Ķiršu audzētāji Latvijā izmēģina modernas un dārgas Rietumeiropas tehnoloģijas 0
Par diviem gramiem smagākas
VOEN segumus izgudroja kāds Vācijas ķiršu audzētājs pirms divpadsmit gadiem, un tagad šī tehnoloģija jau vairākus gadus tiek pārbaudīta Latvijas apstākļos. “Šī ir viena no modernākajām tehnoloģijām Eiropā,” piebilst pētnieks Edgars Rubauskis. Izrādot ķiršu ražu, viņš atzīst, ka arī segums simtprocentīgi nepasargā no ķiršu plaisāšanas, taču, kamēr zem segumiem sapuvušas dažas ogas kokā, tikmēr turpat līdzās atklātā laukā veselās ogas jāmeklē gandrīz ar uguni.
Audzējot ķiršus zem seguma, var novākt kvalitatīvākas ogas, kuras nebojā lietus, krusa. Labā gadā, kad ogu ienākšanās laikā lietus nelīst, realizējamo augļu īpatsvars, audzējot bez seguma, bija 44%, zem seguma 76%, taču šogad no kokiem, kas nav apklāti, izdosies novākt labi ja 20 – 25%, kamēr zem seguma veselo un pārdodamo ķiršu ir krietni vairāk nekā 75%.
Ķiršogas plaisā, kad uz to virsmas nokļūst nokrišņi. Tā kā ķirši satur cukurus, tie ūdeni uzsūc, ķiršoga uzbriest un pārplēš miziņu. Kad miziņa pušu, tas ir brīvs ceļš dažādu puvju izraisītājiem.
Segums īpaši noderīgs, audzējot šķirnes, kurām ir lielas, skaistas, blīvas ogas. Tās, par kurām cilvēki tirgū īpaši priecājas, tieši tās visvairāk arī cieš no lietus. Ja ķirsim ogas ir nelielas, mīkstākas, saplaisājušo ogu procents gan ar segumu, gan bez ir vienādi neliels.
Kāpēc segums nav simtprocentīgi drošs? Izrādās, savas konstrukcijas dēļ. VOEN segums ir tīkls, kuru sedz armētās plēves zvīņas. Latvijas klimatiskajos apstākļos šis segums izrādījies ļoti piemērots, atklāj E. Rubauskis, vējš paceļ zvīņas un pūš cauri, līdz ar to šī konstrukcija vējā nelūst, savukārt lietus piles ar savu svaru nospiež zvīņas un ūdens nevar sabojāt cēlās ogās.
Zem seguma ogas ir lielākas nekā atklātā laukā. Iespējams, tas tāpēc, ka zem seguma ir noēnojums un temperatūra zemāka. Starpība ir liela – līdz diviem gramiem uz vienu ķiršogu. Turklāt segums ļauj iegūt mazliet vēlāku ķiršu ražu, tādējādi ķiršu sezona pastiepjas garumā. “Audzējot vēlos ķiršus zem seguma, tirgū varbūt nebūsim pirmie, toties būsim pēc nedēļas, divām, kad pircējam ķirši jau būs iegaršojušies un viņš tos meklēs…” spriež E. Rubauskis. Zem seguma ķiršus var vākt katru dienu, arī tad, ja līst. Tātad katru dienu ar produkciju braukt uz tirgu.
Seguma dārdzība nav vienīgais šīs tehnoloģijas mīnuss. Zem seguma ir lielākas problēmas ar laputīm, jo nav lietus, kas šos kaitēkļus noskalo. Savukārt mazāk ogas posta cits bīstams kaitēklis – ķiršu muša. Segumu konstrukciju izmantošanu noteikti sadārdzina arī tas, ka nepieciešams ierīkot apūdeņošanu.
Šo konstrukciju var likt arī jau iestādītam un ražojošam ķiršu dārzam, taču tad jāveic koku vainagu pazemināšana, apgriežot zarus.
Ogām pārāk zema cena
Kuldīgas novada Laidu pagasta z/s “Lejasdārzi” saimnieks Mārcis Freimanis atzina, ka ideja par segumiem ir ļoti laba, jo saldo ķiršu plaisāšana sagādā problēmas, taču viņam neesot pārliecības, ka šī tehnoloģija Latvijā varētu atmaksāties. “Pat piesaistot Eiropas struktūrfondu naudu, investīcijas būtu pārāk lielas, lai to ar ražas pieaugumu atpelnītu,” spriež ķiršu audzētājs. Viņš savulaik rēķinājis, ka viena hektāra pārvilkšana ar segumu izmaksātu pat 70 tūkstošus eiro. “Nav jau tai ogai cenas tādas! Pieņemot, ka, audzējot zem seguma, vidēji pa gadiem var iegūt par 20% lielāku pārdodamo ražu, šai ražas starpībai vajadzētu segt seguma izmaksas, bet tas nav reāli.”
Mārcis, vaicāts, kā šīs vasaras lieti ietekmē viņa ķiršu ražu, saka, ka pat vairāk nekā 90% ziedpumpuru aizgāja bojā pavasara salnās un atlikušos 10% apēd putni. “Parasti putni apēd 10 – 20% ogu, šogad tie apēd pilnīgi visu. Man vairs nav ko lasīt.”
“Lejasdārzos” aug ne tikai saldie un skābie ķirši, bet arī ābeles, bumbieres, avenes un zemenes.
Arī dārzkopības firmas “Pūres dārzi” direktors Edmunds Grīnbergs pagaidām vērtē skeptiski tik apjomīgas investīcijas tehnoloģijās un gaida pārliecinošākus ekonomiskos aprēķinus. “Ir jāaudzē šķirnes, kas neplaisā,” uzskata E. Grīnbergs. “Citur tādas ir jau radītas.” Šobrīd tirgū saldo un arī skābo ķiršu piedāvājums ir neliels, un ķiršu dārzus Latvijā vajadzētu paplašināt. “Arī “Pūres dārzi” pieprasījumu spēj nodrošināt tikai par 15%,” piebilst uzņēmuma direktors. Patlaban uzņēmums pircējiem piegādā arī zemenes un upenes.
Atmaksājoties septiņos astoņos gados
Dobeles pētnieki izrēķinājuši, ka atklātā laukā saldie ķirši atmaksājas septiņos astoņos gados (ja sāk ražot no 4. – 5. audzēšanas gada; liela auguma koki). Pirmās ražas rēķinātas nelielas, 3 – 5 kg, tikai vēlāk 10 – 15 kg no koka. Zem seguma audzējot, lielie izdevumi arī atmaksājas septiņos astoņos gados (ja sāk ražot 3. – 4. stādīšanas gadā; neliela auguma koki). Taču, kad izdevumi ir atgūti, turpmākajos gados zem seguma iegūstami nedaudz lielāki ieņēmumi nekā no atklāta lauka. Zem seguma peļņa ir 1,39 eiro no katra kg saražotās un pārdotās produkcijas. Atklātā laukā peļņa ir 0,83 eiro no viena kg saražotās un pārdotās produkcijas. Protams, peļņa ir atkarīga arī no ražības un situācijas tirgū.
“Ja gribam augstas kvalitātes saldos ķiršus, tad bez seguma laikam neiztiksim,” domā augļkopības institūta pētnieks. Skābajiem ķiršiem plaisāšana nav tik izteikta, tiem ir arī zemāka cena, jo tie vairāk pieprasīti pārstrādei.
