Kirovs Lipmans: Tiek grauta uzticība valstij kā godīgam partnerim 0
Autors: Kirovs Lipmans, AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs
„Kirovs Lipmans nemelo” – šādu virsrakstu „Latvijas Avīze” pirms mēneša bija likusi publikācijai, kurā bija pieminēts gan AS „Olainfarm” akcionāru konflikts par mantojuma lietām, gan AS „Grindeks” tiesāšanās ar Privatizācijas aģentūru.
Pateicoties laikrakstam par objektīvo situācijas izklāstu, es vēlētos norādīt uz daudziem, ļoti daudziem uzņēmējiem valstiski svarīgu tēmu, kas nebija publikācijas centrā. Runa ir par to, vai valsts patiešām vēlas un spēj būt uzņēmēja uzticams, solīds un godīgs partneris. Mans secinājums diemžēl ir – ne vienmēr.
Visi labi zina, kā es savulaik „pacēlu” faktiski bankrotējušo uzņēmumu „Liepājas metalurgs”, kas pēc tam diemžēl nonāca blēžu rokās, kuri to arī „kopīgiem spēkiem” nogremdēja. Taču „Metalurga” gadījumā bija runa par negodprātīgiem biznesa partneriem. Citāda ir situācija ar AS „Grindeks”.
Kad es iegādājos „Grindeks” akciju paketi un ķēros pie uzņēmuma attīstības, tā gada apgrozījums bija desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk nekā 130 miljoni eiro. Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 8,75 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,31 miljons eiro.
Varētu domāt, ka valstij ierēdņu un politiķu personā ja ne būtu jārūpējas par šādu uzņēmumu attīstību, tad vismaz nebūtu jāmēģina gandrīz vai neslēpti prātot – ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mēs varētu no uzņēmuma un tā īpašniekiem „nocirpt” kaut ko vēl papildus, kas kompensētu mūsu pašu neizdarības sekas…
Tikai tā es varu vērtēt tiesvedību, ko Privatizācijas aģentūra sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā.
Par to ir rakstīts jau daudz, tāpēc raksturošu šo lietu burtiski pāris teikumos.
Vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā izrādījās neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka manu dēlu neuzskata par manas ģimenes locekli, bet pēc tam viedokli diametrāli mainot.
Savukārt pēc tam, kad valdība bija aizdomīgi, pat nesaimnieciski lēti pārdevusi savas „Grindeks” akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrības priekšā, šis FKTK „jaunais” viedoklis izrādījās nesaimnieciskajiem politiķiem un ierēdņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mēģinātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no… manas ģimenes.
Un tas jau nekas, ka laikā, kad manai ģimenei it kā esot vajadzējis izteikt valdībai tās akciju atpirkšanas piedāvājumu, valdība šīs akcijas nemaz nebija iekļāvusi teorētiski pārdodamo klāstā…
Protams, ka šī prasība ir absurda, taču tās izskatīšana tiesā prasa laiku un resursus. Bet svarīgākais – Latvijā ir simti un tūkstoši uzņēmēju, kuru darbības mērogi ir mazāki, un viņiem šādas prāvas grauj ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī uzticību valstij kā godīgam partnerim.
