Ķīnieši mācās ēst “Laimas” šokolādi 0
Viena no Eiropas Savienība prioritātēm ir ekonomiskā sadarbība ar strauji augošiem lielvalstu tirgiem – Ķīnu, Japānu vai Amerikas Savienotajām Valstīm. Interesanti, ka viena no senākajām kultūrām – Ķīna – pēdējā laikā sākusi meklēt jaunu piedāvājumu produktu grupā, kas “vecajā Eiropā” jau sen vairs neprasa nekādu pārliecināšanu. Ķīnieši vēlas iemācīties ēst… šokolādi.
Ķīnā grib tradīcijas
Nav jau gluži tā, ka ķīnietis nezinātu, kas ir šokolāde. Šajā valstī pārstāvēti visi pasaules lielākie šokolādes ražotāji, tādēļ “Marss”, “Snickers” vai “Nestle” tur pazīst pat ļoti labi. Tomēr cilvēka dabā ir vienmēr gribēt ko vairāk, un arī ķīnieši nav izņēmums. Pēdējo gadu laikā viņi sākuši meklēt Eiropas šokolādi, kurai būtu senas ražošanas tradīcijas un kvalitatāte. Šāda iespēja viņiem radās pirms diviem gadiem, kad vispasaules izstādē “World Expo 2010”, kas notika Šanhajā, pirmo reiz piedalījās arī Eiropas Savienība un tās dalībvalstis.
Grandiozajā izstādē bija arī Latvijas paviljons, kurā ķīnieši pirmo reizi iepazinās ar mūsu saldumu ražotāju “Laima”. Ņemot vērā uzņēmuma solīdo vecumu – “Laima” savu darbu sāka 1870. gadā, bija skaidrs, ka mūsējie atbilst ķīniešu vēlmei pēc senas, eiropeiskas un kvalitatīvas preces.
“Saviem klientiem es atļaujos sacīt, ka “Laima” eksportē jau kopš 1870. gadā, jo saldumu fabrikas radītājs Teodors Rigerts darbību sāka tieši ar eksportu. Tādēļ jaunu noieta tirgus meklējumi ir tikai likumsakarīgi,” norāda uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone.
Izvēli par labu Ķīnas tirgus iekarošanai diktējusi 2008. – 2009. gadā piedzīvotā krīze. “Bija skaidrs, ka pārsteigt Eiropu ar savu produkciju un iegūt lielus eksporta apjomus nav reāli. Tādēļ meklējām tirgu, kurā pārdodamais apjoms ļautu mums saglabāt “Laimas” labo slavu, saglabāt darba vietas cilvēkiem, kuri šeit strādā. Tādēļ Ķīna mūsu vēlmju sarakstā parādījās automātiski, ” stāsta I. Jonsone.
Zefīrs šokolādē – fui?
Kā uzsver I. Jonsone, šokolādes ēšanas tradīcija Ķīnā esot samērā jauna, jo tas, ko ķīnieši līdz šim saukuši par šokolādi, esot nedaudz cits produkts, kas nav tapis no kakao pupām. Saldumu giganti “Dove”, “Mars”, “Kraft”, amerikāņu “Hershey” Ķīnā jau ir priekšā ar savām rūpnīcām. Milzīgajā valstī ir arī ekskluzīvā gala produkcija no “Lindt”, taču – neesot vidējā segmenta, kas būtu laba, tradicionāla Eiropas šokolāde par normālu cenu, jo šokolāde Ķīnā esot diezgan dārga. Tā, piemēram, “Dove” sveramās konfektes “Wolmar” lielveikalu ķēdē maksājot desmit latus kilogramā. “Mums ir viss, lai šajā tirgū ienāktu ar lētākām, bet tikpat kvalitatīvām un gardām lietām,” atklāj eksporta direktore. Tā kā Ķīna ir milzīga valsts, garšas atšķiroties atkarībā no reģiona, kurā ķīnietis dzīvo.
I. Jonsone: “Ķīnas ziemeļos ļoti labi saprot mūsu zefīru šokolādē un saka: oi, ņamma, bet dienvidos saka: “fui, salds!” un izvēlas tīro ābolu zefīru, sakot: tas gan ir garšīgs.
Ķīnietim Rīgas melnā balzama konfekte šķiet garšīga, bet viņš īsti nesaprot, kāpēc tajā bija kaut kas jāsmērē iekšā. Viņiem ļoti patīk mūsu tīrā tumšā šokolāde. Ķīnā būtisks ir arī dizains. Tumši brūnie toņi ar sarkano un zeltu patīk ļoti. Sarkanais ar zeltu, kas ir uzvaras un panākumu krāsa, arī.
To apliecina kaut vai nostāsti par biznesa vīriešiem, kas veiksmes pievilināšanai izvēloties valkāt sarkanas apakšbikses ar zelta maliņu – varbūt mūsu veļas ražotājs “Lauma” varētu šo nišu eksportā aizņemt? Ir jāsaprot, ka Ķīna ir ļoti savdabīga. Nekur nedrīkst izmantot, piemēram, skaitli 4, kas ķīnietim ir nāves cipars – jūs to neatradīsiet nekur, pat ne ēku stāvos. Toties skaitlis 9, ko savulaik izmantot drīkstēja tikai imperators, tiek uzskatīts par laimes un veiksmes simbolu. Šīs it kā triviālās, vēsturiskās lietas Ķīnā ir jāzina, jo vēl šodien ķīnietis tām pievērš milzīgu uzmanību.”
Ir kur izvērsties
Kā norāda Latvijas vēstniece Ķīnā Ingrīda Levrence – ķīnieši savos ēšanas paradumos esot visai konservatīvi, ko diktējušas tūkstošiem gadu senās ķīniešu virtuves tradīcijas. “Pārsvarā ķīnieši dod priekšroku saviem tradicionālajiem saldumiem, piemēram, kēksiem un cepumiem ar dažādiem pildījumiem – sezamu, zaļo tēju, samaltām saldajām pupiņām, banāniem un āboliem cukura glazūrā u. c.,” skaidro vēstniece.
Viņa arī atzīst – lai gan Ķīnā ir savi saldumu ražotāji, šokolāde joprojām pārsvarā esot importa prece. Tādēļ Rietumu pārtikas zīmoli kļūstot arvien populārāki un esot plaši izplatīti Ķīnas veikalos. “Tiesa gan, jāatzīmē, ka šobrīd mums tradicionālos pierastos “Laimas” saldumus plašāka ķīniešu publika uzlūko kā, piemēram, labu dāvanu kādos svētkos vai biznesa partnerim, nevis kā preci paša patēriņam,” atklāj I. Levrence.
