Krievijā neļaus rādīt filmas, kas neveicina “nacionālo vienotību” 6
Tuvākajā laikā Krievijā, visticamākais, spēkā stāsies pagājušajā novembrī Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska izstrādātie jaunie noteikumi kārtībai, kādā filmām tiek piešķirtas tiesības uz izrādīšanu. “Krievijā veidotām kinolentēm, kuras graus nacionālā vienotību, amatpersonas varēs atteikt izplatīšanai nepieciešamo licenci,” atsaucoties uz jaunajiem noteikumiem, raksta laikraksta “The Moscow Times” interneta vietne.
Kino pakārto ideoloģijai
Noteikumiem bija jāstājas spēkā jau šā gada 1. janvārī, taču šobrīd tas nav noticis, jo tie vēl tiek apspriesti, raksta Krievijas mediji, norādot, ka Medinska sagatavotie noteikumi izpelnījušies pamatīgu Krievijas kino industrijā strādājošo cilvēku kritiku. “Filmai varēs atteikt izplatīšanas licenci, ja tās saturs piesārņos nacionālo kultūru, apdraudēs nacionālo vienotību un graus konstitucionālās kārtības pamatus,” teikts Krievijas kultūras ministra sagatavotajos noteikumos, kurus publicējusi ziņu aģentūra “Interfax”. Jaunie noteikumi, kas tuvākajā laikā stāsies spēkā, radījuši virkni jautājumu, kurus uzdod Krievijas kinorežisori. “Kurš lems par to, vai kultūra tikusi aptraipīta? Ministrija? Sabiedrība? Tiesa? Un uz kāda pamata?” jautājis kinorežisors Andrejs Proškins. Krietni skaidrāks savos izteikumos bija filmu izplatīšanas kompānijas “Kino Bez Granits” vadītājs Sems Kļebanovs, kurš sarunā ar ziņu aģentūru “Interfax” paziņoja, ka jauno noteikumu mērķis ir “nostādīt vietējos filmu veidotājus skaidros rāmjos, norādot viņu vietu jaunajā ideoloģiskajā hierarhijā”.
Par Krievijas amatpersonu stingrākās kontroles pirmo upuri kļuvusi režisora Andreja Zvjaginceva pagājušajā nedēļā Holivudas ārvalstu preses asociācijas ar “Zelta globusu” apbalvotā filma “Leviatāns”. Zvjaginceva darbs saņēma balvu nominācijā “Labākā ārzemju filma”, un šādā pašā nominācijā tā pretendē uz apbalvojumu arī ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonijā. Filmā, kas stāsta par kādu vīrieti, kurš mēģina tikt galā ar Krievijas mazpilsētā valdošo korupciju, ironizēts par Krievijas politisko iekārtu. Kinolentes saturs pamatīgi aizskāra Medinski. Viņš paziņoja, ka “Leviatāna” varoņos nav saskatījis līdzību “ne ar sevi, ne saviem kolēģiem, ne draugiem, ne draugu draugiem”. Bet kāds Krievijas parlamentārietis paziņojis, ka no filmas veidotājiem būtu jāatprasa tai piešķirtais finansējums, jo filma esot “negodīga” un “pretnacionāla”.
Plānots, ka kinoteātros Krievijā filmu sāks izrādīt februārī. Taču Murmanskas apgabala amatpersonas jau paziņojušas, ka filmā lietoto lamuvārdu dēļ šī apgabala kinoteātri “Leviatānu” nedrīkstēs demonstrēt.
“Kauns” par Medinski
Protestējot pret Medinska lēmumu ieviest stingrāku kontroli pār Krievijā veidoto filmu saturu, pagājušajā nedēļā no amata aizgāja Krievijas Kultūras ministrijas paspārnē strādājošās Krievijas intelektuālā īpašuma aizsardzības padomes vadītājs Jevgeņijs Savostjanovs. Atklātā vēstulē savu aiziešanu no amata viņš pamatoja ar to, ka viņam ir kauns par kultūras ministru un ka viņš vairs negrib strādāt Medinska vadībā. Intervijā radio “Brīvā Eiropa” interneta vietnei Savostjanovs norādīja, ka Krievija aizvien uzstājīgāk tuvojas “kultūras izolacionismam”, kāds tika pieredzēts Padomju Savienības gados pagājušajā gadsimtā.
Atklātajā vēstulē Savostjanovs asi kritizēja Medinski par to, ka viņš atteicās piešķirt finansējumu Krievijā prestižajam neatkarīgo dokumentālo filmu festivālam “ArtdokFest”, kas, par spīti atteikumam, tomēr norisinājās pērnajā decembrī. Naudas nepiešķiršanu Krievijas kultūras ministrs pamatoja ar festivāla prezidenta Vitālija Manska “pretvalstiskajiem izteikumiem”. Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā dzimušais Krievijas dokumentālists Manskis bija to aptuveni 200 Krievijas kinorežisoru pulkā, kuri martā parakstīja publisku vēstuli, kurā pauda nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
