Ķirbji – no sēkliņas līdz bagātai ražai 4
“Lūdzu, publicējiet plašāku rakstu par ķirbju audzēšanu! Kā tos pareizi stādīt un mēslot? Cik augļu atstāt vienam stādam? Kādas slimības ķirbjus var apdraudēt? Kā pasargāt no vārnām, kas saknābā aizmetušos auglīšus? Šogad iestādījām izmēģināšanai kartupeļu vagās (katrā otrajā vagā, 80 x 150 cm attālumā). Ja padosies, turpmāk domājam audzēt lielākā platībā tirgum, pārstrādei.” Sandra B. Engures novadā
Svešapputes augi
Audzēšana tirgum sākas ar pareizu šķirnes izvēli. Pārāk lielus augļus ir grūti vākt, cilāt, pārvadāt. Tie ilgāk aug un vēlāk nogatavojas. Pārdošanai svaigā veidā piemērotākas šķirnes ar 2 – 4 kg smagiem augļiem, pārstrādei tie var būt lielāki, tomēr ne smagāki par 6 – 8 kilogramiem. Protams, ķirbjus var pārdot arī sagrieztus šķēles, katru iesaiņojot pārtikas plēvē, taču jārēķinās, ka mehāniski bojāti (tātad arī sagriezti) augļi strauji inficējas ar puves ierosinātājiem un sāk pūt. Turklāt lielāks izmērs vēl nenozīmē, ka ķirbim būs diži liela ēdamā daļa, milžiem vidus parasti ir tukšs. No šāda viedokļa, labāki ir muskata ķirbji (piemēram, ‘Musque de Provence’ vai ‘Early Butternut F1’), kam augļi veidojas saprātīgos izmēros un ar lielu ēdamo daļu.
Ieteicams iegādāties profesionālu sēklaudzētāju piedāvātās sēklas, tātad pirkt tās veikalā, nevis ievākt pašam no augļa, kas iepaticies. Ķirbji (tāpat kabači, gurķi) ir svešapputes augi, un lielākā daļa amatieru, ievācot sēklas no paša skaistākā (nereti – lielākā) ķirbja, pat nenojauš, kas bijis šā augļa tētis.
Bites lido tālu un spēj atnest ziedputekšņus no ķirbjiem, kas aug arī tālākās kaimiņmājās… Lielie ķirbji ilgāk nogatavojas, bieži vien sēklas tajos nav pietiekami nobriedušas un pavasarī slikti dīgst. Turklāt ķirbji mēdz slimot un dažas infekcijas izplatās tieši ar sēklām.
Labāk izaudzēt dēstus
Ja ķirbjus sēj uzreiz laukā, tieši audzēšanas vietā, drošāk likt divas vai trīs sēklas kopā – vismaz viens taču izaugs! Ja grib audzēt lielākā daudzumā pārdošanai, prātīgāk vispirms izaudzēt dēstus un paliekamā vietā stādīt, kad tiem izveidojusies vismaz viena īstā lapa. Agrīnākas ražas ieguvei labāki būtu dēsti ar divām trim īstajām lapām, bet to izaudzēšana prasa ilgāku laiku (apmēram 3 nedēļas) un vairāk vietas. Audzējot no dēstiem, laukā iestāda nepieciešamo augu skaitu un ražu iegūst agrāk nekā ar tiešo sēju. Ķirbjus var stādīt jau maija beigās, bet pavisam droši – jūnija sākumā, kad augsne ir gana iesilusi un vairs nedraud salnas.
Laukam pirms stādīšanas jābūt uzartam un nokultivētam, bet dziļas vagas (kā kartupeļiem) nav jādzen, pietiek vien iezīmēt rindas. Ja nebūtu jābēdā par nezālēm, ķirbjus varētu stādīt arī neartā zemē. Stāda ar rokām, izmantojot lāpstiņu. Ķirbju un kabaču dēsti ir pārāk lieli un trausli, lai tos varētu iedabūt zemē, piemēram, ar kāpostu stādāmo mašīnu.
Dūšīgi jāmēslo
Ķirbjiem patīk kūtsmēsli – tie palīdz straujāk sasildīt augsni un vēlāk nodrošina augus arī ar barības elementiem. Diemžēl kūtsmēslos parasti ir daudz nezāļu sēklu. Augsnēs ar augstu fosfora un kālija nodrošinājumu pavasarī (divas nedēļas pirms ķirbju sējas vai stādīšanas) vērts iestrādāt mēslojumu Perlka (300 – 600 kg/ha, jeb 30 – 60 g/m2). Tas bagātinās augsni ar slāpekli un kalciju, ko augi saņems pakāpeniski 6 – 8 nedēļu laikā, vienlaikus attīrot no dīgstošām nezālēm, daļēji arī no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
Augsnēs, kur fosfora un kālija trūkst, pamatmēslojumā labāk izmantot, piemēram, Yara Mila NPK 12-11-18 ar mikroelementiem (500 – 600 kg/ha jeb 50 – 60 g/m2) vai kādu citu komplekso mēslošanas līdzekli. Vēlāk būs vajadzīgas pāris papildmēslošanas, ieteicams – ar kalcija nitrātu (ap 200 – 250 kg/ha jeb 20 g/m2). Augsnēs, kur kalcija pietiek, derētu izmantot granulētos minerālmēslus Novatec classic NPK 12-8-16, (600 – 800 kg/ha jeb 50 – 60 g/m2). Arī šajā mēslojumā esošie barības elementi atbrīvojas pakāpeniski un ilgstoši, tāpēc papildmēslošana nav vajadzīga.
Bioloģiskie audzētāji Latvijā un ārzemēs ķirbju papildmēslošanai bieži izmanto tā saukto zaļo vircu – ūdenī raudzētas nezāles. Šim mērķim vislabāk noder gārsa un nātres, kurās ir visvairāk nitrātu formas slāpekļa, kas pāriet arī ūdens izvilkumā.
Var lietot arī izvilkumus no vermikomposta un digestāta, bet piesardzīgi, jo tajos mēdz būt arī daudz nātrija, kas lielās devās ķirbjaugiem var kaitēt (pirms šādu mēslošanas līdzekļu lietošanas derētu veikt to pilnu analīzi LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā, tālr. 25615920).
Vasas var neīsināt
Augot ķirbju vasas izplešas uz visām pusēm un aizņem diezgan lielu platību, tāpēc ērtāk stādīt vienā rindā, 60 – 80 cm attālumā augu no auga, ar 150 – 200 cm platām rindstarpām. Kopējais augu skaits uz 1 hektāru svārstās 8 – 10 tūkstošu robežās. Var stādīt arī ciešāk, bet tas nedod ražas pieaugumu.
Pieredze rāda, ka nav vērts nodarboties ar vasu īsināšanu (tās sāk augt ar trīskāršu spēku) un ražas normēšanu. Šā vai tā augs parasti nespēj nobriedināt vairāk par pāris lieliem vai trim četriem vidēja lieluma augļiem.
Jo mazāk staigājam pa lauku, lieki traumējot vasas un lapas, jo mazāk augi slimo. Pats svarīgākais darbs ir nodrošināt augiem no nezālēm tīru startu. Ja pirms ķirbju sējas vai stādīšanas nav lietots mēslojums Perlka, sadīgušās nezāles var iznīdēt ar kādu no glifosātu saturošiem herbicīdiem (tie gan nav reģistrēti lietošanai ķirbju stādījumā, tādēļ norakstāmi papuves apstrādei pirms lauka sagatavošanas). Augu rindas var nosegt ar melno plēvi vai agrotīklu vai arī izravēt nezāles ar rokām. Galvenais, lai tās netraucētu jaunajiem ķirbjaugiem. Vēlāk, pēc lapu sakļaušanās, ķirbji spēj nomākt ne vien nezāles, bet pat kāpostus, tāpēc, ierīkojot stādījumu, jāatstāj pietiekami liela atstarpe no citiem kultūraugiem.
Spārnotie izpalīgi
Dažviet vārnas un kovārņi dārzeņu laukā spēj nodarīt lielus postījumus: izurbina no augsnes sēklas, noknābā dīgstus, izrauj dēstus un pat perforē jaunos augļus. Protams, var lietot dažādus biedēkļus (tostarp trokšņu taisītājus), bet praksē pierādījies, ka tie nav efektīvi. Drošāk izmantot aizsargtīklus. Laukos, kur putnu postījumi jau piedzīvoti, virs augu rindām ieteicams uztaisīt lecektij līdzīgas koka, stiepļu vai cauruļu konstrukcijas, ko apsedz ar plastmasas tīkliem (tādus piedāvā dārzkopības preču veikalos), bet var izlīdzēties arī ar vecu zvejnieku tīklu. Galvenais, lai tīkla acis būtu pietiekami mazas un putni tām netiktu cauri. Malas kārtīgi pierok augsnē.
Var iztikt bez ķīmijas
Ķirbji mēdz slimot ar tām pašām slimībām, kas raksturīgas gurķiem un kabačiem. Lielākus postījumus veģetācijas periodā nodara īstā un neīstā miltrasa, bieži izplatīta, bet mazāk postoša ir antraknoze (tās raksturīgā pazīme – dzelteni, izdrupuši plankumi uz lapām, it kā pēc krusas), augļus bojā askohitoze, bet uzglabāšanas laikā arī baltā puve. Latvijā ķirbju aizsardzībai pret slimībām ir reģistrēti vienīgi Timors e.k. un Timorekss e.k., bet tie nav sevišķi iedarbīgi. Par laimi, ķirbju stādījumos slimības sāk attīstīties tikai augustā. Raža slimību dēļ, protams, samazinās, bet ne tik ļoti, lai radītu nopietnus ekonomiskus zaudējumus. Austrieši pat uzskata, ka slimības, kuru dēļ nokrīt lielās ķirbju lapas, nāk par labu augļiem, jo atsedz tos saules stariem un veicina nogatavošanos. Augustā ķirbju laukos mēdz lidināties baltblusiņas, bet tās vairs nespēj nodarīt vērā liekamu kaitējumu. Lai nu ko, bet ķirbjus tiešām iespējams izaudzēt, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ne velti šie dārzeņi ir tik ļoti populāri bioloģiskajās saimniecībās.
Pēc novākšanas jāizsilda
Ja audzē no dēstiem, agrīno šķirņu raža ir vācama jau jūlija vidū vai beigās. Vēlīnās lielaugļu šķirnes jānovāc dienu pirms pirmās salnas.
Lai labi glabātos, no lauka pārvestie ķirbji jānotīra no pielipušās zemes un divas nedēļas kārtīgi jāizsilda (ja vien tas ir tehniski iespējams) +27…+30 °C temperatūrā. To var darīt telpā, izmantojot ventilatoru ar sildītāju, bet lielražošanā – speciālus siltuma ģeneratorus.
Protams, ja iespējams, labāk ķirbjus pārdot rudenī, nevis uzglabāt. Lai uzturētu uzglabāšanai optimālo +10…+12 °C temperatūru, vajadzīgi tik lieli izdevumi, ka tos nosegt nespēj pat šķietami laba iepirkuma cena (80 – 90 santīmi par kilogramu), kādu februārī mēdz piedāvāt dažos lielveikalos.
Uzglabājot kaut pāris dienu +2 °C, ķirbji sāk bojāties un to uzglabāšanas laiks strauji samazinās.
