumu nav bijis, arī dambrieži jutušies labi. Savukārt to, ka divos aplokos pie upītes ir daudz saplosītu un beigtu dzīvnieku, pamanījis kāds iedzīvotājs, kurš kopā ar filmētājiem pār žogu iekļuvis briežu dārzā, postaža safilmēta, bet par nelaimi nav ziņots ne kopējam, ne saimniekiem, ne policijai.
Šobrīd zināms, ka saplosīti ap 40 dambrieži, bet bez vēsts pazuduši vēl vairāk.
Izpostīta ir aptuveni puse ganāmpulka. Šī bija viena no lielākajām dambriežu audzētavām Latvijā. Turklāt 10 gadus tā bija arī selekcijas saimniecība. “Šobrīd viņš ir izpostījis visu selekciju. Mums ir jāsāk viss no nulles. Nelaime šodien skārusi mūs, rīt var skart jebkuru briežkopi, lauksaimnieku, no klaiņojoša suņa neviens nevar būt pasargāts,” saka SIA “Jaundzirnavnieki” pārstāve Gunita Štorha.
Kas patiesībā noticis briežu aplokos, šobrīd skaidro Valsts policija, bet saimnieki pieļauj domu, ka tas nav noticis bez cilvēku līdzdalības.
Nelaimes vietai ir grūti piekļūt, nožogojumā bija palikušas vietas, kur kāds rāpies pāri. Meža zvēri – vilki vai lūši – parasti nomedī tikai tik daudz, cik vajag paēšanai, bet klaiņojoši suņi nogalina tikai instinkta dēļ, turklāt īpaši nežēlīgi. Nereti saimnieki neapzinās, kādas sekas var būt suņa nepieskatīšanai un ka viņu mīlulis barā var pārvērsties par slepkavu. Turklāt, ja suns dzīvnieku nogalinājis vienreiz, viņš to darīs atkārtoti.
“Suns uzbrūk dzīvniekam un sāk ēst viņu bezmaz vai dzīvu. Viņš nenokož. Viņš sāpju un asinsizplūdumu dēļ iet bojā. Sāk ēst no mīkstajām vietām. Tas ir nežēlīgi,” norāda Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Gunārs Freimanis.
Paziņojot laikus, arī šeit nelaime būtu bijusi mazāka, jo vēl pēc saimnieku atgriešanās aplokos tika atrasts viens klaiņojošs suns, kurš nošauts. Kuram suns pieder, nav zināms, jo tas nebija čipots un reģistrēts lauksaimniecības datu centrā. Lai arī likums nosaka, ka no 2017.gada visiem suņiem no pusgada vecuma jābūt čipotiem, ar tā izpildi suņu saimniekiem, īpaši lauku apvidos nevedas – lielākā daļa suņu nav reģistrēti. Uzraudzība deleģēta pašvaldību policijām un pārtikas un veterinārajam dienestam.
“Tur, kur veterinārais dienests brauc, – tur mēs kontrolējam un sekojam, lai būtu izdarīts. Viena daļa to ir izdarījuši [čipojuši suņus], bet ir viensētas, kur viens vai divi iedzīvotāji, kur lauksaimniecības dzīvnieki netiek turēti. Tur mums nav pamatojuma pārbaudīt [čipošanu],” saka dienesta veterinārais inspektors Modris Karlsons.
Kuldīgas novada pašvaldībā atzīst, ka līdz šim vairāk pārbaudīti tie dzīvnieki, par kuriem saņemtas sūdzības par klaiņošanu, vai tie, kas nogādāti patversmēs. Tomēr šis gadījums liks pārskatīt pārbaudes mehānismu, uzrunājot pagastu pārvalžu vadītājus. “Lai pārvalžu vadītāji nodod informāciju saviem iedzīvotājiem, lai viņi var vēl novērst šos trūkumus un pēc tam attiecīgi veiksim šīs pārbaudes,” saka Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs.
Par to, cik Latvijā šobrīd ir suņu, statistikas nav, un to ir grūti noteikt. Tiek lēsts, ka varētu būt ap 200 000. Lauksaimniecības datu centrā uz šo brīdi ir reģistrēti 114 178 suņi. “Mēs plānojam šādu diskusiju organizēt ministrijā, lai pārskatītu rezultātus, lai pavērtētu, kā sistēma ir strādājusi, parunāt, kur ir vājie posmi, kas ir uzlabojams,” telefonintervijā saka Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Liene Ansone.
Ne viens vien no uzrunātajiem speciālistiem atzina, ka, čipojot suņus, pieaugtu arī saimnieku atbildība un mazāk būtu nepieskatītu un klaiņojošu suņu, kas nodara postu ne tikai zvēriem, bet arī lauksaimniekiem, apdraud cilvēkus un ir iesaisīti ar ceļu satiksmes negadījumos.
