Kivi latviskā radiniece – parastā aktinīdija 1
Aktinīdija priecē gan ar dziedniecībā izmantojamiem ziediem un lapām, gan gardiem, ar veselību stiprinošām vielām pārbagātīgiem augļiem, gan skarbās ziemās gūtu salizturību. Tai vērts atvēlēt vietu katrā dārzā.
Šā krūmveidīgā vai koksnainā liānauga dzimtene ir Dienvidaustrumāzija no Sahalīnas līdz Himalajiem. Taču pasaules paplašināšanas vēlme to aizvedusi gan uz Ziemeļameriku, gan Jaunzēlandi, kur tika izveidots jauns augs, ko nosauca krāšņākā Jaunzēlandes putna vārdā – par kivi. Latvijā aktinīdija parādījās pirms gadiem četrdesmit un drīz vien nostiprinājās uz palikšanu. Mūsu dārzkopjiem veiksmīgi izdevies piejaucēt trīs no piecām aktinīdiju sugām, tomēr vislabāk te jūtas parastā aktinīdija, nereti dēvēta par kivi radinieci. Lēzenais krūms vai koksnainā liāna ne tikai skaisti zied un briedina gardus un veselīgus ozolzīles formas augļus, bet der arī acīm netīkamu objektu – vecu mūru, nokaltušu koku stumbeņu vai betona stabu – apaudzēšanai ar dekoratīvu zaļumu. Aktinīdija ir divmāju augs – ja tas ir vīrišķais īpatnis, pavasaros šāds cers dažkārt atgādina putojošu kupenu, jo ziedēšanas laikā iekrāso savas lapas sārtbaltas. Sievišķie tā negreznojas.
Taču izveidotas arī formas, kur vienā krūmā apvienots gan vīrišķais, gan sievišķais aspekts.
Pārliecinies tūlīt – labs
Septembris ir aktinīdiju ražas laiks. Ogas ir ļoti vārīgas, plānu miziņu un sulīgu, sīkām sēkliņām bagātīgu mīkstumu, kas garšas ziņā atgādina kaut ko vidēju starp kivi un ananasu. Tās ienākas pakāpeniski – visgardākās ir gatavās, ja tiek ēstas uzreiz pēc novākšanas. Pārstrādei paredzētās var lasīt arī pusgatavas un tad gatavināt.
Rudenī, kad dārzs lepojas ar augļu un ogu piedāvājumu, aktinīdijas nevajadzētu novērtēt par zemu ne lielam, ne mazam. Galvenokārt – ļoti bagātīgā C vitamīna daudzuma dēļ, tā ir vairāk nekā zemenēs, kivi, mellenēs vai citronos.
Ogās arī daudz E un B grupas vitamīnu, organismam nepieciešamu minerālvielu, karotīna, alkaloīdu – tie mazina sāpes, uzmundrina centrālo nervu sistēmu, uzlabo sirdsdarbību, paaugstina organisma tonusu.
Aktinīdijas augļi sevišķi ieteicami, ja moka reimatisms, artrīta sāpes vai hipertonija, sākušas izpausties sirds un asinsvadu veselības problēmas.
* Augļos ir vielas, kas mazina tūsku, tāpēc tie palīdz plaušu un elpceļu iekaisuma gadījumā, tos vēlams lietot astmas slimniekiem.
* Zinātniskos pētījumos aktinīdija dēvēta par veselību veicinošu augu, ietverot arī pretvēža iedarbību. Ja šīs slimības drauds ir aktuāls, vajag izmantot septembra piedāvāto līdzekli tā gaisināšanai.
Aktinīdijas augļi piemēroti arī ziemas krājumu gatavošanai
* Ievārījums. Uzvāra sīrupu – kilograms cukura un 120 grami ūdens, verdošu pārlej kilogramam ogu. Masu piecas minūtes uz lēnas uguns pavāra, tad liek uz nakti nostāvēties. Nākamajā rītā uzvāra atkal. Svarīgi, lai ogas nesašķīst. To var darīt vēl trešo reizi.
* Asorti. No 200 gramiem ūdens un diviem kilogramiem cukura uzvāra sīrupu, liek tajā pa puskilogramam gabaliņos sagriezta ķirbja un skābu ābolu un vāra, līdz abas sastāvdaļas mīkstas. Pievieno kilogramu aktinīdiju un kādu brīdi uz lēnas uguns vārīšanu turpina. Gatavo produktu pilda burkās, kur ievietots piparmētras vai citronmelisas zariņš.
* Konfektes. Gatavas ogas pārlej ar stipru alkoholisko dzērienu, piemēram, rumu, pārber ar cukuru un atstāj uz nakti ievilkties. Nākamajā rītā katru auglīti apviļā pūdercukurā un kārto uz pannas, kas pārklāta ar cepampapīru; liek cepeškrāsnī un apmēram 60 grādu temperatūrā lēni žāvē.
* Aktinīdijas var arī kaltēt (tad jāseko, lai temperatūra nepārsniegtu 60 grādus) vai saldēt.
Vasarā neaizmirsti
Ar veselībai derīgajām vielām bagātīgi ir ne tikai aktinīdijas augļi, bet arī lapas. Tajās ļoti daudz askorbīnskābes (C vitamīna), flavonoīdu (bioloģiski aktīvu vielu ar pretiekaisuma, pretaudzēju un asinsvadu caurlaidību regulējošu iedarbību), terpenoīdu (ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa), saponīnu (atkrēpošanas stimulētāji), beta karotīna (antioksidants, kas nodrošina A vitamīna veidošanos), alkaloīdu (organisma tonusa paaugstinātāji). Aktinīdijas lapās ir ievērojami vairāk C vitamīna nekā zaļajā tējā! Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka lapu pulvera piedeva barībai pārliecinoši mazina audzēju rašanās risku, bet tēja kopā ar citrona sulas ekstraktu labvēlīgi ietekmē aknas. Ja ir iekāriens uz zāļu tējas augu pulverizēšanu, ko 36,6 °C konsultanti vairākkārt ieteikuši, varbūt vērts kādai augu kompozīcijai pievienot arī aktinīdiju lapu miltus. Ja ne, pietiek piemest šķipsnu žāvētu lapu kādam uzmundrinošas un imunitāti stiprinošas tējas maisījumam.
Nākamajā pavasarī neaizmirsti
Tikko izplaukušās aktinīdiju lapiņas un ziedi jāsargā no salnām, bet vēl vairāk – no kaķiem. Gan maigie stumbriņi, gan saknītes minčus uzrunā vilinošāk par baldriāniem, tāpēc pirmos trīs gadus pāri stādiņiem vai nu jāpārliek stieplīšu režģis, vai augam blakus jānovieto kāda īpaši smirdīga viela, piemēram, karbols, lizols, terpentīns, petroleja. Ik pa laikam tajā samērcētu lupatiņu ievieto trauciņā, kas atrodas līdzās apdraudētajam stumbram.
* Aktinīdijas nepieder augiem, kuru ziedpumpuri dāsnākas ražas vārdā būtu jāretina, tāpēc ar ziedu vākšanu tējai aizrauties nevajadzētu. Taču darīt to var.
