Kintija Barloti: “VID sen jau bija jābūt uz cilvēku vērstam! Mēs cietām no tā, ka, nedod Dievs, VID piezvana…” 0
“Viņu laiks diemžēl jau ir nokavēts, jo VID sen jau bija jābūt uz cilvēku vērstam. Agrāk viņi bija represīvi un atbaidīja jebkuru uzņēmēju, mēs jebkurš cietām no tā, ka, nedod dievs, VID piezvana… Tai jāveidojas par tādu [iestādi], kas ir uzņēmēju pusē un palīdz mums to visu sistēmu apgūt,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās SIA “Jelgavas klīnika” valdes locekle Kintija Barloti, komentējot izskanējušo vēsti par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad plāno apvienot četras pārvaldes, to vietā izveidojot divas pārvaldes.
Barloti pieļauj, ka tagad situācija varbūt ir uzlabojusies un cilvēki ir kļuvuši atsaucīgāki. “Varbūt… Jo mums vēl nav aizgājis tas [līdz smadzenēm], ka, ja VID zvana, tad mums palīdzēs. Pēdējā laikā tiešām arī man ir labi piemēri, kad zvanu un [VID] reāli palīdz. Es tagad vairāk jūtu, ka viņi ir uz cilvēku vērsti, jo galu galā cilvēks un uzņēmējs ir tas, kas maksā nodokļus un uztur šo valsti. Tādā gadījumā viņiem ir jābūt nevis “pret” viņu, bet “par” viņu, jo viņš nes tos ienākumus valstij,” viedokli pauda Barloti TV24 raidījuma diskusijā par situāciju VID un klientu apkalpošanu.
VID vēl esot ejams tāls ceļš, bet situācija pašlaik mainoties uz pareizo pusi. “Tas ir pareizi – atdalīt to struktūru, kas soda, un kļūt par normāliem sabiedrotajiem uzņēmējiem. Iestādei vai organizācijai, kas uzrauga, manuprāt, ir jābūt par palīgu. Man tas daudz palīdzētu ikdienā ar tie pašiem Eiropas fondiem. Ierēdnis taču nav soģis, kā saka, viņam vajadzētu būt palīgam, tad kāpēc tur galu galā tas amats ir izveidots?! Viņu tur noteikti ir krietni par daudz, viņiem vajadzētu optimizēt to darbību, bet VID kā tādam ir jābūt cilvēku pusē, un pirmās vēsmas es jau izjūtu,” sacīja SIA “Jelgavas klīnika” valdes locekle Barloti.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad plāno apvienot četras pārvaldes, to vietā izveidojot divas pārvaldes, tā šonedēļ mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, ziņoja LETA.
Tostarp Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldi plānots apvienot ar Personālvadības pārvaldi, bet Finanšu pārvaldi ar Nodrošinājuma pārvaldi. Attiecīgi plānots samazināt arī pārvalžu direktoru amata vietu skaitu.
Šmite-Roķe skaidroja, ka pārvalžu skaita samazināšana vienkāršos iekšējo struktūru un samazinās administratīvās izmaksas. Tāpat VID vadītāja skaidroja, ka neesot normāli, ka dienestā ir pārvaldes ar vairāk nekā 900 darbiniekiem un pārvaldes ar 30 darbiniekiem.
Patlaban VID struktūrā vēl ir arī Muitas pārvalde, Nodokļu pārvalde, Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde, Informātikas pārvalde, Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde, Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvalde un Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Vienlaikus ar reorganizācijas procesiem mazināsies arī VID nodarbināto skaits, skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa teica, ka 2024.gada janvārī VID strādāja 3808 darbinieki, bet 2025.gada sākumā bija 3683 darbinieki.
VID mērķis ir līdz 2026.gada sākumam darbinieku skaitu samazināt līdz 3233, tostarp lauvas tiesu no samazinājuma veidos aptuveni 400 Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki, kuri pāries Finanšu ministrijas pakļautībā.
Tāpat plānota arī pakalpojumu pārvaldības maiņa. Šmite-Roķe skaidroja, ka patlaban VID sniedz 228 pakalpojumus, un to skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 10-12 pakalpojumiem. “Tās būs izmaiņas iekšējos procesos, iekšējās birokrātijas mazināšana. Rezultātā VID pakalpojumi būs saprotamāki un kvalitatīvāki,” teica Šmite-Roķe.
Viņa informēja, ka arī pērn daudz paveikts administratīvā sloga samazināšanā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa atmaksas termiņš saīsināts no vidēji 12 dienām līdz piecām dienām, saimnieciskās darbības reģistrēšana no trīs dienām samazināta uz automātisku, darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi.
Tāpat muitas kontroles punktos administratīvo pārkāpumu lietās divu lēmumu vietā tiek pieņemts viens lēmums, dabas resursu nodoklim ieviests automātisks aprēķins, samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kā arī automatizēta lēmuma pieņemšana par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu.
Šmite-Roķe sacīja, ka pērn VID arī samazinājis oficiālo atbilžu sniegšanas laiku uz iesniegumiem – vienkāršotās atbildes tiek sniegtas vienas līdz divu dienu laikā, bet pārējās – līdz piecu dienu laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu tiek sniegtas trīs dienu laikā, bet vidēji 33 dienās, informēja VID vadītāja.
Tāpat “A” reitinga eksportētājiem ieviesta personificēta apkalpošana un īpaši ātra muitošana. Savukārt automātiski izlaisto importa deklarāciju īpatsvars pieaudzis no 39% 2023.gadā līdz 64% pērn, bet automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%.
