Ķiploki pļavā neaugs. Trikātas “Skujiņas” par ķiploku atdzimšanu un pareizu audzēšanu 0
Jau vairākus gadus pēc kārtas ķiploku audzēšana ir ļoti aktuāls temats dārzeņkopju vidū. Ķiploku platības aizvien palielināš – pērn platībmaksākumiem bija pieteikti 89,73 ha.
Šovasar, 11. jūlijā LLKC Valmieras nodaļa rīkoja lauka dienu semināru “Ķiploku kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā”. Seminārs norisinājās Trikātas pagasta zemnieku saimniecībā “Skujiņas” un tik plaši apmeklēta dārzeņu lauka diena sen nebija redzēta. Protams, pats interesantākais bija saimnieku pieredze un saimniecības lauku apskate
Kam būs glabātava,tas būs lielākais spēlētājs tirgū
Saimniecību “Skujiņas” vada Māris Skujiņš. Kopā ar mammu Vinetu un brāli Gati viņš audzē kartupeļus un dārzeņus aptuveni 30 ha lielā platībā. Kartupeļus visvairāk, bet arī dārzeņu izvēle ir plaša: galviņkāposti, kabači, lauka gurķi, sīpoli, ķiploki, dilles un sīpolloki. Kartupeļus un lielāko daļu dārzeņu ražas sevišķi ilgi neuzglabā un pārdod līdz gadu mijai, taču sīpolloki tiek audzēti un piedāvāti augu gadu nu jau 15 gadus. Lociņus steidzina siltumnīcās no pašu audzētiem sīpoliem, vasarā lokiem novāc daļu no sīpolu platības. Lokus piedāvā fasētus. Pēc Vinetas vārdiem, tas dod iespēju saņemt taisnīgu cenu par preci, nevis atdot to par pusvelti. Ar loku audzēšanu un fasēšanu nodarbojas otra šīs ģimenes saimniecība – “Kalnavīteri”.
Kādreiz saimniekošanas sākumā prece tika vesta arī uz tirgiem, bet šodien tā visa aiziet lielveikalu tīkliem. Pārsvarā tas ir “Top!”, ar ko saimnieki sadarbojas jau 15 gadus. Vaicāta par norēķinu termiņiem, Vineta atbild: “Maksā precīzi pēc 20 dienām, kalendārā var neskatīties.”
Māris Skujiņš ķiploku atdzimšanu skaidro ar to, ka cilvēki prot novērtēt garšu un ir attapušies, ka, kūpinot gaļu vai taisot desas, lētie, bet maigie spāņu vai ķīniešu ķiploki jālieto divas trīs reizes vairāk nekā vietējie un beigās it kā lētais risinājums sanāk dārgāks. Pēc viņa vārdiem, tā nopietni vietējie Latvijas ķiploki tirgū ir tikai līdz oktobrim. Lai tos varētu uzglabāt, kā nākas, jābūvē specializēta glabātava. “Kas to pavilks, būs lielākais spēlētājs Latvijas ķiploku tirgū.”
Mēslošanā eksperimentē ar jauniem līdzekļiem
Ar ķiploku audzēšanu Skujiņas nodarbojas jau piecus sešus gadus. Šogad tie aizņem 2 ha lielu lauku – viss ir atvēlēts jaunajai ukraiņu šķirnei ‘Ļubaša’. Apmēram 0,5 ha ir stādīti ar oriģinālo stādāmo materiālu no Ukrainas, pārējā daļa ar pašaudzētiem šīs šķirnes ķiplokiem. Viena hektāra apstādīšanai atkarībā no daiviņu lieluma iztērē 1–1,5 t, visu sadaivo ar rokām. Nav viegli, bet saimnieki uzskata, ka speciālā daivotāja iegāde ar viņu ražošanas apjomiem neatmaksātos.
Šogad ķiplokus audzēja laukā, kur augsne ir mālsmilts ar organisko vielu daudzumu tikai 2,7%. Augsne paskāba – pH 5,3; nodrošinājums ar fosforu un kāliju arī nav diez ko liels. Priekšaugi bija agrie kartupeļi, daļai lauka arī kāposti. Ķiplokus iestādīja 2016. gada oktobrī, pamatmēslojumā iestrādājot 550 kg/ha NPK 3,5–10–15. Pavasarī pēc ķiploku sadīgšanas mēsloja ar amonija nitrātu (200 kg/ha), pēc dažām nedēļām – ar kalcija nitrātu (250 kg/ha), bet vēlāk ar nitraboru (200 kg/ha). Tāpat veica papildmēslošanu caur lapām ar Omex Bio 20 (2 l/ha) un vēlāk ar CalMax (2 l/ha) kopā ar diviem jauniem dārzeņos vēl lāgā nepārbaudītiem līdzekļiem BIO Element un NANO Element. BIO Element tiek piedāvāts ar uzrakstu uz pudeles Dzīvības spēks, jo satur trīs mikroorganismus: Azotobacter chroococcum, Bacillus megaterium un Bacillus subtilis. Šo līdzekli lietoja 1 l/ha pašu pēdējo – 28. jūnijā – pēc izmēģinājumu ierīkotāju ieteikuma.
Pēc ražotāju apgalvojumiem, šīs baktērijas it kā uzlabo makroelementu uzņemšanu augā, tieši tāpēc izsmidzināšana uz lapām šķiet neloģiska. Cita lieta, ka Bacillus subtilis tiek veiksmīgi lietots vairākās valstīs cīņai ar patogēnu kompleksu. Šo līdzekli būtu daudz interesantāk izmēģināt stādāmo daiviņu apstrādei pirms stādīšanas. Iespējams, ka līdzīgi Trihodermīnam tas varētu mazināt ķiploku inficēšanos ar augsnē mītošajiem patogēniem. Līdzeklis NANO Element satur virkni mikroelementu un tika lietots 150 ml/ha. Tiesa, līdzekļa aprakstā sniegtā informācija rada virkni jautājumu.
Nezāļu tēma aktuāla visiem sīpolaugu audzētājiem
Cīņai ar nezālēm uzreiz pēc stādīšanas lietoja Stomps e.k. 3 l/ha, bet veģetācijas periodā – herbicīdu Ažils 100 e.k. un jaunu līdzekli Buctril – divas reizes pa 250 ml/ha. Šis līdzeklis nav reģistrēts Latvijā un tika ievests ar Valsts Augu aizsardzības dienesta atļauju lietošanai tikai dažās sīpolu un ķiploku audzētāju saimniecībās herbicīda Totril vietā. Vācijā to veiksmīgi lieto sīpolu audzētāji, bet Latvijā šogad vairākās saimniecībās šā līdzekļa dēļ sīpolu un ķiploku augšana aizkavējās par divām nedēļām. Tiesa, jūlija vidū lauki bija tīri no nezālēm un arī kultūraugi bija atkopušies. Iespējams, problēmas radīja sausuma periods šā līdzekļa lietošanas brīdī.
Nezāles sīpolaugu laukos ir aktuāla tēma visiem audzētājiem, un semināra dalībnieki to plaši apsprieda. Gatis Skujiņš skaidroja, ka nezāles jāmiglo, kad tās vēl neredz, savukārt viņa mamma Vineta trāpīgi piemetināja: “Ķiploki pļavā neaug!”
Stāda oktobrī
Skujiņās ķiplokus pirms stādīšanas nekodina, jo – nav jau ar ko! Bet uzskata, ka pēc kartupeļu apstrādes ar Signum iepriekšējā sezonā augsne varētu būt mazāk piesārņota ar patogēniem. Šeit stingri ievēro augseku, nodrošinot trīs gadu pārtraukumu, pirms ķiploki atgriežas laukā. Parasti stāda oktobrī, jo negrib, lai ķiploki sadīgtu rudenī vai pat ziemā. Svarīgi, lai tie pagūtu kārtīgi apsakņoties pirms ziemas iestāšanās.
Starp traktora riteņiem ir 150 cm, un dobē izvieto divas vai trīs ķiploku rindas ar rindstarpām 45–50 cm. Māris uzsver, ka svarīgs ir augu skaits uz hektāra, nevis iestādītās tonnas, tāpēc saimnieki eksperimentē, piemeklējot savā saimniecībā optimālu stādīšanas shēmu. Daiviņas pirms stādīšanas šķiro pēc lieluma, un šogad tieši lielākas daiviņas pārziemoja vissliktāk. Vidējās un mazās bija tās labākās. Lielu vērību piešķir arī stādāmo daiviņu kvalitātei. “Nebūt ne visu tirgum nederīgo ražu drīkst izmantot stādīšanai,” atgādina Māris Skujiņš.
Ķiplokus laista, novāktus žāvē uz paliktņiem
“Skujiņas” ir viena no nedaudzām saimniecībām Latvijā, kur dārzeņus un kartupeļus laista. Šim mērķim ir ierīkots ap 500 m3 liels baseins, ko piepilda ar ūdeni no 90 m dziļa urbuma. Laista ar tā saukto spoles tipa laistītāju. Šogad ķiplokus laistīja pat trīs reizes.Ziedkopas izņem laikus, vēl pumpuros, seši cilvēki dienas laikā to izdara 1 ha platībā. Ziedus atstāj turpat uz lauka, savukārt daži semināra dalībnieki dalījās ziedu ievākšanas un pārdošanas pieredzē.
Semināra dienā uz lapām jau varēja redzēt sausplankumainības pazīmes, un saimnieki apsvēra fungicīda lietošanas nepieciešamību – vai pagūs nodrošināt nogaidīšanas laika ievērošanu līdz drīzajai novākšanai, ko bija plānots sākt ap 20. jūliju. Ražu vāc ar rokām, vispirms izrokot ķiplokus ar skavu (paši saimnieki šo ierīci sauc par nazi).
Šķirnei ‘Ļubaša’ ir daudz priekšrocību, bet salīdzinājumā ar vietējiem kloniem tā sliktāk žūst. Ķiploku kaltēšana mūsu klimatiskajos apstākļos rada problēmas daudziem audzētājiem. Šeit tos žāvē siltumnīcā uz paliktņiem, lai nodrošinātu gaisa kustību arī zem krāvuma. Pirms realizācijas notīra zemi un ārējās zvīņas ar speciālu mašīnu, kas to veic ar birstēm.
Ilgtspējīgas saimniekošanas pamatā ir arī uzticamas attiecības ar cilvēkiem
Kaut gan vasara šogad bija vēsa, Trikātas pusē jau 7. jūlijā laukā bija redzami novākšanai gatavi gurķi. Tos stāda ar dēstiem, ko izaudzē kasetēs ar ligzdām 4 x 4 cm un 4,5 x 4,5 cm. Dobes mulčē ar melno plēvi, lai neaug nezāles, un atstāj lielas rindstarpas. Arī gurķus laistīja divas reizes, palīdzēja arī lietus. Gurķus tāpat kā kabačus ilgi tur zem agrotīkla – faktiski līdz ražas vākšanai. Audzē sen pārbaudītus hibrīdus ‘Dirigent’ F1 un citus ar muzikāliem nosaukumiem no firmas Rijk Zwaan klāsta. Kabačus ‘Top Kapi’ F1 stādīja maija vidū pēc -6 grādu salnām. Zem agrotīkla tie izdzīvoja, un semināra dienā tika dūšīgi vākti. Saimniecībā pastāvīgie darbinieki tiek nodarbināti visu gadu.
Pārdomājot seminārā redzēto un dzirdēto, ienāca prātā doma, ka ilgtspējīga saimniekošana nav tikai zemes kopšana un atbildīga ķīmijas lietošana, tā nav iespējama arī bez ilgstošām, uzticamām attiecībām ar cilvēkiem – gan strādniekiem, kuru sāk trūkt arvien vairāk, gan pircējiem.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
