Māra Libeka: Ķirurgu skandāla divas puses 29
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ ieceltais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs ārsts Aleksejs Višņakovs, kurš pazīstams kā šīs ārstniecības iestādes Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, preses konferencē aizrādīja, ka skandāli medicīnā un īpaši tik jūtīgā jomā kā onkoloģija noteikti nenākot par labu pacientiem. “Ja viņi redz, ka tur, kur var saņemt augsti kvalificētu palīdzību, nemitīgi notiek kaut kādi skandāli, tas, bez šaubām, neuzlabo ne ārstēšanas rezultātus, ne mikroklimatu. Esmu par to, lai atklāta un godīga komunikācija būtu atslēga arī zināmā mērā daudzu konfliktsituāciju risināšanai,” tā Višņakovs.
Jau vairākas nedēļas mums ir iespēja skatīties un klausīties sižetus par onkoķirurgu nemieriem Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC). Par to, kas sagaida pacientus, ja centra ķirurgiem būšot jāpārvietojas uz Baltijā lielāko operāciju bloku Gaiļezera slimnīcā un viņi vairs nevarēšot operācijas veikt savā jau ierastajā vidē LOC operāciju zālēs. Veidošoties rindas uz operācijām, loģistika vairs nebūšot iepriekšējā un tikšot izjaukts viss gadiem ierastais process. Visvairāk par to ir noraizējies LOC Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armans Sīviņš, kurš ir arī iniciators ārstu parakstītajai vēstulei valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, slimnīcas vadībai un nevalstiskajām organizācijām.
Izmaiņas slimnīcās parasti notiek ļoti skarbi un ar lielu pretestību, un plānotā LOC reorganizācija nav nekāds izņēmums. Atcerēsimies kaut vai Infektoloģijas centra protestus, kad šo iestādi reorganizēja un iekļāva RAKUS. Tās vadītāja Baiba Rozentāle bija absolūti pārliecināta, ka tas esot RAKUS vadības plāns, kā viņu “neitralizēt”. Protestēja pat slimnīca “Gaiļezers”, rakstot vēstules Rīgas domei, lai šis stacionārs varētu saglabāt savu patstāvību. Pārmaiņas ar sajūsmu neuzņēma arī Tuberkulozes un plaušu slimību centrs, jo jebkura apvienošana izraisa cilvēkos neskaidrības, kāda būs dzīve jaunajos pārmaiņu apstākļos. Ārsti stāsta, ka šādās reizēs negribas mainīt savas gadiem izveidotās tradīcijas un ieradumus. Īpaši tas skar lokālos līderus, jo noteikti samazinās viņu loma, kad var regulēt un noteikt kārtību savā “republikā”.
Būtībā par pārvietošanu uz Baltijā lielāko operāciju bloku būtu nevis jāraizējas, ka tur veidošoties pacientu rindas, bet jāpriecājas, jo, kā stāsta “Gaiļezera” ķirurgi, kuri jau gadiem tur veic onkoloģiskās operācijas, operēt pacientus varot daudz raitāk. Pēc katra pacienta neesot jāgaida stunda vai pusotra, kamēr zāli saved kārtībā nākamajam slimniekam. Šajā blokā atrodas atsevišķas telpas, kur slimniekam iedod narkozi un kur pēc operācijas anesteziologs viņu atmodina, tāpēc tas nav jādara operāciju zālē, lieki tērējot tur laiku, un to ātrāk var atbrīvot nākamajam pacientam. “Gaiļezera” operāciju blokā tiek plānots digitalizēt pacientu pierakstu sistēmu, operāciju kārtību un citus procesus, kas uzlabos caurskatāmību, tāpēc, iespējams, kā vienā no mediķu sapulcēm ironiski nebaidījās secināt kāds ārsts, lielākais uztraukums esot par to, ka pacienti nezināšot, kur doties ar aploksnīti. Pirms vairākiem gadiem Veselības ministrija bija apkopojusi tai sniegto informāciju, kurās medicīnas iestādēs pacientu neoficiālie maksājumi ārstiem ir visizplatītākie – pirmajā vietā stabili ierindojās Latvijas Onkoloģijas centrs.
Piebildīšu vēl to, ka “Gaiļezera” operāciju blokā ir pat viena tā sauktā hibrīdzāle, kur, operējot audzējus, nepieciešamības gadījumā jau uzreiz var apstarot vēža lokalizāciju. Par to, ka jaunpienācējiem onkoķirurgiem nepietikšot zāles, kur operēt, viņi varot neraizēties – jau tagad daļa neesot noslogota, bet plānotajā dienas stacionārā, kā sola RAKUS vadība, varēšot veikt ap 30% no pašreizējām operācijām, ko patlaban izdara lielajā operāciju blokā.
Onkoķirurgu prasību pēc lielākām algām gan var saprast, īpaši laikā, kad valsts augstāko amatpersonu algas, salīdzinot pat ar to ķirurgu algām, kuri RAKUS veic ļoti sarežģītas operācijas, ir sasniegušas “kosmosu” un nākamgad turpinās kāpt vēl augstāk. Jāpiemin arī RAKUS valdes locekļu prāvie ienākumi, kurus mediķi nereti mēdz pieminēt, nemaz nerunājot par padomes trim pārstāvjiem, kurus slimnīca ar gariem zobiem spiesta barot no sava finansējuma un nespēj saprast, kāpēc OECD ieteikums par padomēm kapitālsabiedrībās kļuvis par obligātu. Dzīve universitātes slimnīcā ar un bez padomēm taču ne ar ko neatšķiras.
Par universitātes slimnīcu mediķu neapmierinātību ar algām esmu rakstījusi gadiem un noteikti būšu spiesta rakstīt arī turpmāk, kamēr vien šīs slimnīcas būs komercsabiedrības, kuru viens no galvenajiem uzdevumiem ir peļņas gūšana. Tas ir absurds, ka valsts lielākajām ārstniecības iestādēm ir šāds statuss ar šādu pamatuzdevumu. Labs valdes priekšsēdētājs skaitās tas, kurš uz slimnīcā strādājošo algu rēķina ir savilcis galus un nav iestādi novedis mīnusos. Cerams, ka to sapratīs arī jaunā veselības ministre un iesniegs valdībai likuma grozījumus, lai universitātes slimnīcas atrastos tādā pašā statusā kā, piemēram, Igaunijā.
Slimnīcas komercsabiedrības statuss ir novedis pie idiotiskas konkurences – no RAKUS ārsti dodas projām, bet Stradiņa slimnīca sauc: nāc, nāc, mēs tev maksāsim vairāk!
