Ķīšezera krasts – tikai jahtu īpašniekiem? 0
Mežaparkā vēl apbūves neskartajā Ķīšezera krastā paredz uzbūvēt tā saukto promenādi – it kā rīdzinieku pastaigām un atpūtai. Pret to iebilst Pāvu ielas iedzīvotāji.
Apakšā biznesa plāni
Mežaparka attīstības biedrības valdes loceklis Andis Zīlāns uzskata, ka aiz promenādes izbūves slēpjas parasts biznesa plāns, kurā ieinteresētas Rīgas domes amatpersonas un kuram ar iedzīvotāju atpūtu ir maz sakara.
Cita starpā iecerētā promenāde paredz gar Ķīš-ezera krastu uzbūvēt autoceļu uz jaunbūvējamu jahtu ostu. Tajā pašā rajonā, kur atrodas Pāvu ielas privātmājas un Izglītības un zinātnes ministrijai pakļautā Bērnu un jaunatnes burāšanas sporta bāze, to līdz 2015. gadam iecerējusi uzbūvēt SIA “Marinetek Latvia”. Sākumā 30, vēlāk 100 jahtām, restorānu un citas izklaidējošas celtnes. Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt līdz pusmiljonam latu. Jahtu ostas projekta koncepcijas autori ir minētā uzņēmuma pārstāve Natālija Rasponomarjova un Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” valdes loceklis Andrejs Kondratjuks.
Andrejs Kondratjuks gan atrunājas, ka jahtu ostas būvniecības koncepcija esot novecojusi, tā radīta 2010. gadā. Taču uzņēmuma pārstāve Natālija Rasponomarjova man apliecina, ka jahtu ostas būvniecības plāns joprojām esot spēkā.
Pāvu ielas 6. nama iedzīvotāja, Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Iveta Kaire saka, ka tāpēc nav jābrīnās, kāpēc vajadzīga tā sauktās promenādes būvniecība Ķīšezera piekrastē gar Pāvu ielas iedzīvotāju ģimenes privātmājām. “Tā vajadzīga nevis sabiedrības vajadzībām, kā to mums pūlas iestāstīt Rīgas domes Attīstības departamentā, bet jahtu īpašnieku braucieniem uz ostu,” viņa spriež.
Gādībā par iedzīvotāju atpūtas iespēju paplašināšanu Rīgas domē plāno apbūvēt arī pārējās vēl neskartās dabas platības. Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Kristīne Āboliņa atgādina, ka Rīgas attīstības plānā 2006. – 2018. gadam bija paredzēts saglabāt Mežaparkā augošā meža platības.
Taču visjaunākais plāns, tā sauktais lokālplānojums, pieļauj ievērojamu meža platību samazinājumu. Šogad meži aizņem ap 80% jeb 336 hekt-ārus no parka teritorijas, bet 2015. gadā to būtu vien ap 70% jeb 235 hektāri. Savukārt 2017. gadā parkā paliktu vien 115 hektāri mežu.
Kristīne Āboliņa uzskata, ka nav pieļaujama arī šajā plānā paredzētā autosatiksme pa tā saukto promenādi Ķīšezera piekrastē gar Pāvu ielas iedzīvotāju ģimenes privātmājām. Promenādes un ceļa būvniecībai plānots atsavināt daļu no privātmāju īpašnieku zemes platībām.
Apsaimniekotājs diktē noteikumus
Kopš Jaunā gada Mežaparka apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” – noteicis Pāvu ielas ģimenes privātmāju iedzīvotājiem stingrāku caurlaižu režīmu piekļūšanai viņu mājām. Viņiem vairs neļauj iebraukt un izbraukt no mājām pa Atpūtas aleju, kas ir īsākais, taisnākais un racionālākais ceļš centra virzienā. Līdz galvenajai ielai – Meža prospektam – to šķir vien pārsimt metru. Lai nokļūtu darbā, iedzīvotāji spiesti braukt kilometriem garu apkārtceļu – līču loču cauri parkam līdz Viestura prospektam Sarkandaugavā, no kurienes ceļš līdz centram ir gan garāks, gan ilgāks. Lai mājās izsauktu ārstu, atslēdznieku vai lai pievestu malku, iedzīvotājiem katru reizi jādodas uz “Rīgas mežu” caurlaižu biroju Mežaparka lielās estrādes tuvumā.
Pāvu ielas 14. nama īpašnieks Juris Bogdanovičs uzskata, ka braukšana ar lielu līkumu iesitīs pamatīgu robu iedzīvotāju naudas maciņos. “Ja no mājām man ar savu auto jāveic šis apkārtceļš turp un atpakaļ kaut vai tikai divas reizes dienā, tad gadā būšu spiests nobraukt 5840 kilometrus. Iznākumā šis “Rīgas mežu” izgudrojums man radīs apmēram 600 latu papildu izdevumus par degvielu,” viņš rēķina.
Ķīšezera krastā izvietotās Bērnu un jaunatnes burāšanas sporta bāzes pārvaldnieks Visvaldis Briedis uzskata, ka ar jauno caurlaižu kārtību Rīgas dome “presē” vietējos iedzīvotājus, lai viņi ātrāk piekristu pieminētās promenādes izbūvei Ķīšezera piekrastē.
Iesprostoti Mežaparkā
Pāvu ielas 6. nama iedzīvotāja Iveta Kaire uzsver, ka agrāk iebraukšanai Mežaparkā saņēmuši vairākas atļaujas ar norādi “uzrādītājam”, kas nav radījis tādas neērtības kā pašlaik. Ilggadējās Pāvu ielas namu iedzīvotājas Renāte Kaupuža un Saulcerīte Špoģe stāsta, ka ar jauno caurlaižu kārtību jūtas kā iesprostotas savās mājās. Lai bērni un citi ģimenes piederīgie, kuri dzīvo citur, tagad varētu apciemot viņas, “Rīgas mežu” caurlaižu birojā viņām jāprasa caurlaides. Bet to saņemšanai kājām jāmēro aptuveni pāris kilometru garš ceļš līdz “Rīgas mežu” administrācijas ēkai. “Tas pats absurds, ja man mājās jāizsauc ārsts, kas manā vecumā vajadzīgs arvien biežāk,” stāsta Renāte Kaupuža. “Iedomājieties tik, man, sasirgušajai, kājām jāaiziet līdz caurlaižu birojam, jāizņem caurlaide ārstam, pēc vizītes jāizvada ārā un pa to pašu ceļu jāatgriežas mājās!”
Renāte Kaupuža ir izbrīnīta, kāpēc caurlaižu birojā iedzīvotājiem pieprasa izziņas par deklarētajām dzīvesvietām un īpašumu apliecinošus dokumentus, kaut arī šīs ziņas pašvaldību amatpersonām ir viegli iegūstamas valsts oficiālajos reģistros.
3. aprīlī pēc caurlaides iebraukšanai Pāvu ielas mājā devies viņas dēls, kuram birojā likuši uzrakstīt iesniegumu un atbildējuši, ka par caurlaides izsniegšanu lemšot sapulcē. Taču vēl līdz 15. aprīlim nekas nebija lemts, kaut arī amatpersonas varēja viegli noskaidrot, ka Pāvu ielā Renātes Kaupužas dēlam ir deklarētā dzīvesvieta.
Kārtība esot gājēju drošībai
Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” valdes loceklis Andrejs Kondratjuks stāsta, ka jaunā caurlaižu kārtība un autosatiksme uz Viestura prospektu Sarkandaugavas virzienā ieviesta Mežaparka apmeklētāju drošībai. Esot noskaidrots, ka darbdienās Atpūtas alejā gājēju esot piecas reizes, bet brīvdienās pat desmit reizes vairāk nekā Sarkandaugavas virzienā. Otrs iemesls stingrākiem ierobežojumiem esot nekārtīgi autobraucēji.
Arī uzņēmuma “Rīgas meži” daļas “Mežaparks” vadītāja Elga Zēģele saka, ka autobraucēji pārvērtuši Mežaparku par tādu kā tranzīta ceļu, lai ātrāk nokļūtu Mangaļos vai Juglā. Viņasprāt, ceļa izbūve Ķīšezera krastā garām Pāvu ielas ģimenes privātmājām esot pats racionālākais plāns.
Izspiedīs “sabiedrības” vajadzībām
Kā paskaidro Rīgas domē, tā sauktā lokālplānojuma pasūtītājs ir “Rīgas meži”, kurā valdes loceklis ir Andrejs Kondratjuks, kurš kopā ar SIA “Marinetek Latvia” publiskā telpā prezentē jaunās jahtu ostas būvniecības koncepciju. Pāvu ielas iedzīvotāji uzskata, ka “Rīgas mežu” valdes locekļa vārds ir tikai piesegam, jaunās ostas, promenādes un citas komercapbūves projektos ir iesaistīti Rīgas domes vadītāji.
Manis uzrunātie Mežaparka iedzīvotāji norāda, ka, uzbūvējot šo ceļu, pirmkārt, tiks izpostīta Ķīšezera piekrastes dabiskā vide. Otrkārt, tā sauktā promenāde, kas paredz pakāpenisku piekrastes apbūvi ar jahtu ostām, restorāniem un citiem izklaides objektiem, vietējo māju iedzīvotājiem liegs piekļuvi piekrastei.
Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Iveta Kaire teic, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā satrauktajiem Pāvu ielas iedzīvotājiem pateikts skaidri un gaiši – tiklīdz pašvaldībai būs pietiekami daudz naudas, ko ieguldīt Mežaparkā, viņu īpašumus varot atsavināt sabiedrības vajadzībām. Renāte Kaupuža man saka: “1949. gadā no šīm mājām mani izsūtīja padomju vara. Tagad izskatās, ka to pašu plāno Rīgas domes ierēdņi.”
