Latvijas Ķīniešu asociācijas vadītājs: Turpmāk uz Latviju brauks mazāk ķīniešu 5
“Esmu šeit uz palikšanu, mana sieva un meita arī ir šeit,” tā saka kāds Latvijas ķīniešu kopienas pārstāvis, kurš sevi sauc par Džonu. Pirms pusgada viņš ar nekustamā īpašuma firmas starpniecību iegādājies ģimenes mājokli Latvijā. Džons ir viens no tūkstoša – jo, pēc Ķīnas vēstniecības datiem, Latvijā dzīvojot ap 1000 ķīniešu. Latvijas ķīniešu kopienas pārstāvji gan lēš, ka ķīniešu skaits Latvijā turpmāk nepalielināsies, jo grozījumi termiņuzturēšanās atļauju izdošanas kārtībā ķīniešus turpmāk atturēšot no iespējas iegādāties īpašumu mūsu valstī.
Latviešu valoda – grūta
Džons ir inženieris un Latvijā jau sācis savu biznesu – viņš nodarbojas ar ķīniešu elektrovelosipēdu importu Latvijā. Meita mācās privātskolā. Arī Džons mācās latviešu valodu. “Varu pateikt “paldies”,” teic Džons, gan atzīstot, ka, lai perfekti iemācītos latviešu valodu, būs nepieciešams laiks, jo, viņaprāt, tā ir grūtāka nekā angļu valoda. “Latvijā cilvēki ir laipni un patiesi,” iespaidos dalās Džons. Viņš par Latviju plašāk dzirdējis pirms pieciem gadiem, taču Rīgas vārdu zinājis jau agrāk. “Man Latvijā patīk skaistā daba, svaigais gaiss. Tik daudz kas ir zaļš. Ziema gan varētu mums būt izaicinājums,” pasmaida Džons. Pirmajā gadā viņš iecerējis palikt Latvijā, bet vēlāk izmantošot iespēju paceļot ar ģimeni pa Eiropu.
Džonu satieku kādā novembra vakarā Rīgas restorānā “Lielais Ķīnas mūris”, kur šajā reizē vietējie ķīnieši un sinoloģijas studenti bija pulcējušies, lai noklausītos koklei līdzīga septiņstīgu tradicionālā mūzikas instrumenta “Gucjiņ” spēli. Katru otro ceturtdienu ķīniešu kopienas pārstāvji tiekas restorānā, lai sarunātos vai baudītu kultūru. Šoreiz uz galda sarūpēts vienkāršs cienasts – tipiskie ķīniešu pavasara rullīši ar dārzeņiem, saldumi, kā arī zemesrieksti un augļi. Ķīnieši ir ļoti atsaucīgi, un daudzi atzīst, ka viņiem patīk, ka par viņiem izrāda interesi un vēlas ar viņiem uzturēt kontaktus.
