Ķiploki tautas medicīnā: aizbiedē vīrusus, darbojas kā pretinde un dabīga “Viagra” 5
Ķiploki satur spēcīgas iedarbības sēru saturošus savienojumus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas ne tikai piešķir tiem raksturīgo smaržu, bet arī labvēlīgi ietekmē organismu. Ķiploki ir lielisks B1, B2, B6 vitamīna un mangāna, selēna un germānija avots. C vitamīna ķiploka lapās ir vairāk nekā apelsīnos un greipfrūtos. Tie satur cukurus, olbaltumvielas, ēteriskās eļļas, glikozīdu aliīnu.
Ķiplokdaiviņas sasmalcinot, aliīns, saskaroties ar īpašu fermentu allināzi, sašķeļas, un rodas gaistošs savienojums, no kura veidojas allicīns ar īpatnējo, ķiplokam raksturīgo smaržu un baktericīdo iedarbību.
Allicīna iedarbīgums mazinās jau stundu pēc ķiploku notīrīšanas un sasmalcināšanas, tāpēc arī ķiploku tablešu lietošana ir mazāk efektīva nekā svaigu ķiploku izmantošana uzturā. Lai mazinātu specifisko, daudziem nepatīkamo smaržu un iespējamo kuņģa gļotādas kairinājumu, sīki sasmalcinātas daiviņas sajauc ar biezpienu, kefīru vai citu skābpiena produktu.
Ķiploki ārstniecisko īpašību dēļ tika plaši izmantoti jau senatnē – Ķīnā, Tibetā, senajā Grieķijā un Ēģiptē, Krievijā.
Tautas medicīnā ķiplokus iekšķīgi lieto pret saaukstēšanos, malārijas, reimatisma, podagras, cingas un vēdera pūšanās gadījumā, ārīgi – pret psoriāzi, migrēnu, kārpām un matu izkrišanu.
Ķiploki vienmēr uzskatīti par spēcīgu pretindi. Ķiploks satur vairāk nekā 400 vielu, kas ir vērtīgas cilvēka veselībai. Senie dziednieki uzsvēra ķiploku spēju atjaunināt audus. Mūsdienās atklāts, ka novecošanos aizkavē ķiploku sastāvā esošais selēns.
Pretvīrusu iedarbību ķiplokiem piešķir sēru saturošais savienojums allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos saaukstēšanās vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī bīstamākas saslimšanas izraisošus mikroorganismus.
Dažas sasmalcinātas ķiploka daiviņas izdala ļoti daudz fitoncīdu, radot spēcīgu pretmikrobu, pretsēnīšu un pretparazītu iedarbību, ievērojami mazina iekaisuma procesus, spēcina organisma aizsargspējas pret infekcijas slimībām.
Uzskata, ka ķiplokiem piemīt arī profilaktiska pretaudzēju iedarbība. Nu jau vispārzināms, ka ķiploku lietošana uzturā labvēlīgi ietekmē asinsvadu stāvokli. Tajos esošo vielu iedarbībā mazinās asinsvadu sieniņu sasprindzinājums, uzlabojas asinsrite un sirdsdarbība. Tās veicina zema blīvuma holesterīna daudzuma mazināšanos asinīs un palielina augsta blīvuma holesterīna daudzumu. Mazinās sliktā holesterīna izgulsnēšanās asinsvados, kas tos sašaurina, trombu veidošanās risks, tiek aizkavēta aterosklerozes attīstība, pazeminās asinsspiediens.
Uzlabodams asinsriti, ķiploks organismā darbojas kā dabiska “viagra”. Viens no visu laiku dižākajiem Latvijas dārzkopjiem Ēvalds Indriksons to sauca par “mīlētāju dārzeni”.
Uzlabojas arī perifērā asinsrite, par kuras traucējumiem var liecināt sāpes kājās. Ķiploku ēteriskā eļļa izgarojot darbojas viegli kairinoši, veicina atkrēpošanu, tāpēc ķiplokus ieteicams lietot augšējo elpceļu saslimšanu gadījumā, bet gripas infekcijas laikā jo īpaši bērniem noder ķiploku daiviņu “kaklarotas” vai to virtenīšu pakarināšana virs gultas.
Ķiplokos ir arī inulīns – polisaharīds, kas darbojas kā prebiotiķis un labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu, stimulē “labās” baktērijas un žults sekrēciju, kā arī uzlabo kaulu stiprību, spēcina imunitāti, mazina holesterīna daudzumu asinīs, uzlabo kalcija un magnija uzņemšanu no uztura.
Bioloģiski aktīvās vielas ķiplokos padara to par labu dabisku līdzekli, kas iedarbojas pret dizentērijas izraisītājiem, palīdz atbrīvoties no spalīšiem un cērmēm, mazina meteorismu (vēdera pūšanos), uzlabo zarnu darbību.
Ievērībai!
Tā kā ķiploku iedarbība ir spēcīga (ķiploks ir stiprāks nekā sīpols!), to lietošanā jāievēro mērenība, īpaši tiem, kuri sirgst ar gremošanas orgānu – kuņģa, zarnu, aknu, aizkuņģa dziedzera – slimībām.
Arī veselam cilvēkam, ķiplokus lietojot ilgāku laiku un pārmēru daudz, tā aktīvās vielas var izraisīt veselības traucējumus.
Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Sīvi un saldi sīpolaugi”
