Ķiploki – garšai un veselības stiprināšanai. Cepti, grilēti vai vārīti 2
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemā ēdienkartē noteikti jāiekļauj ķiploki. Ko darīt, ja nav pieņemama to asā un īpašā garša? Ceptiem, grilētiem vai vārītiem ir pavisam cita – maiga un neaprakstāma – garša.
Ķiplokos ir daudz selēna, kalcija, kālija, fosfora, vara, dzelzs, magnija un cinka. Tie satur līdz 2% ēterisko eļļu, tās sastāvā ietilpstošo allīnu, allicīnu un allināzi. Tieši bezkrāsainais šķidrums allicīns piešķir ķiplokam tā specifisko smaržu un ārstnieciskās īpašības. Tiesa, kamēr ķiploks ir vesels un ar visu mizu, allicīns ir neuzbāzīgs. Savu īsto dabu tas parāda, kad ķiploku sāk smalcināt, rīvēt vai citādi fiziski iespaidot tā šūnas.
Labie darbi
Ķiplokos esošais allicīns ir viela ar izteiktu antibakteriālu iedarbību. Tas organismā nonāvē dažādus mikroorganismus, ir labs profilaktisks līdzeklis pret dažādām slimībām.
Līdzās pretvīrusa spējām ķiploku raibo sastāvdaļu komplekts veicina vielmaiņu un rosina ēstgribu, paaugstina darbspējas, uzlabo miegu, veicina nieru darbību un žults izdalīšanos. Ķiploku spēcīgā ēteriskā eļļa labvēlīgi iedarbojas uz elpceļiem un attīra bronhus. Izmanto arī kā līdzekli pret cērmēm.
Antra Zeiliņa, Ķiploku pasaules saimniece, balstoties uz deviņus gadus ilgu pieredzi ķiploku audzēšanā un pārstrādē, piebilst, ka šim daudzgadīgajam sīpolu dzimtas augam piemīt arī spējas samazināt holesterīna līmeni asinīs, uzlabot sirds un asinsrites darbību.
“Mēs pārsvarā audzējam ukraiņu šķirnes ‘Ļubaša’ ķiplokus,” stāsta Antra Zeiliņa. “No tiem gatavojam dažādus marinējumus, biezeņus un citu produkciju, piemēram, tomātus želejā ar ķiplokiem, marinētus ķiplokus, marinētus ķiploku ziedus, ķiploku pesto un ķiplonēzi. Nesen sākām gatavot ķiploku–aveņu mērci un ķiploku–smiltsērkšķu mērci, kas labi sader ar cepešiem un medījumiem, kā arī putnu gaļu un zivju ēdieniem. Var izmantot arī tējai, kad ir saaukstēšanās simptomi – šādā gadījumā ķiploks, avenes un smiltsērkšķi ir pirmās zāles mājās.”
Kā pareizi uzglabāt
No ķiploku uzglabāšanas veida un ilguma atkarīgs, vai nemazināsies vērtīgo vielu daudzums un ārstnieciskās īpašības.
Uzglabāt var tikai nebojātus ķiplokus – stingrus, ar gaišu, sausu un čaukstošu mizu. Jāuzglabā sausā, tumšā vietā ar labu gaisa cirkulāciju, nelielā plusgrādu temperatūrā. Šādos apstākļos arī pēc sešiem mēnešiem ķiploku daiviņas būs sulīgas, stingras, ar tām raksturīgo aromātu. “Mēs ķiploku ražu glabājam mājas pagrabā, kur ir sauss un tumšs, kā arī nemainīga 12 °C temperatūra. Ideāli būtu no 0º līdz -3 °C (to var nodrošināt speciālos konteineros), taču vēl svarīgāk, lai temperatūra telpā saglabātos nemainīga. Šie apstākļi tiem patīk – pēdējos ķiplokus samaļam aprīlī, pat maijā. Ja uzglabā augstākā temperatūrā, ķiploki sāk dīgt. Tie var arī bojāties, ja novākti pārāk vēlu, bijis liels mitrums,” skaidro Antra Zeiliņa.
Turot ķiplokus ūdenī vai eļļā, tiek izšķērdēts ķiploka aktīvo vielu krājums. Citi ķiploku iemūžināšanas veidi ir to daiviņu grauzdēšana, kaltēšana, glabāšana vīnā vai etiķī, arī marinēšana, taču šo procesu rezultātā tas zaudē daudzas vērtīgās īpašības. Mizotus un sakapātus ķiplokus var uzglabāt saldētavā vakuuma maisiņā vai kārbā, taču to nevajadzētu darīt ilgstoši, jo ķiplokiem nepatīk vēsums un mitrums.
Ķiploku biezenis
• glāze sasmalcinātu ķiploku
• 0,5 l sasmalcinātu dzērveņu
• glāze medus
Visu sajauc, pēc tam tur vēsumā. Biezenis ir derīgs 3–4 dienas. Izmanto organisma aizsardzības spēju stiprināšanai.
Ķiploku zupa
• 3 glāzes gaļas buljona
• 150 g ķiploku
• 1 sarkanā paprika
• 50 g olīvu bez kauliņiem
• 1 čili
• olīveļļa
• nedaudz pētersīļu
• sāls, pipari
Ķiplokus nomizo, daiviņas pārgriež uz pusēm. Iztīrītu papriku sagriež gabaliņos, olīvas – ripiņās, čili sasmalcina. Katliņā uzkarsē eļļu, vispirms tajā nedaudz apcep ķiplokus, tad pievieno papriku, olīvas un čili, cep dažas minūtes. Pārlej ar buljonu, uzvāra un turpina lēni vārīt vēl aptuveni piecas minūtes. Pēc garšas iemaisa sāli un piparus.
Pasniedzot zupu, šķīvī liek apgrauzdētu maizes šķēli, pārlej virumu un pārkaisa sakapātus pētersīļus.
Cepti ķiploki
• ķiploku galviņas
• malti melnie pipari
• sāls
• timiāns
• olīveļļa
Veselai galviņai nogriež mazliet no augšpuses, noņem ārējās miziņas, kas pašas bez piepūles viegli nāk nost. Liek uz folijas, pārslaka olīveļļu, lai starp daiviņām ietecētu mazliet eļļas. Uzkaisa sāli, maltus melnos piparus, pievieno svaigu vai kaltētu timiānu un rūpīgi aiztin foliju. Cep cepeškrāsnī 180 °C 30–40 minūtes, līdz ķiploki kļūst mīksti.
Ceptos ķiplokus var uzziest uz viegli apgrauzdētas maizītes. Garšīga ir kartupeļu biezputra, kam pievienoti cepti ķiploki. Bet, skābajam krējumam pieliekot ceptus ķiplokus, nedaudz sāls un citas garšvielas pēc izvēles, iegūst mērci ceptiem kartupeļiem.
Kaltēti ķiploki
Ķiplokus sadala daiviņās, tās nomizo, pārgriež uz pusēm un cepeškrāsnī 60 °C grauzdē divas stundas, līdz kļūst pilnīgi sausi un kraukšķīgi. Lai pagatavotu ķiploku sāli, blenderī samaļ kaltētos ķiplokus ar sāli attiecībā 1:4. Pārāk ilgi blendēt nevajag, jo sāls kļūst pārāk smalks un var saiet kunkuļos.
Ķiploki vīnā vai etiķī
Nomizotas ķiploka daiviņas var iemērkt etiķī vai vīnā un uzglabāt ledusskapī. Šādam mērķim ieteicams sausais baltvīns, sarkanvīns vai vīna etiķis. Šo maisījumu var uzglabāt ledusskapī ne ilgāk kā četrus mēnešus.
Ja manāmas pelējuma vai rūgtuma pazīmes, produkts nav lietojams, jo var izraisīt smagu saindēšanos ar pārtiku – botulismu.
PADOMI
• Ķiploku sīvā smarža ēdēja organismu var nepamest pat 72 stundas. Šis aromāts sajūtams pat matos un ausu sērā.
• Lai pēc maltītes ieturēšanas ātrāk pazustu ķiploku aromāts, var pakošļāt pētersīļa lapas, padzerties pienu.
• Ikdienas lietošanai ķiplokus vislabāk glabāt speciāli šim nolūkam izgatavotā māla traukā ar caurumiņiem. Māls palīdz saglabāt auga dabisko mitrumu, bet caurumiņi nodrošina ventilāciju, lai ķiploki neizžūtu un nesāktu pūt.
• Nelielu daudzumu var uzglabāt, sapītus bizē vai glīti sasietus pušķī.
