Kinoloģiskās federācijas viceprezidente: Suņa čipēšana ir jēgpilna tikai tad, ja čips ir reģistrēts 23

Jau no 2019.gada Latvijā ir obligāta suņu čipēšanas kārtība. Kādi ir pozitīvie ieguvumi kopš ir ieviesti šie jaunie noteikumi skaidro Latvijas Kinoloģiskās federācijas viceprezidente Ilze Pētersone- Godmane.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Suņu apzīmēšanas kārtība ir sākusies jau senāk, taču tas galvenais pārrāvums jaunajā sistēmā ir: “Suns ir čipēts, bet nav reģistrēts. Jo pats čips nedod principā neko, ja tas nav reģistrēts.”

Pētersone- Godmane skaidro, ka suņa čipa reģistrācija dod sasaisti čipam ar suni un cilvēku: “Gadījumā, ja suns ir pazudis, gadījumā, ja saimnieks viņu ir pametis vai jebkāda cita nelaime ar dzīvnieku ir notikusi, nolasot šo čipu un pēc reģistra atrodot īpašnieku, mēs uzreiz zinām pie kā ir jāvēršas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Joprojām ir ļoti liela daļa suņu, kas tiek atrasti un ir čipēti, bet čips nav reģistrēts un saimnieku atrast nav iespējams. Taču pēc 2019.gada dzīvniekus nav iespējams atsavināt bez nosacījuma, ka viņi jau ir čipēti un reģistrēti uz atsavinātāju. Pat, ja suns nav pārreģistrēts uz jauno īpašnieku, tik un tā ir cilvēks, kam suns ir piesaistīts. Ja tiek atrasts suns, tiek meklēta persona, ka ir reģistrēta, kā pēdējais suņa īpašnieks. Tālāk attiecīgi tiek meklēts īstais dzīvnieka saimnieks.

“Pamatā tas ir drošības jautājums,” bilst Pētersone-Godmane.

Vairāk skaties video.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.