Kiprā ar zīdaini. Ko ņemt vērā un vai braukt nesezonā 0
Zinot, ka novembris Latvijā ir pelēks un padrūms, plānoju šo laiku iekrāsot ar braucienu uz Kipru – ciemos pie saules. Šī bija pirmā reize, kad ceļoju ar zīdaini (ar pirmajiem trim bērniem neesmu ceļojusi ar lidmašīnu).
Līdzi palīgos un jaukai kompānijai bija draudzene. Tāpēc šis būs neliels praktisks ieskats, kā ceļot ar zīdaini un vai ir vērts braukt uz Kipru nesezonā.
Pasifloras zieds.
Lidmašīnā ar zīdaini. ABC par lidojumu un bagāžu
Tie, kas jau lidojuši ar zīdaini, var droši laist garām šo informāciju.
Es nerunāšu par tādiem jautājumiem, lidot vai nelidot ar zīdaini – tas ir katram pašam vecākam atbildams jautājums. Bet tieši par praktisko informāciju.
Par lidmašīnas biļetēm. Teorētiski tās ir bezmaksas, tomēr ir jāsedz zināma maksa par benzīnu u.tml. Bet katrā ziņā šī summa ir krietni mazāka nekā pieaugušajam.
Mani mazliet samulsināja “Air Baltic” mājaslapā rakstītais, ka var ņemt bezmaksas “vienus pilnībā salokāmus bērnu ratiņus (vai kulbu, vai auto sēdeklīti).” Man ratiņi ir divās daļās. Taču nekādu problēmu – pirms tam noskaidroju, ka rati var būt divdaļīgi (saliekama ratu apakša un kulba).
Pasažieriem ar zīdaiņiem ir prioritāra iekāpšana, tā kā mēs lepni pagājām visiem garām.
Tiesa, vai šo iespēju izmantot, ir strīdīgi, jo var gadīties, ka ilgāk jānīkst ierobežotā telpā, ja jāgaida autobuss uz lidmašīnu, savukārt, ja ātri iekāpsiet lidmašīnā, ilgāk arī tur sēdēsiet. Taču katrā ziņā apkalpojošā personāla aicinājums palaist mūs garām, lai iekļūtu pirmajā autobusā, bija ļoti patīkams.
Ratiņus var nodot tur, kur bagāžu vai arī pirms kāpšanas lidmašīnā lejā pie trapa sniegt personālam. Tas, protams, atvieglo to laiku ar mazuli, kad gaida lidmašīnu. Ratiem bagāžas nodošanas vietā paņem divas uzlīmes.
Iepriekš nevar zināt, vai ratiņi pēc lidmašīnas nolaišanās būs pie trapa vai arī tos saņemsiet bagāžas saņemšanas daļā. Neuztraucieties – ja to nav pie lidmašīnas, būs pie bagāžas. Piemēram, atpakaļceļā uz Rīgu, daļai vecāku ratiņi bija pie trapa, daļai – bagāžas saņemšanas vītnē.
Jāteic, ka attiecībā uz ratiem var gadīties, ka lidostā rīkojas “ātri un bez žēlastības”.
Vismaz to, kā ratiņi tika izsviesti (citādāk to nevarēja saukt) pēc lidmašīnas nolaišanās, nevarēja nosaukt par maigu. No Kipras uz Rīgu arī viena mamma konstatēja, ka rati ir salauzti. Principā ratus var apdrošināt. Vai arī, ja iespēja, ņemt rezerves ratus, ne pašus īpašākos. Un to saku, ne tikai atsaucoties uz to, kas var notikt lidostā, bet arī ceļojumā tomēr visus ceļa segumus, pa kuriem brauksiet, nevar paredzēt.
Katrai aviokompānijai ir savi noteikumi, bet “Air Baltic” piedāvāja arī iespēju nodot 10 kg bezmaksas nododamo bagāžu zīdainim. Tā nu tie plus mani 8kg rokas bagāžā un ratiņi bija pilnīgi pietiekami, jo ņēmām apartamentus, kur bija iespējams izmazgāt drēbes.
Atšķirībā no citiem pasažieriem, zīdaiņu vecāki drīkst ņemt līdzi ūdeni (saprātīgos daudzumos – lai ko tas arī nozīmētu), zīdaiņu pārtiku u.tml.
Par grūtībām vai vieglumu lidmašīnā ar zīdaini. No ceļotāju, kuriem lielāka pieredze, ceļojot ar bērniem dažādos vecumos, tieši zīdaiņa vecums praktiskā ziņā ir pateicīgs, lai lidotu. Manā gadījumā tā arī bija – no četrām stundām turp, trīs meita gulēja, atpakaļceļā vairāk dzīvojās pa rokām vai ēda, bija omulīga. Bērni gan, protams, ir atšķirīgi. Bet esmu lasījusi, ka lielākus bērnus ļoti jāizklaidē, jānēsā uz rokām un kāds rāpotājvecumā pamanās pat rāpot pa lidmašīnas vidu, ak vai… vēlāk noteikti nav vieglāk.
Piedāvājumā daudz apartamentu
Mēs lidojām uz Larnaku, taču, tā kā Pafā ir vairāk tūrisma objektu, ieplānojām četras naktis tur. Sanāca divas naktis Larnakā, četras Pafā un vēl divas Larnakā. Pēdējās dienas plānoju tā, lai bērnam nebūtu jāpārcieš auto pārbrauciens (viņai nepatīk braukt ar mašīnu) un lidojums īsā laikā, lai ir atelpa.
Jāteic, ka kiprieši nav īpaši naski uz adrešu norādēm uz mājām, no šī aspekta ieteiktu pat pārāk bieži nemainīt nakstmājas (bez bērna man allaž patikusi šī dažādība, kā arī nezini, kā izskatīsies mājvieta, kam ir skaistas bildes “bookingā”). Vienus no apartamentiem nācās krietni pameklēt.
Larnakā abi apartamenti bija patīkami.
Daudz var atrast tādas naktsmītnes, kur ir virtuve, veļas mazgājamā mašīna – viss sadzīvei nepieciešamais. Tā kā ar mantām var pārāk neapkrauties.
Man patīk baudīt brokastis un pusdienas dažādās (ārpus mājas) vietās – viesnīcas ierobežo. Tiesa, ja grasāties gatavot uz vietas, būs apartamenti, kur ir garšvielas un kaut kādas “bāzes izejvielas” kā milti u.tml. un būs, kur nebūs. Tas pats attiecas uz dušas želejām, šampūniem. Veļas mazgājamais līdzeklis nebija nevienā vietā.
Vienā vietā bija tik daudz garšīgu cepumu, ka gandrīz pārēdos.
Komiski, ka vienos apartamentos bija niecīgs tualetes papīra daudzums. Es jau sapratu, ka tas jāgādā pašiem, bet tā kā saimniece atrakstīja, vai mums viss labi, ieminējos, ka papīrs iet uz beigām. Tad nu man paskaidroja, ka šie ir pašapkalpošanās aparatmenti (tas patiešām “bookingā” bija rakstīts – sāli un piparus viņi nenodrošinot he he) un tualetes papīrs esot pirmajai dienai. Bija iemesls pasmieties.
Viesnīcas Kiprā būs dārgākas nekā apartamenti. Pirmajā apartamentā tiešām bija skaists skats uz promenādi un jūru, pēdējā bija skats uz pretējo māju, bet bija ļoti mājīgi un nesen izremontēts. Pafā bija mazliet komiski, jo “skats uz baseinu” bija skats uz mašīnu stāvvietu un sānā, jā, baseins gan bija, bet nu tāds – daudzstāvu māju iežogā parasts baseins. Ne jau tāds, ar kuru būtu vērts pasvītrot – skats uz baseinu, ha. Protams, piedāvājumā tas izklausās efektīvi. Bet nu mēs diezko nelaiskojāmies pa mājām – atbraucām “uz sauli”.
Atgādināšu, ka saule Kiprā novembrī rietēja ap pieciem, pārsvarā ap sešiem septiņiem arī bijām mājās, ar zīdaini maniem spēkiem tas likās pilnīgi pietiekami. Iespējams, ceļojot tikai pieaugušajiem, gaišā dienas daļa var likties par īsu.
Tiem, kam bērni guļ gultiņās, īpaši jāseko, lai būtu zīdaiņu gultiņa. Tā kā man tas nebija tik aktuāli (jo bērns 80% nakts tāpat guļ pie manis), pievēru acis uz to, ka vienā apartamentā zīdaiņu gultiņas vietā bija papildus saliekamā gulta. Bet citviet nebija iespējama gultiņa u.tml.
No esošajiem apartamentiem un no fotogrāfijām “bookingā” secinu, ka Kiprā ļoti populāras ir flīžu grīdas. Tāpēc tiem, kam mazulis jau rāpo, jāskatās, vai vismaz guļamistabā ir paklājs vai maigāks segums. Nedomāju, ka krist uz flīzēm būtu jauki.
Daļā “bookinga” atsauksmju cilvēki sūdzējās par ūdens spiedienu, kas ir švaks. Saimnieki atrakstījās, ka tā esot visā Kiprā. Man likās, ka ar spiedienu viss ir kārtībā. Taču vienā apartamentā beidzās siltais ūdens viendien un citā savukārt saimniece nebija uzreiz instruējusi, ka jānospiež speciāla poga, lai ūdens uzsiltu.
Auto noma. Uzmanīgi!
Auto noma Kiprā ir par zemām cenām. Uz 8 dienām nesanāca “EconomyCarRentals” pat 100 eiro. Saņēmām un atdevām ar pilnu benzīna bāku. Bija jāiemaksā 350 eiro drošības nauda. Ir gan ceļotāji, kas atrod iespēju īrēt mašīnu bez drošības naudas iemaksas, bet mums bija svarīgi, lai, izejot no lidostas, mūs sagaida busiņš, kas aizved uz auto nomu un nekur nav jātrencas ar somām, ratiem un zīdaini, turklāt teju pusnaktī.
Ierādīto mašīnu apkalpojošais personāls apstaigā un atzīmē shematiskā mašīnas zīmējumā vietas, kur ir skrāpējumi. Pieredzējuši ceļotāji iesaka tos nobildēt un paņemt dublikātu ar papīru sev.
Feisbuka ceļotāju diskusijās biju lasījusi, ka iesaka ņemt vēl papildus apdrošināšanu uz vietas līdzās pilnajai apdrošināšanai, kas jau paņemta, pasūtot mašīnu internetā. Tāpēc es uz vietas pārjautāju apkalpotājam, vai pirkt arī apdrošināšanu uz vietas (tie būtu papildus 5 eiro dienā). Viņš teica, ka nevajag, jo mums jau ir pilnā apdrošināšana ar mūsu brokeri, caur kuru rezervējām auto internetā – ja kaut kas gadīsies, skāde tiks segta. Pārjautāju vēlreiz, vai nevajag ņemt papildus viņu apdrošināšanu. Un viņš pārliecināja, ka nevajag.
Nu ko – mūžu dzīvo un mācies jeb klausi citus ceļotājus.
Pasteidzoties notikumiem priekšā, mums bija viens skrāpējums. Un – jau cits apkalpotājs – teica, ka tāpēc 100 eiro no mūsu drošības naudas neatmaksās. Kad iebildu, ka ir pilnā apdrošināšana, viņš izskaidroja, ka tikai tad, ja ir vēl papildus pie viņiem pirktā apdrošināšana, viņi (bez pierādījumiem par to, kā bojājums radies) sedz zaudējumus. Mūsu gadījumā (kad pilnā apdrošināšana pirkta internetā) tie tiktu segti tikai tad, ja brīdī, kad radies skrāpējums, tiktu izsaukti liecinieki un fakts fiksēts. Citādi – nekā.
Protams, bērnam ņēmām arī autosēdeklīti. Šķiet, ka darbinieks bija iesācējs, jo daudz konsultējās ar gados jauno, bet zinošāko kolēģi (es pieņemu, ka arī par apdrošināšanu ne ļauna prāta dēļ neizskaidroja) un iedeva man autokrēsliņu, kas paredzēts sēdošam bērnam. Iebildu, ka biju atzīmējusi zīdaiņu krēsliņu. Gados jaunais kolēģis sameklēja pareizo. Un devāmies ceļā. Pirms tam vēl Emanuels, tā sauca darbinieku, atvēra durvis pie mazulītes un mīļi atvadījās no viņas.
Sākām ceļu. Pa kreiso ceļa pusi un stūri labajā pusē. Tur gan kā dieviete brauca mana draudzene Dace, ātri vien apradusi ar to, ka aplī jāgriežas pa kreisi, visvieglāk pagriezties pa kreisi, bet pa labi jāšķērso pretējā josla. Pirms tam viņa bija paskatījusies video “youtube”, lai patrenētu “ačgārno domāšanu”. Katrā ziņā jaunas neironu saites veidojās. Un, mājās atgriežoties, pagriezienu vietā sākumā gribējās ieslēgt logu tīrītāju, he he.
Ceļi ir kvalitatīvi. Arī kalnu ceļi. Un tie nav tādi serpentīni, kā, teiksim, Spānijā. Kalnu ciematiņos gan ielas ir šaurākas nekā piekrastē.
Ar auto novietošanu praktiski nav problēmu – ir daudz bezmaksas stāvvietu. Visos apartamentos arī bija speciālas stāvvietas zem vai pie apartamentiem. Tikai Limasolā, kurai braucām cauri, bija jāiespraucas pašaurā lielveikala stāvvietā.
Brauciens uz sauli un atšķirīgās pludmales
Kā jau teicu, braucu ar mērķi būt saulē, iet, iet un iet, daudz staigāt, jo tas pieplūdina spēkus. Tā kā līdzi bija draudzene, to varēju atļauties, jo viena ar bērnu es daudz nepastaigātu. Centāmies iet maksimāli pretī saulei, jo, kā man teica kāda speciāliste, esot pret sauli tā, lai ir atsegta trešās acs vieta, 5 līdz 15 minūtēs ceļas serotonīna līmenis.
Bijām pēdējā novembra nedēļā (atgriezāmies 1. decembrī) un tikai viena diena bija lietaina, pārējās bija saules pielietas, viens rīts bija nedaudz apmācies, bet vienalga silts. Caurmērā bija kādi 20-23 grādi. Man pilnīgi pietiekami, arī zīdainim negribēju krasākas laika maiņas.
Pludmales bija pustukšas, tur kur varēja redzēt vasaras atpūtas krēslus un galdiņus, pamatā tie stāvēja tukši. Un man patika, ka mums bija tik daudz plašuma.
Lai arī sala nav liela un mēs pat apskatījām tikai nelielu, grieķu, daļu (starp citu, parasti ar grieķu daļā īrētu auto nevar braukt ziemeļu jeb turku daļā), jūras krasti ir ļooti atšķirīgi. Larnakā bija lēzena, smilšaina pludmale.
Ja gar to iet uz Ziemeļkipras pusi, vienā brīdī sākas osta un gar jūru nav iespējams iet labu gabalu. Tā nu mēs pirmajā dienā gājām pa paralēlo ielu, bet atpakaļ baudījām netūristiskās mazās ieliņas, apskatot reālo kipriešu dzīvi.
Ļoti skaista pludmale, kur pat iebraucām it kā nejauši, jo “google map” par vēlu pateica pagriezienu uz citu vietu, ir “White and rocky beach” pirms Limasolas.
Atrodi suni.
Kāda sieviete skaistajā fonā mēģināja bildēt pašas darinātās šalles.
Baltu akmeņu plātis un tobrīd bija tikai pāris cilvēku (atkal jau nesezonas priekšrocība). Pa tām staigājot mazulis jāņem lakatā vai rokās – pastaigāt ar ratiem nevarēs (nedaudz virs akmeņainās pludmales gan ir ceļš).
Gandrīz pie pludmales ir augļu audzētava, var apskatīt, kā tie aug un tos var sapirkties.
Pitaija, ko tur pirkām, bija ar gaišu vidu. Veikalā tā arī bija lēta, bet ar sārtu viduci.
Arī Pafosā un tās tuvumā pludmales atšķiras. Piemēram, pie “Lighthouse Beach” ir akmeņaina pludmale.
Pie Melanos (tieši blakus upītei – skat. kartē) – lēzena un ar interesantu akmeņu izvietojumu.
Starp abām šīm pludmalēm gan visu ceļu nevar ar ratiem noiet gar jūru. Pastaigājoties nonācām piecu zvaigžņu viesnīcas teritorijā, pa to varēja pastaigāties, bet tālāk ne.
Tad gājām gar ceļu. Jo mums bija arī mērķis aiziet uz Melānijas restorānu, tā kā manu meitu sauc Melānija. Kipriešiem mēdz būt no ārpuses nenosakāmas kvalitātes restorāni. Tā arī Melānijas restorāns bija necils no ārpuses, taču ēdiens tur bija brīnišķīgs – dārzeņi, mega liels, vienam cilvēkam nepievarams, cūkas gabals, bet ļoti gardi pagatavots. Arī veģetārais ēdiens bija garšīgs un sātīgs (jo ne visur prot pagatavot veģetāri sātīgi).
Restorānam arī interesanta vēsture un šobrīd to vada jau īpašnieks trešajā paaudzē – Džordžios, kas palūdza nobildēties ar meitiņu. Viņš pats gatavoja maltīti. Nosaukums “Melānija” restorānam ir no vietas nosaukuma un vietas nosaukums – no kalna nosaukuma. Drīz pēc mūsu apmeklējuma uzsākta renovācija – būs vēl jaukāk.
Savukārt starp Larnaku un Aijanapu bija ļoti interesantas cietas smiltis pludmalē – veidojot ļoti interesantu skatu.
Satiktā paziņa, kas bijusi arī Tenerifē, vienkārši kaifoja no Kipras pludmalēm, jo šeit varot viegli piebraukt un ieeja jūrā nav ir ļoti lēzena. Turklāt arī grādi jūrā priekš latvieša bija tādi, ka varēja peldēt. Ūdens nebija silts, bet pietiekams, lai varētu peldēt (protams, katram sava siltuma un vēsuma sajūta).
No kultūras objektiem, kur lieliski var izbraukt ar ratiem, iesaku Pafosas Arheoloģisko parku, kur var skatīt amfiteātri, mozaīkas no Vidusjūras reģiona un pilsētas daļu, kas saglabājusies no 4.gs. p.m.ē..
Larnakā var apskatīt sāls ezeru ar flamingiem.
Iebraucam kalnu ciematiņos!
Nereti aprakstos par Kipru tiek pieminētas piekrastes vietas un tūrisma objekti, bet ne vārda par brīnišķīgajiem kalnu ciematiņiem! Vismaz vienu ieteiktu apskatīt.
Mēs pabijām divos – netālu no Pafas – Fiti un netālu no Larnakas – Omodos.
Fiti piesaista sevi ar aušanas muzeju. Todien bijām ieplānojušas braukt uz Akamas nacionālo parku, bet lietus dēļ šo ideju atcēlām. Iebraucām Fiti, meklējot brokastu kafejnīcu (izrādās, tobrīd tās bija mazajā pilsētiņā slēgtas, kaut gan uzrādās vairākas) un apskatīt muzeju. Piebraucot pie muzeja, mums pretējā pusē laipni māja kāda sieviete, rādot – esam pareizajā vietā, lai tik nākot šurp. Izrādījās, muzejs vēl nebija atvērts, bet visa patiesā aušana notiek tieši pie viņiem! Tur pie divām stellēm tapa jauni dvieļi un pārsegi, dažādi nieciņi tūristiem. Un, uzzinot, ka esam arī izsalkušas, mūs aicināja aiz mājas, kur bija tāda kā āra telts, vienkārši galdiņi un mēs – tobrīd vienīgie ārzemju viesi. Speciāli mums iekūra kamīnu un kafejnīcā uztaisīja un atnesa gardu maltīti.
Labprāt iepazināmies ar aušanas tehniku. Tā ir daudzās paaudzēs nodota prasme, diemžēl nereti liedzot sievietēm apgūt citas, skolas, zināšanas.
Jā, tie ir kauli.
Draudzene, kas pārzina latviešu zīmes un pati auž jostas, secināja, ka kipriešiem ir arī tādas rakstu zīmes kā latviešiem.
Protams, mans bērns atkal tika sabučots un apjūsmots.
Te, Kiprā, pat uz ielas var pienākt nepazīstams cilvēks un noskūpstīt tava bērna pēdu vai roku.
Katrā ziņā sapratu, ka mana meita ir pati “kjūtest, most bjūtiful” u.t.t. pasaulē. Ļoti jauka attieksme pret bērniem (protams, kādai mammai var arī šķist par uzmācīgu).
Atpakaļceļā ceļa norādēs mūs vilināja Adonīsa ūdenskritumu un mēs ļāvāmies.
Pa ceļam, kad meita negribēja braukt mašīnā, taisījām pauzi, izbaudījām kalnu un tālāk redzamās jūras skatu. Iepazināmies ar ciema sievām, kuras nerunāja angliski, bet vienalga mūsu saruna bija emocionāla un šķiroties sabučojāmies uz vieniem un otriem vaigiem. Protams, bērns tika apbrīnots.
Šī, kā jau minēju, bija vienīgā nedaudz lietainā diena. Un piebraucot pie tuvākā ceļa, kas ved uz Adonīsa ūdenskritumu, sapratām, ka tomēr nebrauksim pa akmeņaino un pastāvo ceļu. Varbūt saulainā dienā to darītu.
Otra kalnu pilsētiņa bija Omodos, tuvāk Larnakai.
Tā ir brīnišķīga ar savām šaurajām ieliņām, veikaliņiem, kuros var redzēt, kā savulaik ražots vīns vai iekārtotas mājas. Skatāms arī klosteris.
Rezumē
Kipra novembrī un, cik zinu, arī oktobrī, ir lieliska pastaigu vieta, ja gribas būt saulē. Novembrī nederēs tiem, kam gribas 25-30 grādus vai ļoti siltu ūdeni peldēm. Nederēs tiem, kam gribas burzmu un plašas ballīšu iespējas – tās ir sezonas laikā (piemēram, Aijanapā ļoti daudz izklaides vietu bija slēgtas). Derēs tiem, kas grib būt dabā un redzēt dažādas pludmales, nelielus kalnus, kalnu pilsētiņas, sastapties ar laipniem cilvēkiem, kas lielākoties zina angļu valodu. Turklāt cenas apartamentiem un auto īrei nav lielas.
Derēs tiem, kas vēlas novembrī redzēt ziedus.
Derēs tiem, kam patīk baudīt vietējos augļus par pieņemamām cenām un veselīgu grieķu virtuvi.
Var uzjautrināties par siltumu un Ziemassvētku simboliku. Vai kristīgiem simboliem līdzās rūķi vai Ziemassvētku vecīši.
Jāteic, decembrī laiks jau mainās un caurmērā ir 15-20 grādu dienā, teorētiski iestājas kārtīga nesezona. Var būt biežāk lietus un vējaināks, tomēr joprojām tas ir daudz siltāk nekā pie mums, he he. Janvārī var nākties naktī izmantot sildītāju (jāskatās, vai apartamentos ir kondicionieris vai cita veida sildierīce).
Lūk, piemēram, kādu ceļotāju video no decembra 2018. gada Kiprā.
.. un janvārī.
