Starmešu gaismā 1
Bedross dēlam allaž atkārtojis sava vectēva padomu: “Ja tev nodarījuši pāri, neatbildi – pagriezies un ej prom, liktenis pats sodīs tavu pāridarītāju.” Taču, tā kā viņa dēls ir temperamentīgs, viņš bieži pamanās iekļūt sarežģītās situācijās.
2004. gada 20. maijā Rostovā pie Donas preses konferencē žurnāliste Irīna Arojana Filipam pajautāja, kālab viņa repertuārā ir tik daudz rimeiku jeb atdarinājumu. Filipu tas nezin kādēļ ļoti aizkaitinājis, un viņš sācis necenzēti lamāties un apvainot korespondenti. Rezultātā par cieņas aizskaršanu žurnāliste viņu iesūdzēja tiesā. Filipam nācās sievietei izmaksāt kompensāciju 60 000 rubļu apmērā.
Taču, šķiet, visskandalozākais incidents, kurā iesaistīts slavenais dziedātājs, notika 2010. gada 4. decembrī programmas “Zelta gramofons” mēģinājuma laikā, kurā Filips it kā nežēlīgi piekāvis programmas režisori Marinu Jablokovu. Sabiedrība un liela daļa kolēģu, nenoskaidrojuši, kas īsti noticis, tūlīt metušies zākāt Filipu. Daudzi slaveni krievu estrādes mākslinieki no viņa novērsušies un, ja var ticēt dzeltenajai presei, pat parakstījuši vēstuli, kas adresēta prezidentam Dmitrijam Medvedevam ar lūgumu atņemt Kirkorovam Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Vēstule gan nav nosūtīta, jo to esot atteicies parakstīt Josifs Kobzons.
Taču dīvainākais šajā atgadījumā – paša Filipa nekonsekventās liecības par notikušo. Drīz pēc incidenta Filips publiski taisnojies par savas rīcības iemesliem un lūdzis piedošanu, sakot, ka viņam, protams, neesot nekāda attaisnojuma. Vislielāko vainu viņš jūtot pret saviem vecākiem, jo īpaši – mirušo māti. Kā attaisnojošus faktorus savai rīcībai viņš minēja gadu gaitā uzkrāto emocionālo spriedzi un patoloģisko perfekcionismu. Tobrīd, kad viņš iesitis sievietei, kura tāpat kā viņš darījusi savu darbu, viņa priekšā bijusi nevis sieviete vai vīrietis, bet vienkārši “šķērslis”, kas traucējis viņam īstenot iecerēto. Televīzijas intervijā viņš sacīja, ka viņam nav attaisnojuma un ka viņš pats atdotu visas savas balvas un titulus, lai sāktu visu no nulles, ja vien tas spētu izdzēst notikušo. Taču vislielākā traģēdija viņam būtu zaudēt skatuvi, jo tā ir visa viņa dzīve.
Pēc notikušā Filips pat devies konsultēties par savu psihisko stāvokli uz kādu Izraēlas psihiatrisko klīniku. Taču pēc laika, kad atrada videoierakstu no tā nelaimīgā mēģinājuma, noskaidrojās, ka patiesībā viss nemaz nav bijis tik traģiski. Situācija bijusi sekojoša: mēģinājuma laikā, tieši brīdī, kad Filips kāpis uz skatuves, viņu apžilbināja prožektors, turklāt tā, ka viņš gandrīz nokritis no trepēm. Tad arī Filips satrakojies, pateikdams režisorei visu, ko par viņu domā.
