Ķirurģija caur atslēgas caurumiem 0
“No aptuveni 1100 Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ik gadu atklāj plaušu vēzi, gandrīz puse nonāk mūsu centrā diagnozes precizēšanai. Vairāk nekā pusei pacientu, kuriem plaušu audzējs ir operējams, operācijas tiek veiktas pie mums,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra Torakālās ķirurģijas nodaļas vadītājs ķirurgs Ints Siliņš,
piebilstot, ka vairāk nekā puse no visām centrā veiktajām torakālajām operācijām saistītas ar ļaundabīgu plaušu un citu krūškurvja orgānu audzēju ārstēšanu. Tiek veiktas operācijas arī tuberkulozes slimniekiem, turklāt centra priekšrocība ir arī tā, ka šādus pacientus iespējams izolēt, lai viņi nevarētu inficēt citus pacientus.
Tuberkulozes un plaušu slimību centrā šobrīd atrodas viena no divām nodaļām valstī, kas specializējusies torakālajā ķirurģijā. Liela daļa no centrā veiktajām operācijām ir mazinvazīvas – tās mēdz dēvēt arī par ķirurģiju “caur atslēgas caurumiem”. Agrāk, veicot torakālās operācijas, ķirurgam bija jāveic plašs grieziens un krūškurvis jāatver, bet tagad šādas operācijas iespējams veikt ar dažu nelielu griezienu palīdzību. Protams, šādas operācijas ir dārgākas, taču arī daudz saudzīgākas, tādēļ pacients vieglāk pārcieš pēcoperācijas periodu, ātrāk atveseļojas un var ātrāk atgriezties darbā. Pirms dažiem gadiem šeit sāka veikt šādas mazinvazīvas operācijas plaušu daivas izņemšanai jeb videotorakoskopiskās lobektomijas.
“Visas torakālās operācijas pēcoperācijas periodā prasa specifisku aprūpi, tādēļ liela priekšrocība ir tā, ka mums ir specializēta intensīvās terapijas nodaļa, kur pēc krūškurvja operācijām nokļūst pilnīgi visi pacienti. Lielajās daudzprofilu slimnīcās, kurās torakālā ķirurģija ir tikai viens no virzieniem, to nav iespējams nodrošināt,” uzsver Ints Siliņš.
Precīza diagnoze – veiksmīga ārstēšana
Veiksmīga plaušu slimību ārstēšana nav iedomājama bez invazīvās un funkcionālās diagnostikas, kas centrā ir ļoti augstā līmenī. Šeit strādā ļoti pieredzējuši speciālisti, kuri ik dienas veic 20 – 30 bronhoskopijas, bet gadā Tuberkulozes un plaušu slimību centrā ar šādu metodi tiek izmeklēti 4500 pacienti. Savukārt endoskopiskās ultrasonogrāfijas iekārta ļauj ne tikai veikt izmeklējumu, bet arī dažādas invazīvas manipulācijas – punkciju, biopsiju. Ar tās palīdzību neskaidros gadījumos iespējams precīzi noteikt diagnozi tuberkulozes, plaušu vēža un citu plaušu slimību pacientiem.
Diemžēl plaušu vēzis ir slimība, kam tikpat kā nav specifisku simptomu. Cilvēki, kuriem ir diskomforta sajūta krūtīs vai ieildzis klepus, bieži vien nevēršas pie ārsta un necenšas noskaidrot iemeslu. Sāpes krūtīs, krišanās svarā parādās tad, kad slimība ir jau ielaista.
“Plaušu vēzis ir smaga diagnoze visā pasaulē. Statistikas dati liecina, ka ne vairāk kā tikai apmēram piektajai daļai pacientu to iespējams izoperēt. Atlasīt pacientus, kuriem operācija var palīdzēt, nav nemaz tik vienkārši. To palīdz veikt modernās tehnoloģijas, invazīvā diagnostika,” uzsver torakālais ķirurgs Ints Siliņš, piebilstot, ka stereotips “ja man ir plaušu vēzis, tad operēt ir bezjēdzīgi, jo kļūs tikai sliktāk” radies laikos, kad mediķu rīcībā nebija moderno diagnostikas aparātu, kas ļauj izvērtēt, vai operācija var vai nevar apturēt slimību. “Mēs tiecamies pacientus izārstēt no plaušu vēža, un, veicot precīzu pacientu izvērtēšanu, tas ir iespējams,” saka Ints Siliņš.
