Ķiršu mēris. Kā ar tādu cīnīties? 0
“Ko lai dara ar ķiršu kokiem? Pavasarī uzplaukst, uzzied, bet, kad augļi sāk sārtoties, pāris dienu laikā tie nobirst, lapas nokalst. Visu izgriežu, novācu, pēc laika atkal viss sazaļo, un tā katru gadu, jau ceturto vasaru. Vai ir kaut kas līdzams, vai vienkārši jālikvidē un jāstāda jauni?” ZANE
Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un Latvijas Valsts augļkopības institūta pētniece Daina Feldmane ir vienisprātis, ka ķiršus bojā kauleņkoku pelēkā puve (Monilinia laxa), kas iedēvēta par ķiršu mēri. Tā ir viena no pašām bīstamākajām ķiršu slimībām, kad atsevišķiem zariem vai smagas infekcijas gadījumos visiem zariem nobrūnē, novīst un sakalst ziedi un lapas. Vietām izdalās arī sveķi. Infekcijas avots ir slimi, neizgriezti zari koku vainagos, nokaltušo ziedu atliekas. Biežāk saslimst ziemas salā bojāti koki, kā arī slimības ieņēmīgas šķirnes. Kritiskais periods jaunai infekcijai ir maija pirmā puse (ķiršu ziedēšanas laiks), kad ir zema temperatūra (+5…+15 °C) un ilgstoši mitrs laiks.
– Ja slimība konkrētajā dārzā ir jau ceturto gadu, kaut gan zari tiek izgriezti, dārza saimniekiem nākamajā pavasarī vajadzētu kokus smidzināt ar fungicīdiem šīs slimības ierobežošanai, – iesaka Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste.
Bojātie zari jāizgriež kopā ar veselas dzinuma daļas rezervi (vizuāli nebojāto zaru daļu). Apstrādāt var ar fungicīdiem Score 250 (0,2 l/ha), Signum, Chorus 50, Effector (pēdējie trīs ir 2. reģistrācijas klases līdzekļi) vairākas reizes, sākot no ziedēšanas sākuma, vai ar fungicīdu Čempions pirms ziedēšanas (3–4,5 kg/ha).
– Atsūtītajos attēlos redzams, ka ķirsis slimo stipri un ir ļoti daudz bojāto dzinumu. Manuprāt, labāk šo koku nozāģēt. Vēlams jaunu kociņu stādīt citā vietā, jo, iespējams, vēl kādi nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, ādere, veicinājuši kauleņkoku pelēkās puves izplatību, – spriež D. Feldmane.
