Arī titru un triku meistare 0
Kinostudijā iepazinu ārkārtīgi interesantus cilvēkus. Filmā “Elpojiet dziļi” bija mana pirmā satapšanās ar režisoru Rolandu Kalniņu, ar kuru izveidojās visradošākā un interesantākā sadarbība. Šajā filmā iepazinos arī ar komponistu Imantu Kalniņu. Vēlāk ar viņa toreizējo sievu Velgu Kalniņu, kas man šuva vakarkleitu kolekcijas Latvijas skaistumkonkursiem. Jā, manā radošajā biogrāfijā līdzās filmu un teātru kostīmiem ir arī varietē programmu un skaistumkonkursu tērpu kolekcijas. Velga ir ārkārtīgi profesionāla šuvēja un tērpu māksliniece. Skaistumkonkursā nav zināms, kura no desmit finālistēm uzvarēs, bet kleitai jābūt gatavai. Tāpēc vajadzēja kleitu, kas derētu jebkurai vai ko varētu viegli un ātri pielabot.
Pavisam interesanta pieredze man bija filmā “Elpojiet dziļi”. Režisors Rolands Kalniņš man palūdza izveidot arī filmas titrus. Rīgas kinostudijas pagalmā uz asfalta ar krāsainiem krītiņiem sazīmēju radošās komandas un aktieru vārdus, papildinot tos ar raksturojošām ilustrācijām. Operators Miks Zvirbulis titrus nofilmēja vienā garā, garā kadrā.
Filmā veidoju kostīmus arī armijas ansambļa “Zvaigznīte” puišiem, kuri ieradās armijas formas tērpos, un viņu solistam Uldim Stabulniekam. Pirmo reizi ģērbu aktierus Līgu Liepiņu, Uldi Pūcīti, Paulu Butkēviču. Nesen ar Līgu Liepiņu atkal bija patīkama tikšanās Ināras Sluckas iestudējumā “… bagātā kundze…”. Biju gandarīta, ka režisore mani uzaicināja šim darbam, jo filmā “Pie bagātās kundzes” tie nebija mani, bet gan Austras Melnāres kostīmi. Man ārkārtīgi patika šīs izrādes tapšana, jo tā uzjundīja atmiņas par darba gadiem Rīgas kinostudijā un es varēju likt lietā visu savu pieredzi. Režisores Ināras Sluckas iecerē punktainās kleitas ir kā simbols. Kādā izrādes skatā aktrisēm punktainās kleitas ir jāuzvelk uz jau esošajiem kostīmiem, pēc tam ātri jānovelk, jāpakarina uz veļas auklām, lai kleitas paceltos augšā šņorbēniņos. Bija jāizdomā sistēma, kā to izdarīt. Šajā ziņā ne pārāk priecīgas atmiņas ir par Siguldas Opersvētku izrādi “Karmena”. Režisors Edmunds Freibergs vēlējās, lai Karmenas nogalināšanas skatā viņas melnais tērps pārtop sarkanā. Taču franču dziedātāja Rīgā ielidoja pēdējā brīdī, un bija maz laika pat mēģināšanai, kur nu vēl kostīmiem. Kopā ar šuvēju Valentīnu Romanovsku izdomājām divus variantus, kā melno kostīmu nodabūt nost no sarkanā. Kad to mēģinājām šūšanas cehā, izdevās nevainojami, bet, kad tas bija jādara Donam Hozē, nesanāca. Arī ģenerālmēģinājumā negāja, kā gribētos. Režisors jau kļuva dusmīgs, bet beigu beigās triks tomēr izdevās.
