Kiršteins: Kā var ielaist Latvijā ģimeni no Indijas, kura brauc šeit mācīties angļu valodu? 0
Opzīcijā esošais Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, aicinot noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēlas reģistrēties kā taksometru vadītāji, turpmāk izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Pašlaik likumā noteikts – lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.
Deputāts rosina noteikt, ka prasības par valsts valodas zināšanām Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmāk būs izvirzāmas. Tāpat Šnore rosina noteikt, ka darba devējiem būs tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus bez valsts valodas zināšanām, ja viņi uzturas Latvijā mazāk par trim gadiem. Vienlaikus deputāts norāda, ka šādu nodarbināšanu var veikt, kamēr valodas nezināšana netraucē darba pienākumu pildīšanu.
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” 14. Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs) Aleksandrs Kiršteins, runājot par to, vai šādi grozījumi būtu nepieciešami un vai būtu nepieciešami stingrāki grozījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, norāda: “Attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem ir jāskatās, kāpēc pagājušajā nedēļā ir iebraukuši atkal tūkstošiem legāli. Kas viņiem izsniedz? Es neesmu izpētījis, un es neesmu attiecīgajā komisijā, bet es domāju, ka tā ir cūcība. Svešas kultūras cilvēki, kas te braukā pa Rīgu, un nedēļā iebrauc nevis simts, bet tūkstošiem cilvēku. Es domāju, ka Nacionālajai apvienībai (NA), galvenokārt, vajadzētu pastaigāt pa Kaļķu ielu un paskatīties, kāpēc visas izkārtnes ir angliski, nevis latviski.”
Viņš atzīmē, ka atbalsta Edvīna Šnores iesniegtos grozījumus, piebilstot: “Es domāju, ka ukraiņi paši aizbrauks. Ukraiņi nav tādi, kas ļoti gribētu. Viņi ir diezgan strādīgi. Bet mēs aizmirstam, ka pirms kara 52% ukraiņu pateica, ka viņi lieto pamatā krievu valodu. Tāpēc jāskatās plašāk uzņemšanu Eiropas savienībā – vai mēs gribam 20 miljonus krieviski runājošos, vai tie ir ukraiņi, vai tie ir pakistāņi, kas kaktu skolās nopērk kaut kādus diplomus vai brauc te mācīties vidusskolā angļu valodu. Tā visa, manuprāt, ir draņķīga politika, tieši tāpat kā Tramps.”
Nereti, migranti kā vienu no ieceļošanas iemesliem norāda mācības augstskolās.
Krišteins norāda: “Tā kā es esmu ārpus frakcijām, es iedevu komisijai priekšlikumu, ka var valstī ielaist tikai tos studentus, kuri mācās tajās augstskolās, ar kurām ir noslēgti līgumi, un kuras ir attestētas savstarpēji. Jo kā var ielaist Latvijā ģimeni no Indijas, kura brauc šeit mācīties angļu valodu? Kāpēc viņi nebrauc uz Londonu?”
