Ķīnas vēstnieks: Nākotnē mēs vairāk importēsim no Latvijas 0
Analītiķi, pieminot Ķīnas ekonomikas izrāvienu, bieži pauduši pro-gnozes, ka pasaulei tuvojas “Ķīnas gadsimts”, vai tā var spriest arī pēc Ķīnā nesen notikušā komunistiskās partijas (ĶKP) kongresa gaitā apspriestajām lietām. Par ĶKP ģenerālsekretāru tika ievēlēts Ķīnas pašreizējais viceprezidents Sji Dziņpiņs, kurš nākamgad stāsies valsts prezidenta amatā.
Lai uzzinātu, kādas izmaiņas Ķīnā sagaidāmas un vai tās ietekmētu attiecības ar Latviju, “LA” aicināja pastāstīt Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Hu Ješunu. Redakcijā ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.
V. Krustiņš: – Kā nesen notikušais Ķīnas komunistiskās partijas kongress ietekmēs jūsu pārstāvēto lielo valsti?
– Kongresā ievēlēja jaunu partijas līderi – Sji Dziņpiņu. Tas nenozīmē vienkāršu varas pārbīdi – mēs to saucam par pārmaiņām no ceturtās uz piekto partijas vadības paaudzi. No partijas politbirojā ievēlētajiem septiņiem locekļiem pieci ir jauni. Jaunie līderi ienesīs jaunas izmaiņas.
Kongresā apsprieda daudzus nopietnus politikas jautājumus, no kuriem es vēlētos izcelt divus būtiskākos. Pirmkārt, nākamajos piecos līdz desmit gados partija koncentrēsies uz mērķiem, kas saistīti ar attīstību pilsētās un lauku apvidos. Ķīna vairāk uzsvaru liks uz zaļās ekonomikas veidošanu un ilgtspējīgu attīstību. Mēs veidosim jaunu politiku, kas skars industrializāciju, informatizāciju, lauksaimniecību un urbanizāciju. Jaunā partijas vadība rūpēsies arī par cilvēku dzīves līmeņa attīstību. Ķīnas tirgus attīstīsies vēl straujāk un, pateicoties jaunajai politikai, būs arī iekšējā patēriņa izrāviens. No otras puses, Ķīnas līderi pievērsīs vairāk uzmanības ekoloģiskas civilizācijas veidošanai, jo mēs vairs nevaram paļauties uz vecā veida attīstību un mums jāņem vērā gaisa piesārņojuma un izmešu problēmas. Cilvēki aizvien vairāk pārceļas no laukiem uz pilsētām, pilsētnieku pieaugums par vienu procentu par 15 miljoniem cilvēku palielina patērētāju tirgu, veicina pirktspējīga vidusslāņa attīstību/pieaugumu un palielina preču tirgu. Tāpat paplašināsies tirdzniecība ar ārzemēm. Ķīnas un citu valstu savstarpējās tirdzniecības bilance 2011. gadā bija 3,6 triljoni ASV dolāru (1,88 triljoni latu), bet šogad pirmajos desmit mēnešos tie jau ir 3,1 triljons ASV dolāru (1,62 triljoni latu).
Nākotnē Ķīna gan vairāk eksportēs, gan arī vairāk importēs. Jaunā partijas vadība savā politikā būs vairāk pragmatiska un pievērsīs lielāku uzmanību tautas dzīves līmenim. Partijas politbirojs jau devis skaidru signālu – “mazāk vārdu, vairāk darbu”.
– Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru, kas mūsu lasītājiem raksturotu dzīves līmeni un tā uzlabošanos Ķīnā?
– Ķīnā IKP uz vienu iedzīvotāju patlaban ir ap 5000 ASV dolāru. Partijas kongresā izvirzīja mērķi – šim skaitlim 2020. gadā jādubultojas. Ar šādu pieauguma scenāriju dubultosies arī iedzīvotāju ienākumi. Mēs pievērsīsim vairāk uzmanības sociālajai labklājībai, kā, piemēram, veselības aprūpei, subsīdijām nodarbinātībai un lauksaimniecības maksājumiem, kā arī atbalstam trūcīgām ģimenēm. Sociālajā jomā būs konkrētāki pasākumi.
– Kāda ir lauku saimniekošanas forma Ķīnā?
– Zeme pieder valstij, taču zemnieki var noslēgt līgumu ar pašvaldībām, lai zemi saņemtu izmantošanā uz 20 vai 30 gadiem.
– Vai Ķīnā pastāv bezdarbs?
– Jā. Zemniekus un viņu piederīgos, kas dzīvo lauku mājās, mēs neskaitām pie bezdarbniekiem.
Lielajās pilsētās bezdarba līmenis ir ap četriem procentiem. Valdība bezdarbniekiem mēģina palīdzēt ar profesionālās izglītības kursiem, jo ir daudz cilvēku, kas no laukiem dodas uz lielajām pilsētām. Tur bieži atrod pagaidu darbus, jo sevišķi izteikta šī tendence ir piekrastes apgabalos. Ja šos cilvēkus, kas meklē darbu, ņemtu vērā statistikas birojs, bezdarba līmenis būtu lielāks.
– Vai ķīnieši, kas devušies ārpus savas valsts mācībās vai darba darīšanās, atgriežas Ķīnā, piemēram, ar kapitālu kabatā?
– Daudzi ķīnieši, kas devušies studēt uz ārvalstīm, neatgriežas, bet pēdējā gadu desmitā pieaug to tautiešu skaits, kuri nolemj atgriezties.
Ģ. Vikmanis: – ASV un Lielbritānijas vidusskolās un universitātēs, pēc mediju ziņām, ir samērā liels skolēnu un studentu skaits no Ķīnas. Kā viņi iztiek?
– Lielākoties ārzemēs studējošos jauniešus finansiāli atbalsta viņu ģimenes. Ir arī starpvalstu stipendiju programmas, kurās piedalās Ķīna un kāda cita valsts. Vai atgriezties Ķīnā – tas ir jauniešu ziņā. Mums ir īpaša veicinoša politika, lai jaunieši dotos atpakaļ uz dzimteni. Ja viņi atgriežas valstī, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, valsts viņus atbalsta.
V. Krustiņš: – Latvijā sabiedrībā raisās apspriešana par bijušo prezidentu sociālo nodrošinājumu. Kāda attieksme Ķīnā valda pret bijušajiem līderiem?
– Ķīnā ir ļoti sistemātisks atbalsts bijušajiem līderiem – viņi saņem labu atbalstu no valsts. Ķīnas kultūras tradīcijā ietilpst cieņas izrādīšana vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas strādājuši svarīgos amatos vai viņiem bijusi nozīmīga nodarbošanās. Princips attiecas ne tikai uz politiskajiem līderiem, bet arī uz citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, aktieriem un zinātniekiem.
– Kā Ķīnā cilvēki izturas pret Mao teorētisko mantojumu?
– Mao Ķīnas tautā ir cienīts līderis. Katrs Ķīnas līderis veic ieguldījumu mūsu politiskajā sistēmā. Mao lika Ķīnai nostāties uz savām kājām un nodibināja Tautas Republiku, Dens Sjaopins nolika Ķīnu uz reformu ceļa un ļāva cilvēkiem kļūt bagātākiem.
Katrs Ķīnas līderis veic izcilu ieguldījumu nācijā. Hu Dziņtao vēl ir prezidents. Viņš vēl turpinās dot labumu Ķīnai. Partijas jaunais ģenerālsekretārs Sji Dziņpiņs stāsies Hu Dziņtao vietā nākamā gada februāra beigās vai martā.
– Kādu labumu var iegūt Latvija no izmaiņām Ķīnas komunistiskās partijas vadošajā struktūrā?
– Ietekme uz Latvijas un Ķīnas divpusējām attiecībām būs tikai un vienīgi pozitīva. Turpinot iet pa miermīlīgas attīstības un ilgtspējas ceļu, Ķīnu sagaida pastāvīga ekonomikas izaugsme, kas nozīmē, ka Ķīna vairāk importēs no pārējās pasaules un to izjutīs arī Latvija. Vēlos nosaukt divus skaitļus – mūsu savstarpējā tirdzniecības bilance, pēc Ķīnas muitas datiem, pērn bija 1,25 miljardi ASV dolāru (650 milj. latu). Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bilance ir mazāka (234, 81 milj. latu). Būtiski, ka Ķīnas muita ņem vērā arī tranzīta preces. Visvairāk tranzīta pieaugumu izjūt Rīga un citas ostas pilsētas, kurās no šīs ietekmes var pavērties darba iespējas. Līdz septembra beigām savstarpējā tirdzniecības bilance bija 1,05 miljardi dolāru (550 milj. latu). Eksports no Latvijas uz Ķīnu šogad pieaudzis par 31 procentu, ka ir daudz straujāk nekā Latvijas imports no Ķīnas, kas audzis par 17 procentiem. Nākotnē mēs vairāk importēsim no Latvijas.
Ģ. Vikmanis: – Par kurām Latvijas precēm Ķīnā ir lielākā interese?
– Tās ir augstas kvalitātes pārtikas preces, ķīmiskie, elektriskie un koksnes produkti. Turpmākā attīstība atkarīga no tā, cik lielos apjomos Latvijas puse spēs piegādāt preces. Nesen Rīgā notika Ķīnas globālā biznesa tikšanās, un Latvijā ieradās ap 100 Ķīnas biznesa līderu. Tā bija laba iespēja Ķīnas uzņēmējiem uzzināt par Latviju un tās potenciālu.
– Nesen izskanēja ziņas, ka cilvēki no Ķīnas iegādājušies nekustamos īpašumus Cēsīs. Kāda ir ķīniešu interese par nekustamajiem īpašumiem Latvijā?
– Informācija par ķīniešu aktivitāti ir dažāda.
Viens no informācijas avotiem liecina, ka Latvijā nekustamo īpašumu nopirkuši 40 ķīnieši. Daži no viņiem dzīvo Latvijā, daži īpašumus nopirkuši, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Ķīniešu interese par nekustamajiem īpašumiem pieaug, un šie cilvēki dos ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
Ķīnieši iegādājas arī īpašumus biznesam, piemēram, trīs Ķīnas uzņēmēji iegādājušies viesnīcu ārpus Rīgas.
V. Krustiņš: – Kādas augsta līmeņa Ķīnas amatpersonu vizītes sagaidāmas nākamgad?
– Skaidrs signāls par mūsu ciešajām attiecībām bija Latvijas Ministru prezidenta un Ķīnas premjera divas tikšanās, Latvijas aizsardzības ministra un Saeimas Ārlietu komisijas deputātu viesošanās Ķīnā šogad. Latviju šogad apmeklēja vairāki Ķīnas ministri un ministru vietnieki. Nākamajā gadā arī varētu notikt vairākas augsta līmeņa amatpersonu vizītes Latvijā.
– Kādas ir jūsu domas par Latvijas medijiem un to, kā tajos tiek atspoguļota Ķīna?
– Latvijas prese par Ķīnu pamatvilcienos raksta objektīvi. Ja mums rodas bažas par to, ka prese ir reizēm neobjektīva, galvenais iemesls ir tāpēc, ka trūkst informācijas no Ķīnas. Ja Latvijas prese publicē kādu informāciju par Ķīnu, būtu objektīvi, ja tiktu norādīts, no kura avota tā ņemta, tad lasītajiem būtu vieglāk saprast īsteno lietu stāvokli. Kad Latvijā tiek runāts par Ķīnas komunistisko partiju, valda neizpratne. Tā ir pavisam citāda un nav salīdzināma ar komunistisko partiju, kāda valdīja bijušajā PSRS. Ķīna ir lielvalsts un bieži tiek kritizēta par minoritāšu jautājumiem tās rietumu daļā. Īstenībā Ķīnas etniskās minoritātes izbauda daudzas mūsu politikas sociālo, ekonomisko un izglītības jomu priekšrocības.
Ķīnas kontekstā bieži piemin Tibetu. Nesen bija ziņojumi, ka vairāki desmiti cilvēku sadedzinājušies protestā. Šādi akti nav cilvēcīgi un liecina, ka tā saucamajai Tibetas trimdas valdībai ir vienalga, kas notiek ar cilvēku dzīvi, pat par budistu mūkiem viņi nedomā. Viņi vēlētos izmantot tādus līdzekļus, lai sasniegtu politiskus mērķus un izdarītu spiedienu uz Ķīnas valdību.
Šādi galēji terora akti jānosoda.
Ķīnas vēsturē daudzas reizes tajā bijuši iebrukumi no Rietumiem un arī mūsu kaimiņš Japāna savulaik ieņēmusi mūsu teritoriju. Karā ar Japānu gāja ap 30 miljonu ķīniešu.
Tas, ka Japānas politiķi izrāda cieņu memoriālā, kur ir ierakstīti kara noziedznieku vārdi, nav pieņemams Ķīnai. Viņi nedomā par citu valstu izjūtām. Japāņiem šajā ziņā ir ko mācīties no Vācijas politikas. Mēs nevēlamies naidu starp cilvēkiem, bet vēlamies mācīties no vēstures, lai nepieļautu cilvēces traģiskās vēstures atkārtošanos. Ķīnas vēlme ir mierīga līdzāspastāvēšana un ilgstošs miers ar visām pasaules valstīm, tostarp ar tuvākajiem kaimiņiem.
