“Pasaule neļaus Pekinai izturēties pret Dienvidķīnas jūru kā savu jūras impēriju!” Lielvalstu strīds nopietni samilzt 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV ir jau agrāk apsūdzējušas Ķīnu Dienvidķīnas jūras militarizēšanā, bet tagad ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ir papildinājis apsūdzības ar paziņojumu, ka Ķīnas centieni monopolizēt resursus Dienvidķīnas jūras kontinentālajā šelfā ir “pilnīgi nelikumīgi”, paužot atbalstu Dienvidaustrumāzijas valstīm.
Ķīna veic iebiedēšanas kampaņu
Pompeo asi nosodījis Ķīnas “iebiedēšanas kampaņu”, lai kontrolētu strīdīgo akvatoriju, kur ir milzīgi naftas un gāzes krājumi un uz kuru pretendē vairākas kaimiņvalstis, atzīmē raidsabiedrība BBC.
“Pasaule neļaus Pekinai izturēties pret Dienvidķīnas jūru kā savu jūras impēriju,” teica Pompeo, izsakot atbalstu Dienvidaustrumāzijas valstīm, tajā skaitā Filipīnām un Vjetnamai. ASV pirms tam gadiem ilgi ieņēma neitrālu pozīciju attiecībā uz šo valstu un Ķīnas teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā.
Ķīna, kas jau vairākus gadus intensīvi būvē militārās bāzes uz mākslīgi izveidotajām salām Dienvidķīnas jūrā netālu no vairāku kaimiņvalstu piekrastes, paziņojusi, ka ASV “tīši izkropļo faktus un starptautiskos likumus”.
Pēdējos gados Ķīnai ir vairākkārt bijuši konflikti ar Vjetnamu, Filipīnām, Bruneju, Malaiziju, Taivānu un Indonēziju, kas pretendē uz teritorijām Dienvidķīnas jūrā savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Japāna paziņojusi, ka Ķīnas militārās aktivitātes un centieni izmainīt status quo gan Austrumķīnas, gan Dienvidķīnas jūrā, rada nopietnas bažas. Vairākums saliņu Dienvidķīnas jūrā ir neapdzīvotas, tāpēc Ķīna tās paplašina ar zemes uzbēršanu, veidojot stratēģiskas atbalsta bāzes simtiem kilometru no savas piekrastes.
Pekina atsakās pildīt tiesas lēmumu
2016. gadā pēc Filipīnu sūdzības Starptautiskais tribunāls Hāgā lēma, ka Ķīnas pretenzijas uz plašām teritorijām Dienvidķīnas jūrā ir juridiski nepamatotas.
Tribunāls noraidīja Ķīnas argumentu par tās “vēsturiskajām tiesībām” uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūras akvatoriju un nosodīja Pekinas praksi veidot mākslīgas salas, lai pēc tam pasludinātu savu suverenitāti pār ūdeņiem to apkaimē.
Eksperti atzīmē, ka Starptautiskās tiesas lēmums ir juridiski saistošs, taču nav mehānisma tā īstenošanai, ja vainīgā puse atsakās pildīt tiesas lēmumu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atkārtoti paziņojis, ka Ķīnai esot suverēnas tiesības uz Dienvidķīnas jūru kopš senatnes. Ķīnas Ārlietu ministrija noraidījusi Starptautiskā tribunāla lēmumu kā nepieņemamu, Ķīnai turpinot bloķēt citu valstu zvejas kuģus pie Paraselu salām, Spratlija salām un pie Skarboro sēkļa.
Pagājušajā nedēļā Dienvidķīnas jūrā gandrīz vienlaicīgi notika gan Ķīnas, gan ASV karaflotes manevri, liecinot par pieaugošo spriedzi šajā reģionā.
Šogad ASV karakuģi veikuši jau sešus braucienus Dienvidķīnas jūrā, apliecinot kuģošanas brīvības principu starptautiskajos ūdeņos un noraidot Pekinas nelikumīgās prasības, atzīmē izdevums “Business Insider”.
Pēdējo braucienu otrdien gar Spratlija salām veica ASV karakuģis “Ralph Johnson”.
ASV valsts sekretāra palīgs Tālo Austrumu un Klusā okeāna valstu lietās Deivids Stilvels raksturojis Ķīnas centienus uzspiest savu gribu Dienvidķīnas jūrā kā “gangsteru taktiku”, piebilstot, ka ASV šajā jautājumā nepaliks neitrāla.
Analītiķi atzīmē, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija sākusi pārskatīt ASV attiecības ar Ķīnu, asi kritizējot Pekinas politiku saistībā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī starptautiskās tirdzniecības un cilvēktiesību jomā.
Ķīnas nepamatotās pretenzijas uz virkni salu Dienvidķīnas jūrā pamudinājušas vairākas valstis pārvērtēt attiecības ar Pekinu.
