Kāda bijusi šā gada ķiršu sezona eksperta skatījumā 0
Daina Feldmane, Dārzkopības institūts
Ķiršu audzēšanu visā pasaulē atzīst par diezgan riskantu nodarbi, un arī Latvijā šogad ķiršu audzētājiem izaicinājumu netrūka.
Šogad daudzviet ieplakās un zemākajās vietās ķiršu koki pavasarī saplauka, bet pēc tam strauji gāja bojā. Visticamāk, tās bija sekas iepriekšējā gada ilgajām lietavām. Koku saknes, kā arī citas auga daļas elpo – uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi, turklāt saknēm elpošana turpinās arī ziemas periodā. Pārmitrā, pārplūdušā augsnē saknēm un sakņu kakliņam trūkst gaisa, un tas novājina koku vai pat izraisa tā bojāeju.
Latvijā pašlaik izplatītākie ķiršu potcelmi ir smaržīgā ķirša (P. mahaleb) sēklaudži, un tie īpaši necieš pārmitras augsnes. Uzskatāmi to varēja redzēt vienā no saimniecībām, kur saldajiem ķiršiem kā potcelmi bija izmantoti gan ‘Latvijas Zemie’ skābie un saldie ķirši, gan smaržīgo ķiršu sēklaudži – uz smaržīgajiem ķiršiem acotie koki bija gājuši bojā, bet uz saldajiem un skābajiem ķiršiem acotie turpināja augt un ražot.
Apstākļu raksturojums un ietekme
Pumpuru briešanas laikā, ziedēšanas sākumā un ziedēšanas beigās bija salnas. Ķirši ziedēja bagātīgi, bet daļai ziedu auglenīcas bija melnas, salā bojātas, it sevišķi ieplakās augošiem ķiršiem. Salnu ietekme uz ķiršu ražu bija atšķirīga dažādās Latvijas vietās – bija ziņas par dārziem Zemgalē un Kurzemē, kur šogad raža bijusi stipri mazāka nekā citus gadus, bet bija arī tādi dārzi, kur salnas būtiski ražu nesamazināja.
Šogad izteikta problēma bija stumbra bojājumi – tos novērojām savā dārzā un gandrīz visos dārzos, ko apsekojām. Šo bojājumu cēlonis ir krasās temperatūras svārstības februārī un martā, kad saule siltās pēcpusdienās sasilda un pamodina stumbrus dienvidrietumu pusē, bet naktīs pamodinātie audi apsalst. Bojājumus parasti pamana pavasarī un vasarā, kad, stumbram augot resnumā, miza pārplīst un veidojas rēta. Problēmu nerisinot, katru nākamo gadu rētai pievienojas jauni plīsumi, rodas labvēlīgi apstākļi stumbra slimību attīstībai. Stumbrus vajadzētu kaļķot, vēlams, jau rudenī, lai šos bojājumus nepieļautu.
Tomēr ilgstošais lietus iepriekšējā gadā stipri traucēja kaļķošanas darbus un intensīvi skaloja kaļķi nost no stumbriem. Stumbrus no temperatūras svārstībām var pasargāt arī ar speciāliem stumbru aizsargiem, bet līdz šim redzētie ir piemēroti jauniem kokiem, vecākiem kokiem tie kļūst par šauru. Vēl stumbrus var pasargāt ar klasisku paņēmienu – apsienot tos ar dažādiem gaisu caurlaidīgiem materiāliem.
Vasara bija pārsteidzoši sausa un karsta. Ķirši nogatavojās agrāk nekā parasti (Dobelē apmēram par nedēļu agrāk), turklāt stipri satuvinājās novākšanas laiki agrajām, vidējām un vēlajām šķirnēm. Mērot augsnes mitrumu Dobelē, konstatējām, ka augsne ir stipri sausa līdz pat 40 cm dziļumam. Sākumā šķita, ka ķiršu augļi sausuma dēļ būs sīki, tomēr pēc dažiem nelieliem lietiem tie strauji piebrieda, bet stipri neplaisāja. Tādēļ kvalitatīvus augļus un labu ražu šogad deva saldo ķiršu šķirne ‘Iputj’ – par to šogad bija tikai labas atsauksmes.
Tomēr jāatceras, ka citus gadus šai šķirnei augļi stipri plaisā un pūst. Labi ražoja šķirne ‘Paula’. Lieli un kvalitatīvi augļi bija arī šķirnei ‘Doņeckij 42-37’, tomēr ne visur tā bija pārziemojusi. Taču vēlajai šķirnei ‘Brjanskaja Rozovaja’ šogad bija sīkāki augļi nekā citus gadus.
Dārzkopības institūta dārzā un saimniecībās lielajiem ķiršu kokiem bija labi, vidēja garuma veģetatīvie pieaugumi, mērens apaugums apdobēs netraucēja to augšanu. Tikai pašās sausākajās vietās veģetatīvie pieaugumi bija niecīgi un uz lapām parādījās barības elementu trūkuma pazīmes – acīmredzot koki nespēja tos uzņemt ūdens trūkuma dēļ. Taču ļoti vāji auga jaunie koki, ja tiem apdobes bija zāļainas. Daudzviet sausuma dēļ gāja bojā šajā pavasarī stādītie ķirši.
Vasaras otrajā pusē pamazām sāka līt, radot bažas, vai dzinumiem nesāksies otrreizējā augšana un kā tie sagatavosies ziemai. Lielākoties dārzos dzinumi ķiršiem izskatās pietiekami nobrieduši. Otrreizējā augšana un zaļi nenobrieduši dzinumi bija novērojami tikai atsevišķiem kokiem. Tomēr pašlaik mēs vizuāli nevaram novērtēt, vai sausajā vasarā ķiršu kokiem, it īpaši bagātīgi ražojošajiem, ir izdevies uzkrāt pietiekami daudz ogļhidrātu un citu barības vielu, lai labi pārziemotu – tas būs redzams nākamgad.
Projekts dārzkopjiem
Šogad tika uzsākts vērtīgs projekts dārzkopjiem – LAD finansēta demonstrējumu saimniecību tīkla izveide. Lauka dienās, kas tika organizētas projekta ietvaros, ķiršu audzētājiem un citiem interesentiem bija iespēja apciemot vairākas zemnieku saimniecības, kur audzē saldos vai skābos ķiršus: ZS Lejasdārzi Kurzemē, Gaidas Zemgalē un Ķirši Latgalē. Lauka dienas tiks rīkotas arī turpmākajos gados, aicinām tās apmeklēt un iepazīties ar saimnieku pieredzi ķiršu audzēšanā un šķirņu vērtēšanā. Informācija par lauka dienām būs atrodama tehnoloģiju pārneses centra mājaslapā http://fruittechcentre.eu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
