Ķīnieši pamet Itāliju 0
Ekonomiskās krīzes nomocīto Itāliju atstāj imigranti, kas valstī bija ieradušies darba meklējumos. Visvairāk no Itālijas aizbrauc ķīnieši, atgriežoties savā dzimtenē, kur ekonomiskā situācija tikmēr ir uzlabojusies, vai dodas meklēt labāku dzīvi citur.
Ķīniešu aizbraukšana visvairāk jūtama Romā un tekstilrūpniecības pilsētiņā Prato. Aizbraucēji sūdzas ne vien par bezdarbu un nodokļu pieaugumu, bet arī par itāliešu rasismu.
Meklē, kur labāk
Romas vēsturiskajā ķīniešu rajonā ap Vitorio laukumu daudzu veikalu žalūzijas paliek nolaistas visu dienu. No šejienes jau aizbraukuši vismaz 3000 vietējo ķīniešu, un visvairāk brauc prom tieši pirmie imigranti, kas nodzīvojuši Itālijā divdesmit un vairāk gadus, kaut gan šī tendence ir jūtama arī citos rajonos, kur iebraucēji no Ķīnas parādījušies salīdzinoši nesen. Daži aizbrauc pavisam, citi pieļauj iespēju pēc laika atgriezties, ja situācija uzlabosies. Vismazāk tiek slēgti restorāni, bet visvairāk, pēc vietējās ķīniešu biedrības datiem, krīzi cieš apģērbu un saimniecības preču veikali.
Itālijā strādājošā ķīniešu žurnāliste Sara Fanga ir viena no pirmajām, kas pamanījusi šo tendenci. “Cik daudzi ir aizbraukuši no Romas? Grūti nosaukt precīzus skaitļus… Divi tūkstoši, trīs tūkstoši? Bet pietiek pastaigāt pa ķīniešu kvartāliem, lai redzētu, ka veikali tiek slēgti. No 600 veikaliem, kas ir Vitorio laukuma apkārtnē, vismaz desmitā daļa jau ir slēgti. Un līdzīga situācija, cik zinu, ir arī Spānijā,” skaidro žurnāliste.
“Mūsējie atgriežas Ķīnā, pārsvarā Džedzjanas provincē, no kurienes bija ieradušies. Pirmie aizbraucēji ir pieaugušie vīrieši, kas atgriežas Ķīnā meklēt darbu, pagaidām atstājot šeit sievu un bērnus, kas iet itāļu skolā. Bet ir arī ģimenes, kas aizbrauc kopā. Ķīnieši ir drosmīgi, nebaidās mainīt dzīvi.”
Arī Ķīnas vēstniecība Romā ir pamanījusi notiekošo. Padomnieks Jao atzīst: “Jā, daudzi brauc prom, taču daudzi no tiem domā arī atgriezties, ja Itālijas ekonomika atgūsies. Ne šogad un ne 2014. gadā, šie nesolās būt labi gadi. Bet tie, kam ir uzturēšanās atļauja Itālijā, nevēlas to vienkārši izmest. Vairāk aizbrauc vecie cilvēki un otrā imigrantu paaudze. Viņus pievilina Ķīnas ekonomika, kas šobrīd piedzīvo ziedu laikus. Daļa pārceļas uz Dienvidameriku vai Āfriku, kur atrod jaunas iespējas.”
Klusais “Ķīnas pagalms”
Prato pilsētiņa, aptuveni 30 kilometrus no Florences, ir slavena ar saviem skaistajiem audumiem, kas tiek eksportēti pa visu Eiropu. Ķīnieši te sāka ierasties astoņdesmito gadu vidū, kad vietējie mazie uzņēmumi meklēja lētākas darbarokas. Pēc desmit gadiem ķīnieši sāka pārņemt audumu ražošanu savās rokās, un tagad 60 procenti tekstilrūpniecības jeb 4800 uzņēmumi pieder Ķīnas pilsoņiem. Astotā daļa no visiem Prato iedzīvotājiem ir ķīnieši, un pilsētu tautā dēvē par “Ķīnas pagalmu” Itālijā. Prato ir kļuvusi pazīstama arī kā ķīniešu mafijas naudas atmazgāšanas centrs Eiropā. Itālieši un ķīnieši pilsētiņā dzīvo savstarpējā izolācijā un lūkojas vieni uz otriem ar neuzticēšanos un pat naidu. Šī situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies pēc 2009. gada, kad par pilsētiņas mēru ievēlēts Roberto Čenni – pret ķīniešiem noskaņots populists.
Prato par ķīniešu masveida aizbraukšanu tiek runāts jau mēnešiem, jo viņu peļņa ir samazinājusies, bet daļa palikusi bez darba. Pilsētas rūpniecības zona tagad izskatās pamesta un daļa mazāko uzņēmumu ir slēgta, citi strādā ar nepilnu jaudu.
Ķīniešu interneta laikraksts “Global Time” atgādina, ka gandrīz trešdaļa Itālijā ražoto apģērbu ir tapusi Prato, tomēr arī vietējie ķīnieši vairs nespēj pietiekami nopelnīt ar lētajām precēm, bet nevar konkurēt ar dārgajiem zīmoliem.
Bagātajos gados ķīniešu strādnieks Prato tekstilrūpnīcās pelnīja 15 000 līdz 30 000 eiro gadā, strādājot 14 – 15 stundas dienā, jo ķīnieši, kas uz Itāliju atbraukuši pelnīt, labprāt strādājuši virsstundas. Tagad algas ir sarukušas, jo rūpnīcas bieži stāv dīkā. Pilsētiņā pasliktinājusies kriminālā situācija – katru dienu tiek apzagti vismaz desmit ķīnieši. Tāpēc no pilsētas ir nozudušas veselas ģimenes, taču precīzs aizbraukušo skaits nav zināms, jo lielākā daļa devusies prom, par to nevienam nepaziņojot.
Ko domā itālieši?
Lielāko daļu itāliešu neuztrauc ķīniešu aizbraukšana, vismaz forumos dominē šāda veida viedokļi: “Vai gadījumā viņi nebēg tāpēc, ka beidzot riskē maksāt nodokļus? Tagad, kad Itālija sākusi nopietni apkarot nodokļu nemaksātājus, viņi būtu spiesti izsniegt čekus un kvītis un legalizēt padotos, kas līdz šim strādājuši bez darba līguma, arī nemaksājot nodokļus. Ķīnieši Itālijā nekad nav bijuši resurss, bet gan izmantojuši ar kukuļiem iegūtas privilēģijas. Lai iet, no kurienes nākuši!”
Krietni retāk lasāmi pretēja rakstura komentāri, kā šis, kura autors parakstās kā Kovners: “Civilizēta valsts dod iespējas ikvienam, kas ierodas tajā dzīvot, un ir barga pret tiem, kas pārkāpj tās likumus. Itālijā nespējam nodrošināt ne vienu, ne otru. Dažādu kultūru pieplūdums vienmēr ir bijis progresa simptoms, bet redzēt cilvēkus, kas pamet valsti, ir zaudējums mums un viņiem. Pirmais solis ekonomikas atveseļošanai ir sākt mīlēt savu tuvāko.”
