Par šo gadījumu tajā laikā daudz rakstīja britu prese, to rūpīgi pētīja policija, taču rezultātā neradās neviena pat puslīdz ticama versija. Tostarp sers Arturs un viņa radinieki nav pirmie cilvēki, kuri teju vai zaudējuši prātu, saskaroties ar līdzīgiem fenomeniem – kapu pārvietošanās bez cilvēka līdzdalības. 0
Piemēram, 15. gadsimtā Austrijas Lincā Svētā Toma baznīcas arhīvos reģistrēts gadījums, kad pazudušo birģeļa Štetenberga kapu atrada citā kapsētas vietā, kas bija izraisījis vētrainu reakciju pilsētas kristietisko māņu pārmāktajā iedzīvotāju daļā. Toreiz bija ērti izlemt, ka savas dzīves laikā birģelis, visdrīzāk, nodarbojies ar buršanu, tāpēc viņa pīšļi nevar nomierināties vienā vietā.
Jaunajā vietā atrasto kapu atraka, klātesot teju vai tūkstoš cilvēku lielam pūlim, un tajā atrada zārku ar Štetenberga mirstīgajām atliekām, kuras nekavējoties publiski sadedzināja, bet bedri piegāza līdz malām pilnu ar akmeņiem un virsū uzslēja masīvu apses krustu.
1627. gadā Spānijas Kuenkā kristiešu varmācīgās inkvizīcijas tribunāls pētīja gadījumu par kāda Pedro Asuntosa kapa pārvietošanu. Tāpat kā gadījumā ar angli Rodžeru Heizlemu, arī šis apbedījums bija gana vecs, tāpēc pārvietošanās bija notikusi kopā ar visu augsni, kurā ieaudzis satrunējušais zārks. Nekāda skaidrojuma.
1740. gadā Vācijas Rāvensburgas apkaimē lopu gani nejauši atrada kapu ar kapakmeni upes krastā tādā vietā, kurai iepriekš gājuši garām neskaitāmas reizes, bet nekad neko tādu tur nebija ievērojuši. Akmenī bija iekalts uzraksts: “Šeit dus Kristina Bauere, Rāvensburgas baznīcas draudzes locekle.” Gani par to paziņoja “svētajam tēvam”, kurš ieradās pie kapa un jutās ārkārtīgi pārsteigts: viņš lieliski atcerējās Baueres kapu, jo viņa bija apglabāta redzamā vietā baznīcas kapsētā, pateicībā par to, ka savulaik ziedojusi krietnu daļu savas naudas baznīcai.
Kad ļaudis ieradās kapsētā, tad tur, Baueres kapa vietā, viņi atklāja pilnībā tukšu un līdzenu zemes gabalu! Drīz abās vietās daudzu liecinieku klātbūtnē kapavietas atraka, un, pilnībā pretēji jebkādiem veselā saprāta apsvērumiem, Baueres pīšļus atrada zem kapakmens upes krastā. Viņas kapa vieta vēl ilgi izraisīja vieglas vietējo māņticīgo kristiešu šausmas, kamēr visbeidzot to Pirmā pasaules karā iznīcināja niknu kauju laikā.