Problēma. Negadījumi ar klaiņojošiem suņiem 0
“Vēlos paskaidrojumus no diženākiem medniekiem Kandavā, ko mūsu suns jums nodarīja atļautā attālumā no mūsu sētas?” tā vēsta Ivonnas Sprūdes pagājušā gada 14. decembra ieraksts Facebook sociālajā tīmeklī.
Ziņa interneta vidi pāršalca vienā mirklī. Vēl pēc brīža parādījās ieraksts: “Operācija galā, viss veiksmīgi, ārsts teica, labi, ka slikts mednieks! Valdeķu medniekam vajadzētu atbraukt un atrisināt šo situāciju, jo savādāk viņam būs lielas problēmas!”
Sašutumu par ierakstu un situāciju pauda ne tikai mednieki, bet arī citi sociālo tīklu lietotāji, pārmetot, ka dāma atsakās paskaidrot tuvāk, kā un kur negadījums noticis, bet sniedz tikai izvairīgas atbildes, vienlaikus draudot ar policiju, tiesu darbiem un citām sankcijām.
Neizpratni par notikušo pauda arī mednieki. Viens raksta: “Protams, notikums nepatīkams, bet ir tikai fakts, ka suns sašauts pie mājas vai netālu no mājas. Tur ir 100 un viens variants, kas un kā varēja to paveikt. Prasītos nedaudz sīkāks faktu izklāsts, ja jau postē FB un spēj ierakstīt, ka mednieki vainīgi (pfu, pfu, pfu).”
Vēl kāds cits norāda: “Ir jābūt pilnīgi debilam medniekam, lai kaut ko tādu paveiktu. Šis tiešām grauj mednieku reputāciju.” Vēl kāds pauž sašutumu: “Ja šī varoņdarba autors ir mednieks, tad tas ir vienkārši p… Suņa saimniece sešu stundu laikā jau ir uztaisījusi trīs postus feisbukā. Rīt jau par to zinās Bez tabu, un atkal visi mednieki ir necilvēki… Nu, vienkārši tracina, ka kādam nestrādā blīve starp stobru un cepuri.”
Tāpat plašas diskusijas tīmeklī izraisīja pārdomas par to, kāda tad ir suņa saimnieka atbildība, ļaujot sunim klaiņot vienam pašam bez uzraudzības, nelaime jebkādā veidolā piemeklēs agri vai vēlu.
Visās diskusijās ik pa laikam parādījās norāde uz to, ka Medību likums ļaujot šaut suņus 200 metrus no apdzīvotām vietām. Jā, tā bija vecā norma, kas kopš 2014. gada vairs nav spēkā.
Kā tad ir ar klaiņojošo suņu nogalināšanu, izmantojot šaujamieroci? Tā vien šķiet, ka ir daudzi, kas palaiduši garām normatīvo aktu prasības.
Ko tad nosaka normatīvie akti, un kā tos interpretēt? Īsi un kodolīgi.
Pirmais, kas jādara, saskaroties ar klaiņojošo suņu problēmu medību platībās, – jebkurai personai par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai. Uzsvars uz vārdu nekavējoties.
Medniekam principā ir tiesības likvidēt klaiņojošu dzīvnieku tikai ar pašvaldības atļauju, darbības iepriekš saskaņojot. Tas būtu visdrošākais un loģiskākais rīcības veids, nevis pašam pārgalvīgi pieņemt lēmumu un gaidīt negatīvas sekas gan pašam, gan arī mednieku kopienai kopumā no negatīvas publicitātes.
Sociālajos tīklos izskanējusī rezonanse liecina par to, ka mednieki paši ir sašutuši par jebkādu nelikumību.
Bieži vien sašutumu izraisa fakts, ka nedz pašvaldība, nedz policija, nedz arī suņu īpašnieki neievēro likumos noteikto, un vienīgais, kas kļūst par situācijas upuri, ir mednieks, kuram jānoskatās, kā suņi noplēš meža dzīvniekus, bet nabaga sunim, kurš ir pamests novārtā, nekas cits neatliek kā to darīt.
Likuma ietvaros mednieka rokas ir sasietas. Diemžēl. Tas vien liecina par to, ka esošā sistēma attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību kopumā ir nepilnīga un reālajā dzīvē nestrādā. Ne vienmēr pašvaldībām ir iespējas un pat vēlme šo problēmu risināt.
Tomēr, lai arī kāda būtu situācija, ņemt likuma interpretāciju savās rokās noteikti neattaisnojas. Ir citi instrumenti, kā problēmas risināt.
Likumdošana
Medību likums
Medībām pielīdzināma klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Dzīvnieku aizsardzības likums
8. pants. (1)
Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.
(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
(3) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.
Eiropas konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību
11. pants. NogalināšanaMājas (istabas) dzīvnieku nogalināt drīkst tikai veterinārārsts vai cita kompetenta persona, izņemot ārkārtas gadījumus, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas, ja nav iespējams pietiekami ātri saņemt veterinārārsta vai citas kompetentas personas palīdzību, vai citos ārkārtas gadījumos, kas noteikti valsts tiesību aktos. Nogalinot dzīvnieku, jārīkojas tā, lai tam radītu tik maz fizisku un garīgu ciešanu, cik tas konkrētajos apstākļos iespējams.
13. pants. Izņēmumi attiecībā uz sagūstīšanu, turēšanu un nogalināšanuŠīs konvencijas principus par klaiņojošu dzīvnieku sagūstīšanu, turēšanu un nogalināšanu var neievērot tikai tad, ja tas nepieciešams slimību kontroles valsts programmu īstenošanai.
