Ķirurgs Armands Sīviņš: “zaļais koridors” bija lozungs uz īsu brīdi 2
Latvijā, salīdzinot ar to kā onkoloģisko pacientu ārstēšana notiek citur Eiropā un pasaulē, situācija ir ļoti sarežģīta.
Veselības aprūpe joprojām nav sakārtota un nav adekvāti finansēta.
Zaļais koridors bija lozungs uz īsu brīdi, taču šobrīd tas kļūst arvien garāks un pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās. Par šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Dr. med. Armands Sīviņš.
Šobrīd pa “zaļo koridoru” izmeklēšanai tiek virzīti tikai pacienti ar aizdomām par ļaundabīgu saslimšanu. Pacienti ar jau iepriekš diagnosticētu vēzi, kuriem ir nepieciešami atkārtoti izmeklējumi ārstēšanas laikā, progresijas gadījumā un novērošanas etapā, neatbilst zaļā koridora kritērijiem. Viņiem nav iespējams ne desmit dienu, ne divu mēnešu laikā veikt visus nepieciešamos izmeklējumus, nokļūt pie speciālista un saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
Piemēram, lai sagaidītu kolonoskopiju vai magnētisko rezonansi, ir jāgaida rindā vairāki mēneši, pat līdz pat pusgadam.
Onkoloģisko pacientu ārstēšana Latvijā ir jācentralizē. Specializētā centrā ir jāstrādā komandai: onkoķirurgiem, ķīmijterapeitiem, staru terapeitiem, diagnostiskās radioloģijas speciālistiem, apmācītam atbalsta personālam. Ir pierādīts, ka valstīs, kur ārstēšana notiek centralizēti, tas ir, specializētās klīnikās, ir gan labāki ārstēšanas rezultāti, gan tas ir ekonomiski izdevīgāk.
Mūs šobrīd apzināti virza prom no šī modeļa, plānojot Latvijas Onkoloģijas centra likvidāciju. Mana prioritāte ir darīt visu, lai uzlabotu ne tikai onkoķirurģijas, bet arī vēža ārstēšanas kvalitāti Latvijā.
Raksts tika sagatavots informatīvās kapmaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” ietvaros, kuras mērķis šogad ir uzsvērt personalizētas ārstēšanas un gēnu nozīmi onkoloģisko pacientu ārstēšanā.
