Kiprā veselības aprūpe pārslogota 0
Sandra Perdiosa (38 gadi) ir latviete, kas jau 12 gadus dzīvo Kiprā un pēdējos piecus no tiem strādā savā privātpraksē kā podologs. Mediķe pastāstīja par savu pieredzi un par veselības aprūpi Kiprā.
Pēc ierašanās Kiprā Sandra strādājusi par viesmīli. “Vēlāk, kad iepazinos ar savu nākamo vīru, radās izdevība strādāt vīramāsas skaistumkopšanas salonā par manikīra un pedikīra meistari. Nolēmu savas zināšanas paplašināt – braucu uz Latviju mācīties par podologu. Liekot lietā Liepājas medicīnas skolā un Rīgas manikīra un pedikīra skolā “Elisanda” iegūtās zināšanas, tas nenācās grūti,” stāsta Sandra.
Vai no birokrātijas viedokļa latviešu mediķim nav problēmu turpināt darbu Kiprā? Sandra skaidro, ka īpašu problēmu nav, taču pirms braukšanas uz Kipru Latvijā ir jānokārto dažas formalitātes un jāsaņem nepieciešamās izziņas, kuras jāiztulko angļu valodā. Ar podologa jeb podiatra profesiju šeit gan esot nelielas problēmas, jo Latvijā nav līdz galam sakārtota šīs specialitātes likumdošana, kā dēļ Latvijas podologi nevar saņemt visas izziņas, kas nepieciešamas darbam ārpus Latvijas. Arī Kiprā podiatru likums vēl nav pieņemts, bet ir cerība, ka līdz gada beigām šis sāpīgais jautājums tiks atrisināts.
Kiprā patlaban šīs profesijas pārstāvji strādā tikai privāti.
Kipras Podiatru asociācija cīnās par to, lai Kipras iedzīvotājiem nākotnē būtu pieejami podiatru pakalpojumi valsts medicīnas iestādēs, jo viņu darbs visvairāk saistīts ar cukura diabēta pacientiem un Kiprā šo pacientu ir ļoti daudz.
Kā ārstējas kiprieši?
Veselības aprūpi Kiprā nodrošina medicīnas valsts dienesti un privātais medicīnas sektors. Valsts dienesti sniedz bezmaksas vai pazeminātas maksas veselības aprūpi noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, valsts ierēdņiem, ģimenēm, kurās ir vismaz četri bērni, kara veterāniem, hroniskiem slimniekiem, iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī ģimenēm ar zemiem ienākumiem un citiem. Pārējie kiprieši var izmantot valsts medicīnas pakalpojumus par maksu, piemēram, par katru stacionārā pavadīto dienu maksājot no 71,76 līdz 123,02 eiro, bet par katru intensīvās aprūpes nodaļā pavadīto dienu – 205,03 eiro.
Iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz samazinātu maksu par medicīnisko aprūpi, par ģimenes ārsta apmeklējumu jāmaksā 6,50 eiro un par speciālista apmeklējumu – 8,50 eiro, bet par laboratoriskajiem, rentgena un citiem izmeklējumiem jāmaksā 50% no noteiktās maksas. Noteiktām iedzīvotāju kategorijām medicīniskos izdevumus pilnībā vai daļēji sedz darba devēju vai arodbiedrību pārvaldītie medicīnas fondi.
Pacienti var brīvi izvēlēties kādu no valsts apmaksātiem ārstiem. Kipriešiem nav jābūt obligāti reģistrētiem pie kāda konkrēta ģimenes ārsta. Piekļuve speciālistu aprūpes pakalpojumiem ir atkarīga no ģimenes ārsta norīkojuma – pacients tiek nosūtīts uz to slimnīcu, kurā strādā ārstējošais ārsts.
Sandra uzskata, ka valsts medicīnas kvalitāte Kiprā varbūt nav ideāla, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un medikamenti. Lielākā problēma, viņasprāt, ir valsts medicīnas iestāžu pārslogojums.
Sirgst ar ksenomāniju
Sandra stāsta, ka vietējiem iedzīvotājiem nav ne mazāko aizspriedumu pret to, ka viņa nav vietējā. Kiprā dzīvo un strādā ļoti daudz un dažādu tautību pārstāvji, arī mediķi šai ziņā nav izņēmums. Daudz mediķu ir no bijušajām Padomju Savienības valstīm. Latvietei bieži gadās sastapt ārstus, kas strādā par medmāsām. Plaši pārstāvētas ir arī Skandināvijas valstis, Krievija, Bulgārija, Rumānija. Kiprieši ārvalstu mediķus atzīst pat vairāk par savējiem, šajā ziņā liela Kipras iedzīvotāju daļa ir ksenomāni, lai gan arī kipriešu vidū ir ļoti daudz izcilu mediķu, kas ieguvuši labu izglītību Lielbritānijas augstskolās.
“Ir gan viens priekšnoteikums, lai vietējie pilnībā atzītu cittautu mediķi, – ir jāprot grieķu valoda, jo ne vienmēr var izlīdzēties ar angļu valodas zināšanām. Bieži vecāka gadagājuma pacienti un it īpaši ciemos dzīvojošie runā tikai grieķiski Kipras dialektā,” saka Sandra.
Beidzamajos gados podoloģei aizvien biežāk nākas sastapties ar ielaistiem gadījumiem, kuru cēlonis ir ekonomiskas problēmas. Šā paša iemesla dēļ Kiprā valsts medicīnas iestādes un to personāls ir pārslogots, bet pacientu rindas, kas apmeklē privātā sektora mediķus, kļūst retākas. Kiprieši dod priekšroku lētākiem medikamentiem, ja ir tāda iespēja, un pēc palīdzības arvien biežāk vēršas valsts medicīnas iestādēs vai bez ārsta konsultācijas paši iegādājas aptiekās medikamentus.
