Ķīnieši būvē latviešu māju 6
Šodien ir Būvniecības diena, kurā būvnieki, būvmateriālu ražotāji, projektētāji un inženieri dalās pieredzē. Tās noslēgumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks skates “Gada labākā būve Latvijā 2017” uzvarētāju apbalvošana. Tajā vislielākā uzmanība tiks pievērsta sabiedriski nozīmīgākām ēkām. Privātmājas paliek ēnā. Kādas bija skatei izvirzītās labākās individuālās privātmājas?
Privātmājas jāvērtē atsevišķi
“Privātā būvniecība šobrīd Latvijā plaukst. Tomēr būtu vēlams, ka, pasūtot projektu, biežāk tiktu izmantoti interesanti arhitektu un būvinženieru piedāvājumi,” spriež Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības priekšsēdētājs. “Diemžēl dažreiz nākas redzēt, ka būvprojekti ir vāji izstrādāti. Mājas ceļ uz ilgu laiku, un tās ir pelnījušas visnopietnāko pieeju. Latvijā ir pieejami ļoti kvalitatīvi būvmateriāli, ir daudzi talantīgi arhitekti, projektētāji un būv-inženieri. Ir labi meistari. Laiks to visu apvienot un investēt privātmāju būvniecībā. Kur vēl ir tik plašas iespējas uzplaukt cilvēka radošajai fantāzijai un atstāt aiz sevis ēku, ar kuru leposies paaudzes!” domā būvnieks.
LBS ir pārliecināta, ka nākamajā skatē vairāk jālūkojas arī privātmāju virzienā, vairāk jāaicina tās piedalīties. “Mums jau netrūkst izcilu piemēru, kā, piemēram, Andra Kronberga savrupnams Siguldā un daudzas citas savrupmājas. LBS noteikti aicinās nākamajā skatē iekļaut arī atsevišķu tieši privātmāju vērtējumu.
“Žūrija aplūkoja privātmāju ciematu Raiskumā pie Cēsīm,” iespaidos dalās žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents. “Objekts bija interesants ar to, ka būvnieki nav baidījušies izmantot koka karkasa konstrukcijas, kas Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm tiek maz izmantotas. Šobrīd pieredze rāda, ka koka un koka konstrukciju mājas šeit top ļoti labā kvalitātē un tās eksportē uz ārzemēm. Esmu pārliecināts, ka vietējā tirgū koka ēkas var droši konkurēt ar bloku mājām un pat izrādīties ekonomiskākas,” uzskata Grīnbergs.
Brenguļos, gleznainā upes ielokā, atjaunota senā, Latvijas ainavai raksturīgā viensēta pavisam jaunā kvalitātē ar mūsdienīgām prasībām atbilstošu pildījumu. “Māja atjaunota ļoti kvalitatīvi. Par ilgtspējīgu pieeju liecina arī tas, ka darbus ļoti atzīstamā kvalitātē veikuši vietējie amatnieki. Domājam nākamgad nomināciju “Dzīvojamā jaunbūve” sadalīt divās daļās – daudzdzīvokļu mājas un vienģimenes privātmājas. Ir mazs āķis. Latvijā ir paradums savu privāto dzīvi nepubliskot, un tas apgrūtina izcilu privāto māju atrādīt sabiedrībai. Tomēr domāju, mūsu privātmāju saimnieki sadūšosies un, daloties ar pozitīvo pieredzi, cels savrupnama izskata un izpildījuma latiņu arvien augstākā līmenī,” cer žūrijas priekšsēdētājs.
Tradīcijas un inovācijas
Dzīvojamā māja Brenguļos bija atradusies jau no 18. gs. un vēlākā periodā tikusi pārbūvēta. Šobrīd mājai atjaunots tās ārējais izskats, kā tas saglabājies no 19. gs. – divslīpju dakstiņu jumts ar raksturīgo nošļaupumu – “ļāčpakaļu” – galos, mūra sienas un koka dēļu apšuvums. Tradicionālās latviešu mājas siluets perfekti iekļaujas gadsimtiem ilgi koptajā lauku ainavā. To papildina modernās tehnoloģijas, kuras var izmantot pat visattālākajā lauku mājā. Vispirms māja ir perfekti nosiltināta un panākta augsta energoefektivitāte. Ēkas konstrukcijas saplūdinātas ar oranžēriju, veidojot atvērtu zaļojošu telpu. No attāluma regulējamie jumta logi mājas vidū veido ātriju, kas izgaismo pirmo stāvu.
Logus var atvērt, aizvērt un aptumšot ar tajos iestrādātām žalūzijām. Modernās vēdināšanas sistēmas “TwinFresh COMFO RA1-50” ar rekuperācijas elementiem ļauj katrā telpā nodrošināt uzsildīta svaigā gaisa pieplūdi. Automātiskais, no attāluma regulējamais centrālapkures katls ir iznests ārpus mājas un novietots saimniecības ēkā, tā atbrīvojot māju no degšanas procesa izmešiem un riskiem. Kā oriģināls sildelements ir izmantotas apsildāmās kājlīstes, kuras šajā situācijā bija visefektīvākās. Mājas fasādei izmantotas krāsas ar pašattīrīšanās efektu. Tās ražotas ar nanotehnoloģijas palīdzību, un, pateicoties gaismas spēkam, uz tām nenosēžas atmosfēras netīrumi. Arī lietusūdens no lielās jumta plaknes tiek savākts un novadīts uz upes nogāzi.
Divas tendences
“Šobrīd izkristalizējušās divas privātmāju radošās tendences,” spriež arhitekte Alla Mellēna. “Viena – kad privātmāju vēlas būvēt pilsētnieks, kurš dzīvo dzīvoklī, bet laukos vēlas uzbūvēt brīvdienu jeb atpūtas māju. Otra tendence – kad māju sev būvē lauku cilvēks, kurš dzīvo un strādā laukos, kam ir sava saimniecība – šīs mājas pārsvarā top ar pilsētas dzīvokļu ērtībām un kvalitātēm, tām ir augstas prasības inženierkomunikāciju izbūvē un mājas inženiertehniskajā aprīkojumā. Šīs tendences nav jāsalīdzina, tās nevar vērtēt – labi vai slikti. Katrai ir sava dzīves filozofija un vajadzības.”
Ķīnieši Latvijas ārēs
“Sešu dzīvojamo māju ciemats Raiskuma pagastā tika ieturēts tradicionāli latviskā stilā,” stāsta projekta arhitekte Vija Zlaugotne. Mājas ir veidotas no koka paneļiem, to priekšpusē ir terase un otrā stāvā balkons. Mājas saliktas no rūpnieciski ražotiem koka paneļiem. Tur ir plašas dzīvojamās istabas un divas guļamistabas, kur katrai ir savs sanitārais mezgls. Mājas apkurina ar siltumsūkni, katrā mājā ir viens rekuperators. IKEA skapji pirkti Lietuvā, iebūvētie skapji un virtuves mēbeles veidojuši vietējie meistari, vietējie arī piedalījušies mājas celtniecībā.
“Ēku pasūtītāji bija ķīnieši, viņi tās paredzējuši izmantot kā privātās atpūtas mājas. Pirms mājas projekta publiskās apspriešanas vietējie iedzīvotāji bija nedaudz uztraukušies. Tagad, izskatās, visi ir mierīgi. Pasūtītāja pārstāvis bija Ķīnas pilsonis, kurš jau 12 gadus dzīvo Latvijā, ir precējies ar latvieti un viņiem ir divi mazi bērni, kas runā skaidrā latviešu valodā. Projekta tapšanas laikā no pasūtītāja puses nebija vērojama tendence uzspiest savas kultūras elementus. Ķīnieši vēlējās celt pilnīgi latviskas, tradicionālajā lauku vidē harmonizējošas mājas, nekādus fenšujus vai ko tādu. Liels uzsvars tika likts uz skaistu ainavu, kura redzama pa logiem,” atklāj arhitekte.
Pēc pasūtītāju prasības mājas celtas pilnīgi vienādas, vienādi iekārtotas ar vienādām IKEA mēbelēm. Pat trauki un galda piederumi visām sešām mājām ir pilnīgi vienādi. “Pārsteidza lielā ķīniešu pietāte pret dabu un tradīcijām. Laiku viņi mierīgi pavada, sēdēdami terasē uz koka grīdas malas un vērodami dabu. Sava māja tikai sev pašam. Māju īpašnieki retu reizi atbrauc un cenšas piekopt ar vietējo vidi organiski saplūstošu dzīvesveidu. Tas ir kolosāls skats, kad agrā rīta stundā var redzēt smaidīgu ķīnieti brienam pa rasainu zāli, pļaujam un dziedam!” priecājas Vija Zlaugotne.
Fabrikā būvēta savrupmāja
“Latvijas būvnieki cenšas radīt cilvēkam labvēlīgu dzīves telpu un arvien pilnvērtīgāk izmantot koku,” stāsta Raimonds Bondars, SIA “HUS.LV ECO HOUSES” valdes loceklis.
Raiskumā būvēto koka paneļu māju pamatkon-strukcija ir slodzi nesošs koka karkass, kas paneļu veidā tika samontēts rūpnīcas cehā zem jumta. Mājas kopējais svars ir 3 – 4 reizes mazāks par tāda paša izmēra ķieģeļu māju. Tas nozīmē, ka nav nepieciešami tik masīvi pamati. Šādā veidā ēkas iespējams būvēt jebkurā gadalaikā un jebkuros laika apstākļos.
“Lielākais darba apjoms, mājas sienu, griestu un jumta lielizmēra kon-strukciju izgatavošana notika pēc precīza projekta rūpnīcā, kur darbu neietekmē lietus, sniegs un sals. Tā izpaudās nākamā saliekamo koka karkasa māju priekšrocība – montāžas ātrums. Neliela, īpaši apmācīta brigāde spēj samontēt māju uz gataviem pamatiem triju dienu laikā. Viena pēc otras tapa sešas dzīvojamās mājas. Ēkas paneļi rūpnīcā tika veidoti ļoti blīvi, jo tikai tā var nodrošināt augstu energoefektivitāti. Lai par to pārliecinātos, Raiskumā tika veikts gaisa caurlaidības tests, pazīstams kā “Blower Door”. Koka karkasa ēkas uzrādīja augstus energoefektivitātes standartus, tuvu pasīvās mājas standartam. Šādai mājai apkures izmaksas ir ļoti niecīgas. Mēs varam droši apgalvot, ka šis projekts ir kvalitātes etalons, kurā katra detaļa ir perfekta.”
