Ķirurgs: dati par augsto mirstību pēc operācijām Latvijā ir absurds 0
Medicīnas profesionāļu izdevuma “Lancet” pētījuma dati, ka Latvijā ir augstākais mirstības pēc operācijām rādītājs 28 Eiropas valstu vidū, vērtējami kā absurdi, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Ķirurgu biedrības prezidents Juris Žarinovs.
Viņš uzsvēra, ka Ķirurgu biedrība katru gadu apkopo pēcoperāciju nāves gadījumu skaitu visās Latvijas slimnīcās, un tas daudz neatšķiras no rādītājiem citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar biedrības datiem par 2011.gadu Latvijā pērn veiktas 27 716 operācijas, pēc kurām miruši 424 cilvēki jeb 1,53% no visiem operētajiem. “Lancet” pētījumā bija secināts, ka Latvijā pēc operācijām mirst 21,5% cilvēku.
“Domāju, ka tā ir drukas kļūda, vienkārši komats ielikts nepareizajā vietā,” minēja Žarinovs. Viņš gan atzina, ka nav detalizēti iepazinies ar pētījuma datiem un nezina, kāda metodoloģija tajā izmantota, bet katrā ziņā ar Latvijas Ķirurgu biedrību neviens no pētījuma autoriem datu iegūšanai neesot sazinājies.
“Es nemaz negrasos ar šo pētījumu iepazīties. Mums ir objektīvi dati,” uzsvēra ķirurgs, “Lancet” pētījumā iegūtos rezultātus par Latviju saucot par absurdiem.
Pēc viņa teiktā, pēdējos gados mirstība pēc operācijām Latvijā turas apmēram vienādā līmenī.
Žarinovs pauda sarūgtinājumu, ka pēc plaši izskanējušajām ziņām par augsto pēcoperāciju mirstību Latvijā interneta komentāros ārsti atkal tiek nepamatoti nozākāti, tomēr Latvijas Ķirurgu biedrība neplāno īpaši rīkoties, lai atspēkotu pētījuma datus. “Mums tāpat pietiek darba,” sacīja ārsts.
Jau vēstīts, ka “Lancet” apkopojis informāciju no 500 slimnīcām 28 Eiropas valstīs un secinājis, ka Latvijā pēc operācijām mirst 21,5% operēto cilvēku, kas ir augstākais rādītājs pētījumā iekļauto valstu vidū. Zemākais rādītājs reģistrēts Islandē, kur pēcoperācijas periodā mirst 1,2% operēto.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka ministrija iepazīsies ar pētījuma datiem, taču patlaban nav skaidrības par pētījumā izmantoto metodoloģiju, tādēļ komentāru pēc būtības VM varētu sniegt nākamās nedēļas sākumā.
Arī par veselības statistikas analīzi atbildīgā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Laura Ševčenko sacīja, ka centram pašlaik nav informācijas, no kurienes pētījuma autori ieguvuši datus, taču SPKC noteikti to izvērtēs.
Pētījumā informācija apkopota par vairāk nekā 46 tūkstošiem vispārējās ķirurģijas pacientu, kas tika novēroti 60 dienu pēc operācijas. Pētījums tika veikts pērn aprīlī. Pētījuma objekts bija vismaz 16 gadu vecumu sasnieguši ķirurģijas pacienti, kuriem veiktas operācijas, kas nav saistītas ar sirds ķirurģiju.
Augsts pēcoperācju mirstības rādītājs bijis arī Polijā un Rumānijā.
Īrijā, Beļģijā, Portugālē un Francijā pēc operācijām mirst 6,4% cilvēku, liecina pētījuma rezultāti, bet Lielbritānijā šis rādītājs ir 3,6%.
Vidēji 28 pētījumā aplūkotajās valstīs pēcoperācijas periodā mirst 4% pacientu, kas ir augstāks rādītājs, nekā pētījuma autori bija gaidījuši.
