Ķiploka un sīpola radinieks – laksis. Ieteikumi no tautas dziedniecības pūra 0
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tautā laksi sauc dažādi: mežloks, meža ķiploks. Tas tāpēc, ka augs garšo gan pēc ķiplokiem, gan lokiem. Lakši ir vieni no pirmajiem pavasara zaļumiem, parādās vienā laikā ar nātrēm. Tuvojoties pavasariem organisms ir izslāpis pēc vitamīniem, tad arī maigās lapas ieteicams baudīt. Turklāt laksim piemīt gana daudz ārstniecisku īpašību.
Savvaļā ievākt aizliegts, dārzā audzēt drīkst
Brīvā dabā lakši (Allium ursinum L.) aug ēnainos, mitros mežos, upju ielejās. Pirmās lapiņas agrā pavasarī var parādīties jau aprīlī, ziedēt laksis sāk maijā, jūnija sākumā. Tad lapas jau ir nobriedušas, kļuvušas cietākas, taču joprojām ir ēdamas. Uzturā var lietot arī lakša ziedus, kas ir pikantāki par lapām. Ziemai lakšus var marinēt, sagatavot kā garšvielu – izžāvē un saberž pulverī.
Savvaļā ievākt laksi ir aizliegts!
Latvija ir viena no galējām vietām Eiropas austrumos, kur laksis sastopams savvaļā, tāpēc atzīts par īpaši aizsargājamu augu un iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bet vai tāpēc jāiztiek bez lakša – cilvēki iemanījušies to ieaudzēt dārzos, un laksis tur arī labprāt aug. Interesanti, ka arī dārzā tas apliecina savas ārstnieciskās īpašības, vairojot līdzāsaugošo augu spēju pretoties slimībām un kaitēkļiem.
Laksis satur ēteriskās eļļas, fitoncīdus, olbaltumvielas, virkni vitamīnu un minerālvielu, folijskābi, aminoskābes. Pateicoties auga ķīmiskajam sastāvam, tam ir izteikta baktericīda iedarbība, tas labvēlīgi ietekmē asins sastāvu un palīdz uzlabot sirds-asinsvadu sistēmas veselību, veicina gremošanu, stiprina imūnsistēmu.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Laksi lieto pie saaukstēšanās un kā pretdrudža līdzekli.
• Lakši jāēd, lai izdzītu cērmes.
• Augu iesaka lietot hipertoniskās slimības, vairogdziedzera slimību, aterosklerozes ārstēšanai.
• Uroģenitālās sistēmas atbrīvošanai no sāļu nogulsnējumiem un akmeņiem lieto koncentrētu lakšu novārījumu: aptuveni 1 kg lakšu rūpīgi nomazgā, ļauj notecēt ūdenim. Tad ieliek emaljētā katlā, pielej 1–2 ēdamkarotes saulespuķu eļļas, uzliek cieši piegulošu vāku un karsē uz ļoti lēnas uguns vai metāla paliktņa. Jāuzmana, lai līdz brīdim, kad no lakšiem sāks izdalīties sula, tie nepiedegtu. Kad iegūts maksimālais daudzums sulas – ap 100 g, to nolej un padzisušu izdzer vienā reizē. Rezultāts būs redzams jau nākamajā dienā – urīns būs necaurspīdīgs. To nostādinot vismaz diennakti, veidosies nogulsnes. Novārījumu, katru reizi pagatavojot svaigu, lieto, līdz nogulsnes urīnā vairs neparādās.
• Mežloku uzlējumu lieto problemātisko vietu apstrādāšanai čūlu, ilgi nedzīstošu brūču, iegriezumu gadījumā – tie ātrāk sadzīst.
• Pie reimatisma ar lakša lapu un sakņu uzlējumu degvīnā ierīvē sāpošās vietas. Uzlējuma pagatavošana: 1 l burku piepilda ar lakšiem un pārlej ar degvīnu. Ja blīvāk saliksiet lakšus, jo stiprāks būs uzlējums.
• Pie saaukstēšanās, nespēka, menstruāciju kavēšanās lakša lapu uzlējumu spirtā vai degvīnā lieto iekšķīgi.
• Pie acu iekaisumiem: lakšu sulu atšķaida ar atdzesētu vārītu ūdeni attiecībā 1:15 un lieto acu apmazgāšanai. Sulas pagatavošana: nomazgātus, nosusinātus, sagrieztus lakšus samaļ gaļasmašīnā un izspiež caur trīskārt salocītu marli. Ja sula nepieciešama ilgstošai lietošanai, to uzglabā saldētavā.
• Sasmalcinātas lakša lapas un sulu lieto dažādu ādas slimību ārstēšanai. Sevišķi labi palīdz pret kašķi un kārpām.
• Pie sāpoša zoba liek putriņā saberztu laksi.
• Nespēka, ēstgribas zuduma, saaukstēšanās gadījumā dzer lakšu lapu sulu: pa 10–20 pilieniem 30 minūtes pirms ēšanas.
• Lakša sula pazemina asinsspiedienu.
• Pie izsitumiem, furunkuliem laksi lieto kā asinis tīrošu līdzekli.
• Lai balinātu pigmentācijas plankumus, tos apsmērē ar svaigi saberztu lakša lapu sulu vai iepriekš izspiestu sulu.
• Lakša sulu pilina ausīs pie otīta – pa 3–5 pilieniem.
Lakša garenās lapas ir ļoti līdzīgas maijpuķīšu lapām, tāpēc jāuzmanās no sajaukšanas. Maijpuķīšu lapas ir diezgan indīgas, nav vēlams tās nogaršot!
• Lakšus neiesaka lietot grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, nedrīkst dot maziem bērniem. Augu nav vēlams ēst tiem, kas slimo ar hepatītu, pankreatītu, holecistītu.
INTERESANTI
• Agrākos laikos jūrnieki, dodoties ilgstošos jūras braucienos, ņēmuši līdzi mucas ar sālītiem lakšiem.
• Senajā Romā valdījusi pārliecība, ka spējā attīrīt kuņģi un asinis meža ķiploki pārtrumpo citus augus.
• Mežloki netrūd, tāpēc Senajā Ēģiptē tos uzskatīja par svētu augu.
