Trakumsērga var izpausties divējādi – ar agresiju vai neparastu lēnīgumu. Ar savvaļas dzīvniekiem jāuzmanās! 0
Apkārtnē, kurā dzīvoju, klaiņo daudz suņu un kaķu, dažreiz no meža pagalmā ieklīst arī kāda lapsa. Kā rīkoties, ja šāds dzīvnieks saskrāpē vai iekož? Aija Jaunpiebalgā
Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas poliklīnikas ārste Agita Jēruma:
Daudzos gadījumos cilvēki paši ir vainīgi, jo sakož jau ne tikai suņi, bet arī eži un citi savvaļas dzīvnieki.
Ja meža dzīvnieks kļuvis netipiski draudzīgs, mīlīgs, nāk mājas pagalmā, vajag būt uzmanīgiem.
Dzīvniekiem trakumsērga var izpausties divējādi – ar agresiju vai neparastu lēnīgumu un piesardzības trūkumu saskarē ar cilvēkiem.
Piemēram, pagalmā ienāk lapsiņa, visi mājinieki ar viņu rotaļājas, bet viņa vienkārši ir slima.
Trakumsērgu izraisa vīruss, kuru slims dzīvnieks kopā ar siekalām ievada brūcē un kurš, nonācis organismā, virzās pa nervu šķiedrām.
Mērķis ir nervu šūnas, kas atrodas galvas smadzenēs, tādēļ, jo tuvāk galvai dzīvnieks iekodis, jo tas ir bīstamāk.
Vīruss ātrāk izplatās arī tad, ja sakostais ir bērns, tādēļ valsts apmaksātais vakcinācijas kurss būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk.
Pirmajā reizē pacientam ievada divus preparātus – vakcīnu, kuras uzdevums ir veidot imūnajā sistēmā antivielas pret trakumsērgas vīrusu, un imūnglobulīnu vai serumu, kas satur jau gatavas antivielas pret trakumsērgu un kura uzdevums ir padarīt nekaitīgus vīrusus, kas varētu būt iekļuvuši brūcē.
Ja kodums vai skramba asiņo, jāievada abi preparāti. Ja brūce ir neliela, piemēram, dzīvnieks ar zobiem tikai saspiedis ādu, bet nav to ievainojis, ievada tikai vakcīnu.
Pilnā vakcinācijas kursā ietilpst piecas vakcīnas devas, kuras jāsaņem 28 dienu laikā pēc noteikta grafika, kas stingri jāievēro.
Ja brūce nonākusi saskarē ar augsni, iespējams inficēties arī ar stingumkrampjiem, tādēļ, ja cilvēks neatceras, ir vai nav potējies pret šīm slimībām, būs jāvakcinējas arī pret difteriju un stingumkrampjiem.