Noslēpumainais mēness 1
Par zīmīgu Filipam kļuva 1994. gads. Beidzot viņš bildināja Allu un saņēma piekrišanu. Kad Filips paziņoja vecākiem, ka precēsies ar Allu, Bedross atzina Viktorijai, ka neesot sajūsmā par Allu kā par savu vedeklu. Lai viņa spriežot pati: Alla – 18 gadus vecāka par Filipu, tātad par mazbērniem var pat nesapņot; turklāt viņai jau aiz muguras trīs laulības un neskaitāmi romāni… “Sapratu, ka tāda sieviete diezin vai izrādīsies maiga un piekāpīga ģimenes dzīvē. Saka, ka mīlestībā viens skūpsta, bet otrs vien pagriež vaigu. Es redzēju, ka šajā savienībā mīlētāja loma tikusi Filipam, bet, vai viņu mīl Alla, es šaubījos.”
1994. gada 15. martā laulību reģistrēja Sanktpēterburgā. Pēc diviem mēnešiem pāris svinēja kāzas Jeruzalemē. Ģimenes laime Filipam netraucēja turpināt karjeru. Kāzu gadā viņš izlaida solo programmu “Es neesmu Rafaēls”, kurā galvenokārt izpildīja dziesmas no Frenka Sinatras, Toma Džonsa un Elvisa Preslija repertuāra. Tajā pašā gadā viņš ierakstīja leģendāro kompozīciju “Es paceļu savu glāzi”. 1994. gada novembrī jaunais pāris sniedza kopēju grandiozu koncertu Atlantiksitijā, greznajā amerikāņu kazino “Tādžmahals”.
Aptuveni mēnesi pēc Filipa un Allas kāzām nomira viņa māte Viktorija, kurai pēc vairākiem ārstēšanas kursiem tā arī neizdevās uzveikt vēzi. Tas notika 30. aprīlī, Filipa dzimšanas dienā. Kopš tā laika viņš vairs nesvinot savu dzimšanas dienu. Pēc sievas nāves Bedross trīs gadus atteicās koncertēt. Uz skatuves viņš atgriezās, pateicoties dēlam, kurš tobrīd uzstājās ar savu programmu “Es neesmu Rafaēls”. Reiz kādā koncertā viņš pēkšņi sāka dziedāt tēva hitu “Paskaties, kāds mēness”, tad negaidot to pārtrauca un sacīja: “Kādēļ pašam dziedāt šo dziesmu, ja zālē sēž tās īstais izpildītājs?” Bedrosam nācās vien kāpt uz skatuves. Publika viņu sveica ar aplausiem. Kopš tā laika Filips sāka ietvert savos šovos arī tēva uzstāšanos. Kopā abi dziedāja pat uz Medisonas skatuves Ņujorkā.
Filipa un Allas laulība ilga līdz 2005. gadam. “Kas īsti notika? Es nezinu, vienīgais, ko man vēlāk pateica Filips, ka pie šķiršanās vainīgs bijis tikai un vienīgi viņš,” teicis Bedross. Tomēr, pēc Bedrosa domām, Alla līdz pat šai dienai palikusi dēlam sirdī, tāpat kā Viktorija joprojām dzīvo viņa dvēselē. Visas viņa dēla dziesmas esot vēršanās pie Allas.
1997. gadā Bedross apprecējās otro reizi – ar Ludmilu Sirnovu. Viņiem piedzima meitiņa, taču drīz vien nomira. Patlaban Bedrosam ar sievu pieder ferma Novgorodas apkaimē. Viņš bieži dodas līdzi dēlam uz viesizrādēm, dažkārt uzstājas arī kā solomākslinieks, aktīvi iesaistās sabiedriskajās norisēs, nodarbojas ar labdarību. “Šodien mans lielākais prieks – mazbērni. Sapņoju tikai par vienu: nodzīvot vēl 10 gadus, lai vestu mazbērnus uz skolu, vērotu, kā viņi aug. Esmu nodzīvojis garu mūžu, kurā bijis gan daudz laba, gan lieli zaudējumi. Vienu zinu droši: laimes noslēpums ir ļoti vienkāršs. Viss šajā pasaulē ir pārejošs – gan slava, gan bagātība. Galvenais, lai līdzās būtu tuvinieki.”
