Klačošanās, gaušanās un kritika: septiņi temati, kurus neapspriest ar kolēģiem 0
Darbs ir tā vieta, kur mēs pavadām neskaitāmas stundas. Tāpēc ir tikai normāli, ka kolēģu vidū diskusijas un sarunas veido dažādi temati. Tomēr, kā liecina portāla “Huffpost” informācija, ne visas tēmas vajadzētu skaļi pārrunāt, piemēram, emocionāli gausties un ķengāt iepriekšējo darba vietu vai kritizēt citus par viņu politisko piederību.
Ir saprotams, ka sarunas par dažādām tēmām – sadzīvi, sporta treniņiem, mājdzīvniekiem vai pēdējā laika kulta seriāliem atdzīvina reizēm pelēcīgo un vienmuļo darba vidi. Ir patīkami aprunāties ar citiem, dalīties pieredzē un atrast līdzīgi domājošus, tomēr ne visas tēmas rosinās pozitīvu noskaņu darba vietā. Ir vairāki temati, kas drīzāk nostādīs tevi neveiklās situācijas, nekā rasīs aizraujošas sarunas.
Reizēm pieskaršanās divdomīgām vai pārlieku sensitīvām tēmām var pasliktināt tavu iespēju, piemēram, iegūt kāroto paaugstinājumu vai algas pielikumu.
Šajos gadījumos nav runa, ka diskutablajiem jautājumiem nevajadzētu pastāvēt sarunu laikā, tomēr tev būtu būtiski jāpiedomā – ko, kā, kam un kur paud savu viedokli.
Iepriekšējās darba vietas nopelšana
Tāda frāze kā “Ienīstu savu iepriekšējo darbu!” var raisīt divdomīgus acu pārus, lūkojamies tavā virzienā. Lai cik ļoti tev nepatiktu tavs iepriekšējais darbs vai tur piedzīvotā pieredze, labāk to paturi pie sevis.
Nereti darba devēji vai kolēģi tavas negatīvās replikas var uztvert kā nepieaugušas personības attieksmi.
Ja tomēr tev kāds jautā par iepriekšējo pieredzi, tad noteikti izvēlies teikt patiesību bez pārlieku izteiktām emocijām un dramatisma.
Politiskie uzskati, jauni darba meklējumi un veselība
Katram ir tiesības uz savu viedokli un uzskatiem, tomēr to publiskošanai būtu jāatrod īstā vieta un laiks. Ja vēlies paust savu viedokli par politiskajiem procesiem, tad iesakām to savā darba vietā labāk nedarīt. Portālā “Huffpost” karjeras konsultante Sāra Džonstone dalās savā pieredzē. Viņa stāsta, ka reiz kāda vecāka persona darba laikā jautājusi par viņas politiskajiem uzskatiem. Džonstone zinājusi, ka viņu domas ir pilnībā atšķirīgas, tāpēc izvēlējusies šo tematu neturpināt. “Tas nebija pareizais laiks un vieta, lai par to runātu,” viņa piebilst.
Arī jauna darba meklējumus nevajadzētu apspriest ne ar saviem kolēģiem, ne darba devēju. Reizēm gadās situācijas, kad atvērtākas sarunas laikā, tiek “izspļauts” slēptais fakts vai atklāti patiesie nodomi. Tādos gadījumos darba devējs var pārstāt tev uzticēties un pat pārtraukt darba attiecības, ja liksies, ka šādā veidā nodod savu tagadējo amatu. Pat stratēģiski domājot, ir skaidrs, ka vēl pirms jauna darba atrašanas, nevajadzētu atklāt visas kārtis. Savukārt, ja esi pieņemts jaunā amatā kādā citā uzņēmumā, paziņo par to vadītājam.
Savas veselības apspriešana ir vēl viena tēma, kas nereti raisa apkārtējo neizpratni. Te nav runa par rudens iesnām vai kārtējo apmeklējumu pie zobārsta, bet gan par nopietnām slimībām, kuras nevajadzētu apspriest ar kolēģiem. Saprotams, ja slimība traucē veikt darbu, par to nekavējoties būtu jāpaziņo darba devējam, tomēr sīkākās detaļās nevajadzētu ieslīgt. Zīmolu konsultante Anete Harisa portālam “Huffpost” atklāj, ka dažkārt cilvēki neizprot, kā rīkoties šādās situācijas, piemēram, kad uzzina par kolēģa smago slimību. Tāpēc rodas neērts situācijas kolēģu starpā un darba vidē kopumā.
Intīmas detaļas, sūdzības par kolēģiem un kritika
Intīmas un privātas detaļas par sadzīvi ar dzīvesbiedru vai sānsoļi laulībā nudien nebūs labākās tēmas, ko apspriest darba vietā, pat ja tev šķiet, ka neviens neklausās, reizēm var izrādīties citādāk. Svarīgi ir nošķirt, par ko vari stāstīt, bet ko labāk paturēt pie sevis. Piemēram, bērnu sporta sasniegumi vai kāzu gadadiena ir lietas, par kurām droši var apspriesties ar saviem kolēģiem, savukārt sarunas par seksuālo dzīvi, iespējams, liks sarunu biedram justies neērti.
Ja tomēr vēlies ar kādu dalīties, izvēlies uzticamu kolēģi, kuru vari saukt par draugu.
Sarunu labāk veic ārpus darba vietas telpām, lai dzirdīgas ausis nenoklausītos sulīgus faktus par tevi. Nereti gadās, ka atvērtāki cilvēki lepni dalās savā intīmās dzīves pieredzē un nemaz neaizdomājas, ka viņu stāsts var ceļot ne tikai pa darba kabinetiem, bet arī kolēģu mājas ballītēm. Tāpat šādos gadījumos bieži apkārtējie var justies neveikli, kas izjauc visu darba vidi kopumā un rada nevajadzīgu stresu.
Tāpat vienmēr atceries, ka darba vietā baumas izplatās zibenīgi, tāpēc savu patieso viedokli par, piemēram, priekšnieka darbībām, paturi pie sevis. Saprotams, ka pamatoti uzskati par vadītāja lēmumiem, kas saistīti ar darbu, ir normāla parādība. Taču, ja tevi kaitina personiskākas lietas darba devēja privātajā dzīvē, izvēlies par tām vienkārši nerunāt. Nav vērts sabojāt attiecības, lai vēlāk, iespējams, zaudētu paaugstinājumu vai algas pielikumu.
Arī darba vietas stratēģijas kritika nebūs īstā apspriešanas tēma, ja vien tāds nav tavs tiešais draba pienākums. Tomēr nereti darbinieki velta nepamatotu kritiku, pašiem nemaz neizprotot stratēģijas izvēli un to, kā lēmumi tikuši pieņemti. Ja tev ir savas idejas un konstruktīva kritika, tad griezies pie atbildīgajām personām un izklāsti savu vīziju. Taču nereti gadās tieši pretēji – kritikas sūtītāju ieceļ šajā amatā, bet viņš vairs neizprot, kurā virzienā uzņēmumu vest. Tāpēc vienmēr pirms izsaki savas domas, apdomā, vai patiesi izproti uzņēmumā notiekošo.
