– Kā jūsu un arī kolēģu augstais profesionālais līmenis iet kopā ar jūsu darba vidi Rīgas Austrumu slimnīcā: mediķu trūkumu, aparatūras nolietojumu, lielajiem parādiem… Mediķi stāsta, ka neesot pat jaunu ķirurģisko instrumentu. 0
– Aizkuņģa dziedzera un komplicētu žults ceļu ķirurģija, neapšaubāmi, ir entuziasma virziens, kura attīstību uzsāku pirms divdesmit gadiem. Viens no pirmsācējiem tieši ultrasonogrāfiski asistētai ķirurģijas metodei bija Dr. med. Sergejs Žuravļovs, pie kura tālāk mācījās ķirurgs Vladimirs Fokins, pie kura savukārt to apguva ķirurgs Kristaps Atstupens. Šis virziens ir efektīvs un labi darbojas, tāpēc slimnīcas administrācija to atbalsta un ir palīdzējusi iegādāties aparatūru. Protams, ja finanšu resursi atļautu, mēs ieviestu jauninājumus, kas ir izkristalizējušies darba gaitā, un vēl spertu soli mūsu virziena attīstībā.
Ja runājam par instrumentiem, tad jāteic, ka ir veikts ķirurģisko instrumentu iepirkums. Diemžēl slimnīca pašlaik nevar iegādāties samērā dārgo endosonogrāfijas aparatūru, kas ir absolūti nepieciešama aknu, žults ceļu un aizkuņģa dziedzera profila slimnieku izmeklēšanai un multidisciplināra virziena attīstībai. Arī datortomogrāfijas aparatūra savu laiku drīz būs nokalpojusi. Mēs nevaram nodrošināt vairākas starptautiskajās vadlīnijās pieņemtas endoskopiskas ārstēšanas metodes. Piemēram, mūsu endoskopijas speciālisti nevar droši veikt aizkuņģa dziedzera cistisku veidojumu punkciju un drenāžu, jo nav šī endosonogrāfa un speciāla endoskopa, kas paredzēts endoskopisku operāciju veikšanai. Tā ir būtiska atpalicība. Šīs pseidocistas (iekapsulēts aizkuņģa dziedzera iekaisuma šķidrums) rodas apmēram 30% pacientu, kuriem ilgstoši ir akūts vai hroniski iekaisis aizkuņģa dziedzeris. Šāda pseidocistu endoskopiska drenāža saīsina ārstēšanas laiku līdz dažām dienām. Ja tas nav iespējams, jāoperē, kas jau prasa daudz ilgāku stacionēšanu. Ārzemēs šī metode ir ekonomiski izdevīga, taču pie mums, iespējams, ekonomika ir atšķirīga. Vēl vairāk – cistisku veidojumu punkcija un audu vai šķidruma paraugu paņemšana nav iespējama bez šī endosonogrāfa. Ja būtu attiecīgā aparatūra, būtu precīzākas onkoloģiskās diagnozes, skaidrāka taktika, onkoloģiski pacienti varētu tikt ātrāk un precīzāk ārstēti, iesaistot visus speciālistus, kas plāno un nodrošina ārstēšanu.
