Kitija Gruškevica: Atliek vien celtniekus un citus būvspeciālistus apgādāt ar planšetēm 0
Autore: VAS “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica
Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kura salīdzinoši lēni pieņem digitālos risinājumus, taču pēdējos gados pasaulē aizvien vairāk tiek novērtēti ieguvumi, ko tehnoloģijas spēj radīt būvlaukumā.
Tās palielina procesu caurskatāmību, būtiski uzlabo produktivitāti un drošību, kā arī daļēji risina darba spēka trūkumu
ASV kādā nesen veiktā pētījumā secināts, ka tieši produktivitātes palielināšanās ir galvenais iemesls, kura dēļ būvnieki ir gatavi ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus.
Aptuveni puse no aptaujātajiem jau izmanto dronus, valkājamas viedierīces, papildināto realitāti vai marķē iekārtas, bet 74% plāno to sākt darīt tuvāko trīs gadu laikā.
Savukārt Skandināvijā būvnieki pēdējos 10-15 gados faktiski ir pilnībā pārgājuši uz Būvju informācijas modelēšanas (BIM) sistēmu, sākot to izmantot jau pirmajās projektēšanas stadijās līdz pat tālākai ekspluatācijai.
Līdz ar to visa ēkas “dzīve” ir pieejama digitālā vidē, nevis neskaitāmos projekta sējumos papīra formātā.
Efektīvāka resursu izmantošana un caurskatāmāki procesi ir ilgtermiņa mērķi, kuri ir svarīgi arī mums kā valsts lielākajam būvdarbu pasūtītājam. Ieguvumi no digitālo tehnoloģiju lietošanas ir milzīgi, tādēļ arī VNĪ ir sākusi pirmo BIM pilotprojektu.
Tā praktiskā pieredzē, atjaunojot centralizēto prokuratūru ēku Aspazijas bulvārī 7, tiks iegūtas gan zināšanas par BIM, gan izstrādāta turpmākā BIM ieviešanas stratēģija.
Ir jāmin piecas svarīgas digitālās tendences, kuras pasaulē un Latvijā ietekmēs būvniecības pakalpojumu sniegšanu tuvākajos gados.
Pirmkārt, Būves informācijas modelēšana (BIM) aizvien vairāk maina darba procesus būvniecībā.
BIM ir digitāls process, kas ļauj pirms reālajiem darbiem trīs dimensiju vidē “uzbūvēt” ēku virtuāli, savukārt uzkrātie dati un informācija noder īstās mājas celšanai un pārvaldīšanai, nodrošinot efektīvu sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm.
Citiem vārdiem sakot, BIM uzkrātie dati piedāvā raitākas darbplūsmas, atvieglo informācijas apmaiņu starp projektētājiem un būvniekiem, tā ļaujot pasūtītājam precīzi un efektīvi kontrolēt celtniecības procesus, sākot no projektēšanas līdz pat gatavās ēkas pārvaldībai.
Tas potenciāli nozīmē arī mazākus tēriņus.
Otrkārt, “mākonī” balstītas tehnoloģijas veicina saziņu starp projektētājiem un būvniekiem. Sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ikvienā būvniecības projektā, jo precīza informācijas nodošana ir ļoti svarīga kvalitatīvai darbu veikšanai.
Arī te tehnoloģijām ir būtiska loma. Piemēram, izmantojot “mākonī” balstītus mobilos risinājumus, kas ļauj reālajā laikā redzēt visus projekta aspektus, būvlaukumā var savlaicīgi pamanīt problēmas un izvairīties no interpretācijām rasējumu lasīšanā.
Atliek vien celtniekus un citus būvspeciālistus apgādāt ar planšetēm un jau projektēšanas posmā izmantot BIM vidi.
Digitāla projektu vadība, kura paver iespēju vienlaicīgi gan redzēt dokumentāciju, gan precizēt neskaidrus jautājumus un fiksēt kļūdas, ir ļoti efektīva. Tieši tādēļ plānojam, ka jau šā gada otrajā pusē lielāko būvdarbu iepirkumos sāksim iekļaut prasību izmantot BIM risinājumus.
Tas būs viens solis virzienā uz efektīvu būvprojektu vadību.
Treškārt, būvlaukumus digitāli “pārveido” telemātika, lietu interneta un valkājamās viedierīces. Dažādās vietās stiprināmi sensori kopā ar GPS datiem ļauj izsekot būvmateriālu, darba rīku, iekārtu un arī strādnieku kustību.
Savukārt celtnieki var lietot valkājamas viedierīces, kas ļauj labāk parūpēties par viņu drošību un veselību.
Piemēram, apsildāmas jakas vai dzesējošas vestes, kas ļauj strādāt ekstrēmās temperatūrās. Savukārt drošības ķiverēs var iestiprināt miniatūrus žiroskopos, kas fiksē iespējamus negadījumus vai kritienus.
Runājot par telemātikas risinājumiem, arī Latvijā pērn ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, kas ļauj izsekot darbinieku kustībai, fiksējot to ierašanās un aiziešanas laiku.
Tā faktiski uzlabo arī strādājošo drošību, proti, mazinās riski, ka būvlaukumā varētu atrasties nepiederošas personas.
Ceturtkārt, papildinātā realitāte un virtuālā realitāte noder ne tikai izklaidēm un mārketingam. Gan virtuālā (VR), gan papildinātā (AR) realitāte ļauj radīt interaktīvas projekta simulācijas jau projektēšanas un plānošanas fāzē.
Jau līdz šim VR samērā plaši izmanto jauno projektu mārketingā, jo tādā veidā pircēji var “izstaigāt” vēl netapušās telpas un pārliecināties par to piemērotību savām vajadzībām. Projektu attīstītājiem VR risinājumi ļauj samazināt pārdošanas izmaksas par aptuveni 5%.
Patiesībā VR un AR ir salīdzinoši lēts veids, kā vizualizēt visu projektu, veikt tajā nepieciešamās izmaiņas un novērst iespējamās problēmas vēl pirms zemē ir iedūrusies lāpsta.
Strādnieki būvlaukumā rasējumu izdruku vai pat digitālo modeļu vietā var izmantot, piemēram, papildinātās realitātes brilles, kas ļauj novērtēt iecerēto risinājumu atbilstību realitātei.
Tā ASV reiz secināts, ka projektētāja piedāvātās caurules būtu pārāk garas un vispār nebūtu ievietojamas tām paredzētajās vietās.
VR var izmantot dažādu procesu, piemēram, gaisa piesārņojuma, trokšņu līmeņa, arī gājēju un transporta plūsmu modelēšanai. Tiek prognozēts, ka VR un AR iespējas būtiski paplašinās 5G tīkla attīstība, jo šī mobilo sakaru tehnoloģija sola būtiski samazināt sakaru latentumu.
Papildināto realitāti izmantojām Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas prezentēšanā, piedāvājot virtuālo ekskursiju pa atjaunotajām telpām. Ar virtuālā veidā izteiktām projekta autoru – pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” – iecerēm interesentus plānojam iepazīstināt arī turpmāk.
Un, piektkārt, šķiet, nav citas nozares, kurā roku darbs būtu tik grūti aizstājams kā būvniecībā. Protams, roboti prasmīgus celtniekus neaizvietos, taču tie var padarīt dzīvi drošāku un labāku.
Tiem var uzticēt jebkuru darbu, kuru iespējams automatizēt, piemēram, augstu precizitāti prasošo ķieģeļu mūrēšanu, savukārt cilvēkus var novirzīt nopietnāku lietu veikšanai, tostarp dažādu problēmu risināšanai.
Tā, pērn ASV uzņēmuma “Construction Robotics” izstrādātais robotiņš “SAM 100” spējot vienā stundā iemūrēt aptuveni 300 – 400 ķieģeļu, kamēr cilvēks – vien 60 līdz 70 ķieģeļu.
Savukārt droniem var uzticēt ne tikai izpēti, bet arī citus sarežģītus darbus.
Tā patlaban par vienu no Latvijas perspektīvākajiem tehnoloģiju projektiem tiek uzskatīti “Aerones” droni, kas paredzēti dažādu tīrīšanas darbu veikšanai lielā augstumā.
Autonomo “lidoni”, kas spēj pacelt līdz 200 kilogramu lielu smagumu, var izmantot gan ārkārtas situācijās, gan augstceltņu fasāžu mazgāšanai vietās, kur cilvēki nespēj piekļūt
Esmu pārliecināta, ka no būvlaukumu digitalizācijas nav jābaidās. Šīs ir pārmaiņas, kas uzņēmējiem ļauj apvienot jauno speciālistu enerģiju un tehnoloģiju zināšanas ar vecā kaluma profesionāļu pieredzi, tā izveidojot komandas ar izcilām prasmēm.
Rezultāts ir efektīvāk izlietoti resursi, labāka darbu kvalitāte un lielāka peļņa. Savukārt sabiedrībai tas nozīmē efektīvu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu un nacionālās nozīmes objektu uzturēšanu. Manuprāt, šis būtu tā vērts.
