Ķīšezera maliņā jāsadzīvo visiem 0
Aktīvā dzīvesveida piekritējus Mežaparkā var sastapt cauru gadu, taču, iestājoties siltākam laikam, atpūtas parks san kā bišu strops un brīvdienās parka galvenā aleja pārvēršas par tādu kā gājēju, skrituļotāju un riteņbraucēju ielu. Vieniem tas patīk, citiem – ne.
Vieni vēlas Meža- parkā vēl lielākas ērtības – dušas, autostāvvietas un kafejnīcas, citi iestājas pret jaunām apbūvēm un atrakcijām.
Mežaparks attīstās
Par cilvēku pieplūdumu Mežaparkā sajūsmā nav arī tie, kam parka teritorijā Ķīšezera krastā ir privātmājas. Īpaši jau tāpēc, ka tagad autotransporta kustība pa galveno aleju ir slēgta, bet no Viestura prospekta puses Mežaparkā var iebraukt tikai ar caurlaidēm. SIA “Rīgas meži” Mežaparka daļas vadītāja Elga Zēģele skaidro: “Agrāk Mežaparkam lielā ātrumā cauri drāzās mašīnas, kuru vadītāji vēlējās mājās nokļūt pa īsāko ceļu. Šo braucēju un arī lielā cilvēku pieplūduma dēļ bijām spiesti centrālo aleju satiksmei slēgt, bet no Viestura prospekta ielaist transportu tikai ar caurlaidēm.
Tiem, kas dzīvo Mežaparkā, tās ir neērtības, taču viņiem jāsaprot, ka Mežaparks ir kultūras un vēstures piemineklis, rīdzinieku atpūtas vieta un šeit dzīvot ir tikpat ekskluzīvi kā Vecrīgā. Liekot svaru kausos rīdzinieku un četru Mežaparka privātmāju iedzīvotāju intereses, svaru kausi, protams, nosveras par labu rīdziniekiem.”
Pagājušajā vasarā, skrituļojot izvairoties no mašīnas, Mežaparkā traumas guvuši divi bērni, no kuriem viens cietis smagi. Tam, ka Mežaparka administrācija reaģējusi adekvāti, piekrīt arī nūjošanas instruktore Lelde Vancoviča, kas parkā vada bezmaksas nodarbības. Viņa ir pārliecināta, ka ierobežot satiksmi Mežaparkā ir pareizs lēmums, jo mašīnu kustība cauri blīvai gājēju, skrituļotāju, divriteņu un pat trīsriteņu plūsmai – tas ir nedroši un pat bīstami.
“Tas ir loģiski, ka automašīnu kustība parkā ir ierobežota. Ķīšezera krasta iedzīvotājiem jāsaprot, ka Mežaparks ir ekskluzīvs rajons un, tajā dzīvojot, ir jāsamierinās arī ar liegumiem. Iedzīvotāju protesti par to, ka tagad pie privātmājām nevar laikus piebraukt ātrā medicīniskā palīdzība, nav korekti. Esmu pati strādājusi medicīniskās palīdzības brigādē un zinu, ka līdz Pāvu ielai, iebraucot no Viestura prospekta, ātrās palīdzības automašīna var nokļūt Ministru kabineta noteikumos minētajās piecpadsmit minūtēs,” uzskata L. Vancoviča.
Viņa tomēr piebilst, ka visam transportam, kurš apkalpo Mežaparka infrastruktūras objektus, kas atrodas uz tā perimetra, saprātīgāk būtu atļaut iebraukt parkā burtiski dažus desmitus metru, nevis braukt cauri visam parkam un gājēju plūsmai.
Līdzīgu risinājumu līdz laikam, kamēr netiks pārbūvēta ieeja no zoodārza puses, Mežaparka administrācija piedāvājusi arī Pāvu ielas privātmāju iedzīvotājiem, taču tie atteikušies ieguldīt līdzekļus automātiskās barjeras iegādei.
Jahtu nebūs
Mežaparka iedzīvotāju neapmierinātībai ar to, ka ezera krastā tiks izveidota jahtu piestātne, gan nav pamata, jo šādas piestātnes nebūs. SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Andrejs Kondratjuks: “Pirms gadiem četriem gaisā virmoja tāda doma, ka Ķīšezera krastā varētu izveidot jahtu piestātni. Taču, tajā visā iedziļinoties, izrādījās, ka šāda piestātne nevienam nav vajadzīga. Turklāt lielās jahtas tilta dēļ Ķīšezerā nemaz nevar iebraukt. Šeit ir laivu piestātne, var iznomāt ūdens velosipēdus. Kādreiz bija arī ūdens motocikli, taču tagad nav, jo Mežaparkā šādas motorizētas ierīces neiederas.” Vienīgā motorizētā laiva Ķīšezerā ir glābējiem, un tas ir labi Mežaparka apsaimniekotājiem, jo pašiem glābšanas dienests nav jāuztur.
Taču parka detaļplānojumā paredzēta krasta līnijas nostiprināšana un promenādes – pastaigu vietas izbūve uz tās. Tas nozīmē, ka Ķīšezera krasts tiks uzskalots atpakaļ vecajās robežās un nostiprināts.
A. Kondratjuks: “Tā kā ūdens līmenis Ķīš ezerā svārstās divu metru robežās, šādā augstumā tiks pacelts krasts un to vairs neskars erozija. Privātmāju īpašnieki šajā gadījumā zemi nezaudēs, bet gan atgūs kādus divdesmit metrus īpašuma, kas jau ieskaloti ūdenī.”
Zooloģiskā dārza direktors Rolands Greiziņš par šādiem plāniem ir iepriecināts. “Ūdens pavasaros skalo ārā visu krastmalu gar zoodārzu, un plūdu dēļ jau trīs reizes esam zaudējuši 400 metrus žoga, kas tika ieskalots ezerā. Plāni sakārtot krasta līniju, izveidojot uz tās promenādi gājējiem un riteņbraucējiem, mums liekas labi, un esam gatavi promenādes galā atvērt otru ieeju zooparkā.”
Nākotnē plānots atjaunot kādreizējo ieeju Mežaparkā no Meža prospekta, tur arī tiks izveidots stāvlaukums automašīnām un administratīvais centrs. Mežaparkā rekonstruēs Zaļo teātri, būs panorāmas ritenis. Plānotā atrakciju parka izveide sabiedriskajā apspriešanā nav atbalstīta.
E. Zēģele: “Aptauja liecina, ka atrakciju parka būvi Mežaparkā atbalsta 84% rīdzinieku, viņiem šī ideja liekas pašsaprotama, un rīdzinieki uz sabiedriskajām apspriešanām neiet. Bet vietējie iedzīvotāji, kas dzīvo Mežaparkā, iet un protestē, kaut gan atrakciju parkam izvēlēta tāda atrašanās vieta, kas privātmāju īpašniekiem nekādas neērtības neradītu. Taču viss mainās.
Bija laiki, kad vietējie iedzīvotāji, lai ātrāk nokļūtu mājās, drīkstēja jebkurā laikā iet cauri Zooloģiskajam dārzam. Viņiem bija pašiem sava vārtu atslēga. Tagad kaut kas tāds vairs nav iedomājams un ar to ir jāsamierinās.”