Ķiploki un putras ierobežo holesterīnu. Ko vēl iekļaut ēdienkartē? 0
Savu reizi var arī treknumiņu
“Lai gan valda uzskats, ka paaugstināts holesterīna līmenis asinīs mēdz būt tikai gados veciem cilvēkiem, tas nebūt tā nav. Turklāt arī veselīgs dzīvesveids un uzturs pilnībā negarantē to, ka tas būs normas robežās,” norāda kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” uztura speciāliste Ilze Lutere. Tās visiem nav vienādas, jādodas pie ārsta, lai noteiktu savu optimālo holesterīna līmeni un noskaidrotu, kā to saglabāt visa mūža garumā.
Cilvēki bieži vien domā, ka tad, ja ēdienkartē nebūs treknu produktu – sviesta, margarīna, cūkas cauraudzīša un krējuma – , arī holesterīna līmenis būs normāls.
“Nolemjot kaut ko mainīt savā ēdienkartē, labāk vispirms konsultēties ar uztura speciālistu. Nepietiek ar to vien, ka vairs neēdīsim treknu gaļu. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka piesātinātās taukskābes miristīnskābe, laurīnskābe, palmitīnskābe paaugstina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeni. Tātad piciņa sviesta vai karote krējuma neko ļaunu nenodarīs, ja vien kopējā dienas ēdienkarte būs sabalansēta,” uzsver Ilze Lutere.
Kopējā holesterīna līmenis sniedz orientējošu priekšstatu par tauku vielmaiņu. Tas lielā mērā atkarīgs no zema blīvuma jeb sliktā holesterīna, tomēr, lai spriestu par tauku vielmaiņu kopumā, jāzina arī labā holesterīna un triglicerīdu līmenis. Piemēram, samazinot piesātināto tauku, bet palielinot rafinēto ogļhidrātu (milti, graudi, konditorejas izstrādājumi, makaroni, baltmaize, cukurs, arī fruktoze – augļi, augļu sulas) daudzumu, var izmainīt lipīdu sastāvu, paaugstinot triglicerīdu un samazinot labā holesterīna līmeni.
Turpretī ar liekā svara samazināšanu un kustībām iespējams panākt tieši pretēju efektu. Uztura speciāliste teic, ka dienas laikā vajadzētu mērot vismaz 10 000 soļu, kas atbilst apmēram septiņiem kilometriem.
Izrādās, ka lielākā daļa holesterīna tiek sintezēta aknās – ar uzturu uzņemam vien 10%. To visvairāk satur dzīvnieku izcelsmes produkti – piena produkti, gaļa, desas. Starp citu, arī garnelēs ir daudz holesterīna. Turpretī vistu olas vairs netiek uzskatītas par nozīmīgu holesterīna avotu, jo pierādīts, ka dzeltenumā esošais lecitīns to neitralizē. Salīdzinājumam – 100 g vistu olu dzeltenumā holesterīna ir divas reizes mazāk nekā tādā pašā daudzumā paipalu olu, kuras mēdz uzskatīt par daudz veselīgākām. Uztura speciāliste atgādina, ka holesterīns ir lipīds, no kura organisms veido hormonus, tostarp dzimumhormonus. No tā aknās veidojas žultsskābe, tas veicina arī vitamīna D izstrādāšanos, kas nepieciešams ikvienai šūnai, tādēļ arī tad, ja holesterīna līmenis asinīs ir paaugstināts, treknu piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu lietošana jāierobežo, nevis jāpārtrauc pavisam.
Tas gan neattiecas uz pārtikas produktiem, kas satur daļēji hidrogenētos taukus jeb transtaukskābes. “Veikalu piedāvājumā ir gan sviests no augu taukiem vai augu tauku pasta, gan krējuma un siera izstrādājumi, gan margarīni no nezināmas izcelsmes augu eļļām. Ja uz iepakojuma rakstīts, ka sastāvā ir daļēji hidrogenēti tauki, cietināti tauki, augu eļļa vai margarīns, to labāk neizvēlēties. Veselīgāk apēst mazāk, bet kvalitatīvu produktu, nevis tā izstrādājumu,” saka uztura speciāliste. Transtaukskābes atrodas arī rūpnieciski ražotajos pusfabrikātos, čipsos, eļļā vārītos produktos, nekvalitatīvos saldumos.
