Ķīnas vēstnieks Latvijā Tanga Songgena: Ķīna vienmēr ir uztvērusi Eiropu kā partneri, nevis konkurentu 0
Kā Ukrainas krīze turpinās jau ceturto gadu, dialoga un sarunu veicināšana ir kļuvusi arvien aktuālāka. Kopš konflikta sākuma Ķīna ir konsekventi aicinājusi uz politisku risinājumu un miermīlīgām sarunām. Ķīna atbalsta visus centienus panākt mieru. Tajā pašā laikā Ķīna cer, ka visas ieinteresētās puses un Ukrainas krīzē iesaistītie dalībnieki aktīvi iesaistīsies miera sarunu procesā un nonāks pie taisnīga, ilgstoša un visām pusēm pieņemama saistoša miera līguma.
Kā Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā es vēlētos paskaidrot Ķīnas nostāju attiecībā uz politisko risinājumu Ukrainas krīzei.
Vienlaikus es gribētu atspoguļot miera idejas, kas ir dziļi iesakņojušās Ķīnas vēsturē un ir viens no galvenajiem Ķīnas miermīlīgās un neatkarīgās ārpolitikas avotiem. Konfūcisms, ko augstu vērtējuši arī Eiropas domātāji, piemēram, Leibnics un Volters, ir vissvarīgākais Ķīnas cilvēcības un taisnīguma (仁义) pamatprincips.
Konfūcisms radās pateicoties Konfūcijam, kurš dzīvoja pirms 2500 gadiem. Savā slavenajā grāmatā “Konfūcija apcerējumi” viņš rakstīja: “Lizhiyong, Heweigui” (礼之用，和为贵), kas nozīmē – pieklājības un savstarpējas cieņas īstenošanas mērķis ir harmonija. Tāpat tiek uzsvērta doma “mīlēt cilvēkus un visas dzīvas būtnes, veicināt mieru starp tautām” (仁民爱物、天下大同) un “Ja tāls cilvēks nepiekrīt, mēs pilnveidojam savu morāli un kultūru” (远人不服,则修文德以来之).
Konfūcijs, pirmais izglītotājs Ķīnas vēsturē, ir atstājis dziļu ietekmi uz ķīniešu domāšanas veidu. Apmēram pirms 1400 gadiem, Tang dinastijas laikā, dzejnieks Ju Šinan rakstīja: “Cilvēka balss var pacelties augstu, nevis pateicoties rudens vējam”, kas nozīmē, ka tikumība runā skaļāk par spēku.
Konfūcija filozofijas uzsvars uz mieru un harmoniju atspoguļojas arī Ķīnas ārpolitikā, jo īpaši tās nostājā par taisnīgu un ilgstošu Ukrainas konflikta risinājumu.
Ķīnas pieeja Ukrainas krīzes risināšanai
1. Miera sarunu prioritāte
Ķīna atbalsta konfliktu atrisināšanu mierīgā ceļā. Globālās drošības iniciatīvā ir skaidri noteikts, ka Ķīna atbalsta politisku risinājumu Ukrainas krīzei, balstoties uz dialogu un sarunām. Tikai taisnīga un praktiska pieeja, kas ievēro visu pušu drošības intereses, var novest pie kopīgas drošības un ilgstoša miera.
2. Suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir uzsvēris četrus galvenos principus, kuru pamatā ir valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana, kas ir arī ANO Statūtu pamatprincips. Atbilstoši šiem principiem, Ķīna 2023. gada 24. februārī publicēja savu nostāju par Ukrainas krīzi, skaidri norādot, ka visu valstu neatkarība un robežu neaizskaramība ir jāciena.
3. Visu ieinteresēto pušu līdzvērtīga dalība
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, uzstājoties Minhenes Drošības konferencē, uzsvēra, ka visām pusēm un iesaistītajiem dalībniekiem ir jāiesaistās miera procesā atbilstošā brīdī. Viņš arī tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibiha un norādīja, ka Ķīna atbalsta visus centienus panākt mieru un cer uz taisnīga, ilgstoša un visām pusēm pieņemama miera līguma noslēgšanu.
Ķīnas līdzsvarotā nostāja
Ķīna vienmēr ir iestājusies par vēsturiski pareizo un taisnīgo pusi. Jebkādi mēģinājumi saasināt konfliktu vai padarīt to globāli nekontrolējamu ir jānovērš. Ķīnas attiecības ar Ukrainu un Krieviju ir balstītas uz normāliem starpvalstu principiem. Ķīna un Krievija ir kaimiņvalstis, kurām vienmēr būs jāsadzīvo, un stabilas attiecības starp šīm divām lielvalstīm ir būtiskas ne tikai reģionam, bet arī visai pasaulei.
Tāpat Ķīna iestājas pret jebkādiem mēģinājumiem sagrozīt vai nomelnot normālu ekonomisko sadarbību starp Ķīnu un Krieviju, lai noveltu konflikta atbildību uz Ķīnu.
Ķīna ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris, un abu valstu draudzībai ir stabils vēsturisks pamats. 2011. gadā tika nodibināta stratēģiska partnerība, kas apliecina ilgtermiņa sadarbības perspektīvas.
Teritoriālās integritātes ievērošana un Taivānas jautājums
Ķīna turpina savu centienu sasniegt nacionālo vienotību un teritoriālo integritāti. Tāpēc, ievērojot starptautiskās tiesības, nevajadzētu pieļaut dubultus standartus. Citu valstu teritoriālās integritātes ievērošana nozīmē arī atbalstu Ķīnas pilnīgai apvienošanai.
Taivānas jautājums būtiski atšķiras no Ukrainas krīzes – Taivāna nekad nav bijusi suverēna valsts, bet vienmēr bijusi Ķīnas neatņemama daļa, kam ir spēcīgs vēsturisks un juridisks pamatojums. ANO Ģenerālās asamblejas 2758. rezolūcija skaidri nosaka, ka Taivāna ir Ķīnas daļa, un ANO oficiāli to atzīst kā Ķīnas provinci. Tāpēc Taivānas jautājuma risināšana ir Ķīnas iekšējā lieta un nepieļauj ārēju iejaukšanos.
Kā teica prezidents Sji Dzjiņpins: “Ceļš ir garš un pilns izaicinājumu, bet, ja turpināsi iet, tu sasniegsi galamērķi.”
Ķīna vienmēr ir redzējusi Eiropu kā nozīmīgu spēlētāju daudzpolārā pasaulē. Eiropas un Ķīnas attiecības balstās uz partnerību, nevis sacensību.
Izmantojot šo iespēju, es vēlos sadarboties ar Latvijas un Eiropas draugiem, lai padziļinātu draudzīgas attiecības un savstarpēji izdevīgu sadarbību, veicinot mieru, drošību, labklājību un progresu pasaulē.
