Foto – Fotolia
Visbeidzot vecais uzraugs tomēr atrada Rodžera kapu, taču tagad tas atradās… 200 metru attālumā no tās vietas, kur Arturs pirms 15 gadiem to bija apmeklējis. Un, protams, tas bija tas pats kaps: neliels zemes uzbērums, vertikāla tumša granīta plāksne Maltas krusta veidā. Kā gan tas tagad varēja atrasties šajā vietā? Arturs bija pilnībā pārliecināts, ka divu metru dziļumā ieraktais zārks palicis vecajā vietā un uz jauno vietu pārcelta tikai plāksne un uzbērums. Bet – kādā nolūkā?! Un vispār – kam gan savajadzējies nodarboties ar tādu absolūti bezjēdzīgu un ķecerīgu darbiņu? 0
Arturs telegrafēja uz Londonu tantei lēdijai Berilai, kura, kā viņš labi zināja, vairākas reizes pēc viņa paša pēdējās onkuļa kapa apmeklēšanas pabijusi Glensvilas kapsētā. Lēdija ieradās jau pēc dažām dienām un oficiāli paziņoja, ka Rodžera kapavieta ir apgānīta. Tostarp Arturs uzstāja, ka zārks palicis ierakts vecajā vietā un pārcelta ir tikai plāksne. Lai par to pilnībā pārliecinātos, noalgoja racējus. Tie izraka pietiekami dziļu bedri, taču neatrada nekādas zārka pēdas. Arturs un lēdija Berila bija visdziļākajā neizpratnē. Atlika vien pieņemt, ka Rodžera kaps skotu kapsētā jau sākotnēji bijusi tikai fikcija, ka Rodžers tur nekad nav apglabāts un ka viņa tuvinieki allaž nesuši nolikt ziedus faktiski tukšā vietā.
Reklāma
Reklāma
